Nešķīstie – ārpus nometnes
(3Moz 15:1–33)1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Pavēli Israēla dēliem, lai tie izraida no nometnes visus spitālīgos, ikvienu, kam tek, un ikvienu, kas pieskāries mironim! 3 Gan vīru, gan sievu izdzen no nometnes, lai tie nepadara nešķīstu nometni, kur viņu vidū mītu es!” 4 Un Israēla dēli tā darīja un izraidīja tos visus ārā no nometnes, – kā Kungs Mozum teica, tā Israēla dēli darīja.
Grēka izsūdzēšana un nodarījuma atlīdzināšana
(3Moz 5:20–26)5 Un Kungs sacīja Mozum: 6 “Saki Israēla dēliem: ja vīrs vai sieva izdara kādu grēku, ar ko cilvēks atkrīt no Kunga, tad tie ir vainīgi! 7 Tas lai atzīst grēku, ko darījis, un atlīdzina visu savu vainu – vēl piekto daļu lai pieliek klāt un dod tam, kam viņš ko nodarījis. 8 Bet, ja tam vairs nav neviena, kam vainu atlīdzināt, tad atlīdzība par vainu jādod Kungam – tā tiek priesterim papildus tam aunam, ar ko tiek veikts izlīgums par grēku. 9 Katra upurdāvana no visām Israēla dēlu svētajām dāvanām, ko atnes priesterim, lai viņam arī paliek. 10 Pienesēja svētā dāvana pieder viņam pašam, bet, ja kāds ko dod priesterim, tas paliek viņam.”
Pārbaude sakarā ar laulības pārkāpšanu
11 Un Kungs sacīja Mozum: 12 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ja kādu vīru piekrāpj sieva un ir viņam neuzticīga 13 vai ja kāds ar to gulējis, ka noplūst sēkla, un tas viņas vīram palicis noslēpts – ja tas palicis apslēpts, kaut arī viņa kļuvusi nešķīsta un liecinieku nav, un pieķerta viņa nav, 14 bet vīru pārņem greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, kas sevi ir padarījusi nešķīstu, vai ja viņu pārņem greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, bet viņa nav sevi padarījusi nešķīstu –, 15 tad tas vīrs lai ved savu sievu pie priestera un pienes par viņu upuri, desmito daļu ēfas kviešu miltu. Eļļu pār tiem lai nelej un vīraku pār tiem lai neliek, jo tā ir labības dāvana par greizsirdību, tā ir labības dāvana piemiņai, kas atgādina vainu. 16 Lai priesteris viņu pieved un nostāda Kunga priekšā. 17 Lai priesteris iesmeļ māla traukā svēto ūdeni un ņem pīšļus, kas uz Mājokļa grīdas, un ieber ūdenī. 18 Tad priesteris lai nostāda sievu Kunga priekšā, atsedz sievas galvu un liek tai rokās piemiņas labības dāvanu – tā ir labības dāvana par greizsirdību, un priesterim rokā lai ir rūgtais ūdens, kas nes nolādējumu. 19 Lai priesteris viņu nozvērina un saka sievai: ja neviens nav gulējis ar tevi un ja tu neesi nešķīsti krāpusi savu vīru, tad šis rūgtais ūdens, kas nes nolādējumu, nenodarīs tev nekādu ļaunumu. 20 Bet, ja tā ir krāpusi savu vīru, ja ir sevi padarījusi nešķīstu un kāds cits, nevis tās vīrs, ir gulējis ar viņu, 21 tad lai priesteris uzliek sievai nolādējuma zvērestu un lai priesteris saka sievai: lai Kungs padara tevi tavā tautā par lāstu un nolādējuma zvērestu – tad Kungs liks, lai tavi gurni izkalst un tavs vēders uztūkst! 22 Lai ūdens, kas nes nolādējumu, ieplūst tavās iekšās un uzpūš tavu vēderu un izkaltē tavus gurnus! Un sieva lai saka: tiešām, tiešām!
23 Šos lāstus lai priesteris raksta grāmatā un nomazgā ar rūgto ūdeni. 24 Tad lai viņš dod sievai dzert rūgto ūdeni, kas nes nolādējumu, – lai viņa norij ūdeni, kas nolād uz rūgtām sāpēm. 25 Tad lai priesteris paņem no sievas labības dāvanu par greizsirdību un šūpo labības dāvanu Kunga priekšā, un pienes to pie altāra. 26 Lai priesteris ņem sauju no labības dāvanas par piemiņas daļu un kvēpina to uz altāra, pēc tam lai viņš dod sievai dzert ūdeni. 27 Kad viņš tai būs devis dzert ūdeni, tad notiks tā – ja viņa būs sevi darījusi nešķīstu un krāpusi savu vīru, tad nolādējuma ūdens darīs viņai rūgtas sāpes, viņas vēders uztūks un viņas gurni izkaltīs, un tā sieva kļūs savā tautā par lāstu. 28 Bet, ja tā sieva nebūs sevi padarījusi nešķīstu un būs šķīsta, tad nekāda ļaunuma tai nebūs un tai vēl būs bērni.
29 Šis ir likums par greizsirdību – ja sieva piekrāpusi savu vīru un kļuvusi nešķīsta 30 vai ja vīru pārņēmis greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad lai viņš nostāda sievu Kunga priekšā un priesteris dara viņai visu, kas šajā likumā. 31 Tad tas vīrs būs brīvs no vainas, bet sieva nesīs savu vainu.”
People Are Sent Outside the Camp
1 The Lord told Moses 2-3 to say to the people of Israel, “Put out of the camp everyone who has leprosy or a bodily discharge or who has touched a dead body. Now that I live among my people, their camp must be kept clean.”
4 The Israelites obeyed the Lord's instructions.
The Penalty for Committing a Crime
(Leviticus 6.1-7)5 The Lord told Moses 6 to say to the community of Israel:
If any of you commit a crime against someone, you have sinned against me. 7 You must confess your guilt and pay the victim in full for whatever damage has been done, plus a fine of 20 percent. 8 If the victim has no relative who can accept this money, it belongs to me and will be paid to the priest. In addition to that payment, you must take a ram for the priest to sacrifice so your sin will be forgiven.
9-10 When you make a donation to the sacred tent, that money belongs only to the priest, and each priest will keep what is given to him.
A Suspicious Husband
11 The Lord told Moses 12-14 to say to the people of Israel:
Suppose a man becomes jealous and suspects that his wife has been unfaithful, but he has no proof. 15 He must take his wife to the priest, together with one kilogram of ground barley as an offering to find out if she is guilty. No olive oil or incense is to be put on that offering.
16 The priest will lead the woman to my altar and make her stand there. 17 He will then pour sacred water into a clay jar and stir in some dust from the floor of the sacred tent. 18-22 Next, he will remove her veil, then hand her the barley offering, and say, “If you have been faithful to your husband, this water won't harm you. But if you have been unfaithful, it will bring down the Lord's curse—you will never be able to give birth to a child, and everyone will curse your name.”
Then the woman will answer, “If I am guilty, let it happen just as you say.”
23 The priest will write these curses on special paper and wash them off into the bitter water, 24 so that when the woman drinks this water, the curses will enter her body. 25 He will take the barley offering from her and lift it up in dedication to me, the Lord. Then he will place it on my altar 26 and burn part of it as a sacrifice. After that, the woman must drink the bitter water.
27 If the woman has been unfaithful, the water will immediately make her unable to have children, and she will be a curse among her people. 28 But if she is innocent, her body will not be harmed, and she will still be able to have children.
29-30 This is the ceremony that must take place at my altar when a husband suspects that his wife has been unfaithful. The priest must tell the woman to stand in my presence and carefully follow these instructions. 31 If the husband is wrong, he will not be punished; but if his wife is guilty, she will be punished.
