Kunga dusmas par tautas kurnēšanu
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Saki priesterim Elāzāram, Ārona dēlam, lai izņem kvēpināmos traukus no deguma vietas un uguni no tām lai nes projām, jo tie ir kļuvuši svēti – 3 kvēpināmie trauki ar šo grēcinieku dzīvībām. Lai no tiem izkaļ plāksnes altāra pārklājumam, jo viņi tās pienesa Kungam, tāpēc tie ir svēti, lai tie top par zīmi Israēla dēliem.” 4 Un priesteris Elāzārs ņēma vara kvēpināmos traukus, kuros bija upurējuši sadegušie, un no tiem tika izkalts pārklājums altārim 5 par atgādinājumu Israēla dēliem – lai neviens svešinieks, kas nav no Ārona dzimuma, netuvojas kvēpināt upuri Kunga priekšā, lai tam neizietu kā Koraham un viņa pulkam. Tā Kungs pavēlēja caur Mozu.
6 No rīta visa Israēla dēlu sapulce runāja pret Mozu un Āronu: “Jūs nokāvāt Kunga tautu!” 7 Sapulce sanāca pret Mozu un Āronu, devās uz Saiešanas telti, un, redzi, to apklāja mākonis, un parādījās Kunga godība. 8 Un Mozus un Ārons iznāca Saiešanas telts priekšā.
9 Tad Kungs sacīja Mozum: 10 “Ej prom no šīs sapulces, un es aprīšu viņus vienā mirklī!” Un viņi krita uz sava vaiga. 11 Un Mozus sacīja Āronam: “Ņem kvēpināmo trauku, liec tur uguni no altāra, liec kvēpināmajā traukā kvēpināmās smaržzāles, nes ātri pie sapulces un veic izlīgumu par viņu grēku, jo nāk Kunga dusmas – sākusies sērga!” 12 Ārons darīja, kā Mozus teica, skrēja sapulces vidū – redzi, tautā jau bija sākusies sērga – un, uzlicis kvēpināmās smaržzāles, veica izlīgumu par tautas grēku. 13 Viņš nostājās starp mirušajiem un dzīvajiem, un sērga mitējās. 14 Sērgā bija miruši četrpadsmit tūkstoši septiņi simti, neskaitot tos, kas bija miruši kopā ar Korahu. 15 Un Ārons atgriezās pie Mozus Saiešanas telts durvīs, un sērga mitējās.
Ārona spieķis
16 Un Kungs sacīja Mozum: 17 “Runā uz Israēla dēliem un ņem no tiem spieķus – pa spieķim no katra tēvu nama vadoņa, kopā divpadsmit spieķus. Katrs lai raksta uz spieķa savu vārdu. 18 Ārona vārdu lai raksta uz Levī spieķa, jo viens spieķis ir viņu abu tēvu namiem. 19 Noglabā tos Saiešanas teltī pretī liecībai, kur es tev atklāšos zināms. 20 Un būs tā – sazaļos tā vīra spieķis, kuru es izvēlēšos. Es izbeigšu Israēla dēlu kurnēšanu, ko viņi kurn pret jums.” 21 Un Mozus runāja uz Israēla dēliem, un visi vadoņi viņam deva spieķus – ik vadonis pa spieķim, katrs vadonis pēc sava tēvu nama – kopā divpadsmit spieķus, un Ārona spieķis bija starp viņu spieķiem. 22 Mozus noglabāja spieķus Kunga priekšā Liecības teltī. 23 No rīta Mozus gāja Liecības teltī, un redzi – bija uzplaucis Ārona spieķis no Levī nama un bija sadzinis zarus, raisījis ziedus un nobriedinājis mandeles. 24 Mozus iznesa viņu spieķus no Kunga priekšas pie visiem Israēla dēliem, un viņi apskatījās, un katrs paņēma savu spieķi.
25 Un Kungs sacīja Mozum: “Atliec Ārona spieķi atpakaļ liecības priekšā, lai tas glabājas par zīmi visiem dumpīgajiem, lai beidzas viņu kurnēšana pret mani – ka viņi nemirst!” 26 Un Mozus darīja, kā Kungs viņam pavēlēja, – tā viņš darīja!
27 Un Israēla dēli teica Mozum: “Redzi, mēs ejam bojā, mēs pagalam, mēs visi pagalam! 28 Ikviens, kas tuvojas Kunga Mājoklim, mirst! Vai mums visiem jāiet bojā?!”
Aaron's Walking Stick Blooms and Produces Almonds
1 The Lord told Moses:
2-3 Call together the twelve tribes of Israel and tell the leader of each tribe to write his name on the walking stick he carries as a symbol of his authority. Make sure Aaron's name is written on the one from the Levi tribe, then collect all the sticks.
4 Place these sticks in the tent right in front of the sacred chest where I appear to you. 5 I will then choose a man to be my priest, and his stick will sprout. After that happens, I won't have to listen to any more complaints about you.
6 Moses told the people what the Lord had commanded, and they gave him the walking sticks from the twelve tribal leaders, including Aaron's from the Levi tribe. 7 Moses took them and placed them in the Lord's sacred tent.
8 The next day when Moses went into the tent, flowers and almonds were already growing on Aaron's stick. 9 Moses brought the twelve sticks out of the tent and showed them to the people. Each of the leaders found his own and took it.
10 But the Lord told Moses, “Put Aaron's stick back! Let it stay near the sacred chest as a warning to anyone who might think of rebelling. If these people don't stop their grumbling about me, I will wipe them out.” 11 Moses did what he was told.
12 The Israelites cried out to Moses, “We're done for 13 and doomed if we even go near the sacred tent!”
