Baudas un mantas veltīgums
(Sal. 1Ķēn 4:20–5:8)1 Es sacīju sev: nu, nāc, lai es pārbaudu tevi līksmībā – izbaudi labu! – Bet, redzi, arī tā ir tukšība! 2 Par smiekliem es teicu: tie traki! – un par līksmību: kam tā der?! 3 Es meklēju savā sirdī un nodevu vīnam miesu, bet gudrība vadīja manu sirdi, lai savaldu muļķību, un es saprotu, ko cilvēkbērniem vislabāk darīt zem debess viņu mūža dienās.
4 Es ķēros pie lieliem darbiem,
es cēlu sev namus,
es stādīju vīnadārzus,
5 es iekopu dārzus un augulājus,
es stādīju tajos visādus augļu kokus,
6 es uzplūdināju ūdens dīķus,
ko dzirdīt kokus mežā,
7 es pirku vergus un verdzenes,
un jauni vergi dzima manā namā.
Man bija ganāmpulki – gan vērši, gan avis –,
man bija to vairāk nekā jebkuram
pirms manis Jeruzālemē.
8 Es krāju sudrabu un zeltu,
ķēniņu un vietvalžu bagātības,
es iegādājos sev dziedoņus un dziedones,
un visu cilvēkbērnu saldumu – kundzenes, kundzenes!
9 Tā es augu un pletos pāri visiem,
kas bijuši pirms manis Jeruzālemē –
un mana gudrība arī palika man!
10 Visu, ko manas acis kāroja, es tām ļāvu, es neliedzu savai sirdij nekādu līksmību – lai mana sirds līksmojas par manām pūlēm, jo tā man ir alga par manām pūlēm. 11 Tad es pavēros uz visu, ko manas rokas bija veikušas, uz visiem darbiem, kuros biju pūlējies, un, redzi, viss ir tukšība un vēja tvarsts – nekas nav iegūstams zem saules!
Gudrība pārspēj muļķību
12 Es pavēros un redzēju gan gudrību, gan dulnumu, gan muļķību. Ko tad spēj cilvēks, kas nāk pēc ķēniņa? Tikai to, kas jau padarīts. 13 Es esmu to redzējis – gudrība stāv augstāk par muļķību, tāpat kā gaisma ir augstāk par tumsu. 14 Gudram acis ir pierē, bet muļķis staigā tumsā – taču es zinu, ka tiem abiem nolikts viens liktenis. 15 Es sacīju sev: arī man nolikts muļķa liktenis – kādēļ tad es tik ļoti nodevos gudrībai? – Un es teicu sev, ka arī tā ir tukšība! 16 Jo arī gudro nepiemin mūžam tāpat kā muļķi, un jo drīz aizmirstas viss; un kā nāk, ka gudrais mirst tāpat kā muļķis? 17 Un es ienīdu dzīvi, jo nejauks man šķita viss, kas notiek zem saules, jo viss ir tukšība un vēja tvarsts.
18 Es ienīdu visus savus pūliņus, kā es biju pūlējies zem saules, jo man tie jāatstāj kādam, kurš būs pēc manis, 19 un kas zina, vai tas būs gudrais vai muļķis, taču viņš valdīs pār visiem maniem pūliņiem, ko es ar gudru prātu pūlējos zem saules, – arī tā ir tukšība! 20 Un izmisums sagrāba manu sirdi dēļ visiem pūliņiem, kā es biju pūlējies zem saules. 21 Jo, redzi, cilvēks ir pūlējies ar gudrību, zināšanu un prasmi, un tādam, kas nav tur pūlējies, – tādam viņš atdod savu daļu! Arī tā ir tukšība! Un liela nejaucība! 22 Ko tad gūst cilvēks par saviem pūliņiem un savas sirds bažām, ka tas pūlas zem saules? 23 Jo sāpēs paiet visas viņa dienas un raizes ir viņa amats – pat naktī neatdus viņa sirds! Arī tā ir tukšība!
24 Cilvēkam nav nekā labāka kā ēst, dzert un rast savos pūliņos prieku. Es redzu, ka tas no Dieva rokas! 25 Jo kurš ēd un gavē bez viņa ziņas? 26 Jo tam cilvēkam, kas viņam tīk, viņš dod gudrību, zināšanu un līksmību, bet grēciniekam viņš uzliek par amatu vairot un krāt, lai atdotu tam, kurš tīk Dievam. Arī tā ir tukšība un vēja tvarsts!
It Is Senseless To Be Selfish
1 I said to myself, “Have fun and enjoy yourself!” But this didn't make sense. 2 Laughing and having fun is crazy. What good does it do? 3 I wanted to find out what was best for us during the short time we have on this earth. So I decided to make myself happy with wine and find out what it means to be foolish, without really being foolish myself.
4 I did some great things. I built houses and planted vineyards. 5 I had flower gardens and orchards full of fruit trees. 6 And I had pools where I could get water for the trees. 7 I owned slaves, and their sons and daughters became my slaves. I had more sheep and goats than anyone who had ever lived in Jerusalem. 8 Foreign rulers brought me silver, gold, and precious treasures. Men and women sang for me, and I had many wives who gave me great pleasure.
9 I was the most famous person who had ever lived in Jerusalem, and I was very wise. 10 I got whatever I wanted and did whatever made me happy. But most of all, I enjoyed my work. 11 Then I thought about everything I had done, including the hard work, and it was simply chasing the wind. Nothing on earth is worth the trouble.
Wisdom Comes from God
12 I asked myself, “What can the next king do that I haven't done?” Then I decided to compare wisdom with foolishness and stupidity. 13 And I discovered that wisdom is better than foolishness, just as light is better than darkness. 14 Wisdom is like having two good eyes; foolishness leaves you in the dark. But wise or foolish, we all end up the same.
15 Finally, I said to myself, “Being wise got me nowhere! The same thing will happen to me that happens to fools. Nothing makes sense. 16 Wise or foolish, we all die and are soon forgotten.” 17 This made me hate life. Everything we do is painful; it's just as senseless as chasing the wind.
18 Suddenly I realized that others would someday get everything I had worked for so hard, then I started hating it all. 19 Who knows if those people will be sensible or stupid? Either way, they will own everything I have earned by hard work and wisdom. It doesn't make sense.
20 I thought about all my hard work, and I felt depressed. 21 When we use our wisdom, knowledge, and skill to get what we own, why do we have to leave it to someone who didn't work for it? This is senseless and wrong. 22 What do we really gain from all of our hard work? 23 Our bodies ache during the day, and work is torture. Then at night our thoughts are troubled. It just doesn't make sense.
24 The best thing we can do is to enjoy eating, drinking, and working. I believe these are God's gifts to us, 25 and no one enjoys eating and living more than I do. 26 If we please God, he will make us wise, understanding, and happy. But if we sin, God will make us struggle for a living, then he will give all we own to someone who pleases him. This makes no more sense than chasing the wind.
