“Kritusi, kritusi lielā Bābele”
1 Pēc tam es ieraudzīju citu eņģeli nokāpjam no debesīm; tam bija milzīga vara, un zeme tika apgaismota no viņa godības spožuma. 2 Viņš iesaucās stiprā balsī:
“Ir kritusi lielā Bābele,
ir kritusi un tapusi par dēmonu mitekli,
par katra nešķīsta gara mitekli,
par mitekli katram nešķīstam putnam
un katram nešķīstam un nīstamam zvēram!
3 Jo visas tautas ir dzērušas
no viņas skurbā netiklības vīna
un zemes ķēniņi ar to piekopuši netiklību,
un zemes tirgotāji no viņas greznošanās kāres
ir tapuši bagāti.”
4 Un es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm sakām:
“Izejiet, mani ļaudis, no tās,
lai jūs nebūtu līdzdalīgi viņas grēkos
un nesaņemtu viņas sodību,
5 jo viņas grēki ir sakrājušies līdz pat debesīm
un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.
6 Apejieties ar viņu tāpat, kā viņa apgājās ar jums,
un atmaksājiet viņai divkārt pēc viņas darbiem!
Kausā, kurā viņa jauca vīnu, sajauciet viņai divtik!
7 Cik daudz viņa dzīvoja slavā un greznībā,
tik daudz dodiet viņai mocību un bēdu,
tādēļ ka savā sirdī viņa mēdza teikt:
te es sēžu, ķēniņiene, es neesmu atraitne,
un bēdas es nepiedzīvošu nekad.
8 Tādēļ vienā dienā nāks sodība pār viņu –
nāve un bēdas, un bads,
un viņa tiks sadedzināta ugunī,
jo varens ir Dievs Kungs,
kas viņu tiesājis.
9 Zemes ķēniņi, kas ar viņu bija piekopuši netiklību un dzīvojuši greznībā, raudās un vaimanās par viņu, kad redzēs viņas liesmu dūmus, tai sadegot. 10 Šausmu pārņemti par viņas mocībām, viņi stāvēs iztālēm un sauks:
vai! vai! lielā pilsēta,
Bābele, varenā pilsēta,
vienā stundā nāca sods pār tevi!
11 Zemes tirgotāji vaimanā un apraud viņu, jo neviens vairs nepērk viņu preces – 12 zeltu un sudrabu, dārgakmeņus un pērles, smalka lina audumu, purpura, zīda un tumšsarkanu audumu un visādus kvēpināmos kokus, ziloņkaula, cēlkoka, vara, dzelzs un marmora traukus, 13 kanēli, smaržvielas un kvēpināmās smaržzāles, mirres un vīraku, vīnu, olīveļļu un smalkus miltus, un labību, jūglopus un sīklopus, zirgus un ratus, un cilvēku miesas un dvēseles –,
14 augļi, ko tava dvēsele tīko, tev ir zuduši,
un viss greznais un spožais no tevis ir aizgājis,
un nekas no tā vairs nebūs atrodams.
15 Tirgotāji, kas tapuši no viņas bagāti, šausmu pārņemti par viņas mocībām, stāvēs iztālēm, raudās un vaimanās:
16 vai! vai! lielā pilsēta,
kas esi tērpta smalka lina, purpura un tumšsarkanā audumā,
greznota ar zeltu, dārgakmeņiem un pērlēm,
17 jo vienā mirklī tik liela bagātība ir pagalam.
Un ikviens kuģa stūrmanis un ikviens, kas tajā vietā kuģoja, – jūrnieki un visi tie, kuru darbs ir uz jūras, – nostājās iztālēm 18 un, redzēdami tās liesmu dūmus, sāka kliegt: kura pilsēta gan līdzinās šai lielajai pilsētai? 19 Un viņi kaisīja pelnus sev uz galvas un kliedza raudādami un vaimanādami:
vai! vai! lielā pilsēta! –
visi, kam piederēja kuģi uz jūras, kļuva bagāti no tās augstajām cenām –
vienā mirklī tā ir pagalam.
20 Priecājieties par viņu, debesis,
svētie un apustuļi, un pravieši,
jo Dievs ir spriedis viņai tiesu jūsu dēļ.”
21 Tad kāds stiprs eņģelis pacēla akmeni, līdzīgu lielam dzirnakmenim, un iemeta jūrā, teikdams:
“Tāpat ar sparu zemē tiks notriekta lielā pilsēta Bābele,
un tā vairs nebūs atrodama.
22 Un tevī neskanēs vairs
cītaristu, dziedātāju, stabulētāju un taurētāju skaņas,
un neviens amata meistars
vairs nebūs tevī atrodams,
un dzirnavu troksnis
vairs nebūs tevī dzirdams,
23 lāpas gaisma
vairs nespīdēs tevī,
un neatskanēs tevī
līgavaiņa un līgavas balss.
Tavi tirgotāji bija zemes varenie,
un ar tavām burvestībām tika maldinātas visas tautas.
24 Šajā pilsētā ir izlietas praviešu un svēto asinis
un visu uz zemes nokauto asinis.”
The Fall of Babylon
1 I saw another angel come from heaven. This one had great power, and the earth was bright because of his glory. 2 The angel shouted,
“Fallen! Powerful Babylon
has fallen
and is now the home
of demons.
It is the den
of every filthy spirit
and of all unclean birds,
and every dirty
and hated animal.
3 Babylon's evil and immoral wine
has made all nations drunk.
Every king on earth
has slept with her,
and every merchant on earth
is rich because of
her evil desires.”
4 Then I heard another voice
from heaven shout,
“My people, you must escape
from Babylon.
Don't take part in her sins
and share her punishment.
5 Her sins are piled
as high as heaven.
God has remembered the evil
she has done.
6 Treat her as she
has treated others.
Make her pay double
for what she has done.
Make her drink twice as much
of what she mixed
for others.
7 That woman honored herself
with a life of luxury.
Reward her now
with suffering and pain.
“Deep in her heart
Babylon said,
‘I am the queen!
Never will I be a widow
or know what it means
to be sad.’
8 And so, in a single day
she will suffer the pain
of sorrow, hunger, and death.
Fire will destroy
her dead body,
because her judge
is the powerful Lord God.”
9 Every king on earth who slept with her and shared in her luxury will mourn. They will weep, when they see the smoke from that fire. 10 Her sufferings will frighten them, and they will stand at a distance and say,
“Pity that great
and powerful city!
Pity Babylon!
In a single hour
her judgment has come.”
11 Every merchant on earth will mourn, because there is no one to buy their goods. 12 There won't be anyone to buy their gold, silver, jewels, pearls, fine linen, purple cloth, silk, scarlet cloth, sweet-smelling wood, fancy carvings of ivory and wood, as well as things made of bronze, iron, or marble. 13 No one will buy their cinnamon, spices, incense, myrrh, frankincense, wine, olive oil, fine flour, wheat, cattle, sheep, horses, chariots, slaves, and other humans.
14 Babylon, the things
your heart desired
have all escaped
from you.
Every luxury
and all your glory
will be lost forever.
You will never
get them back.
15 The merchants had become rich because of her. But when they saw her sufferings, they were terrified. They stood at a distance, crying and mourning. 16 Then they shouted,
“Pity the great city
of Babylon!
She dressed in fine linen
and wore purple
and scarlet cloth.
She had jewelry
made of gold
and precious stones
and pearls.
17 Yet in a single hour
her riches disappeared.”
Every ship captain and passenger and sailor stood at a distance, together with everyone who does business by traveling on the sea. 18 When they saw the smoke from her fire, they shouted, “This was the greatest city ever!”
19 They cried loudly, and in their sorrow they threw dust on their heads, as they said,
“Pity the great city
of Babylon!
Everyone who sailed the seas
became rich
from her treasures.
But in a single hour
the city was destroyed.
20 The heavens should be happy
with God's people
and apostles and prophets.
God has punished her
for them.”
21 A powerful angel then picked up a huge stone and threw it into the sea. The angel said,
“This is how the great city
of Babylon
will be thrown down,
never to rise again.
22 The music of harps and singers
and of flutes and trumpets
will no longer be heard.
No workers will ever
set up shop in that city,
and the sound
of grinding grain
will be silenced forever.
23 Lamps will no longer shine
anywhere in Babylon,
and couples will never again
say wedding vows there.
Her merchants ruled
the earth,
and by her witchcraft
she fooled all nations.
24 On the streets of Babylon
is found the blood
of God's people
and of his prophets,
and everyone else.”
