Sālamana valsts varenība
1 Sālamans bija valdnieks pār visām zemēm no Eifrātas un filistiešu zemes līdz pat Ēģiptes robežai. Tie nesa meslus un kalpoja Sālamanam visas viņa dzīves dienas.
2 Sālamana ēdiens vienai dienai bija trīsdesmit koras smalko miltu un sešdesmit koras rupjo miltu, 3 desmit trekni vērši un divdesmit labi ganīti liellopi, simts sīklopu, arī brieži, gazeles, stirnāži un nobaroti putni, – 4 jo viņš valdīja pār visu apgabalu šaipus upes, no Tifsahas līdz Gazai, pār visiem ķēniņiem šaipus upes, un viņam bija miers no visām pusēm. 5 Jūda un Israēls dzīvoja drošībā – katram piederēja savs vīnakoks un savs vīģes koks – no Dānas līdz Bēršebai visas Sālamana dienas.
6 Sālamanam bija četrdesmit tūkstoši steliņģu kaujas ratu zirgiem un divpadsmit tūkstoši jājamzirgu. 7 Pārvaldnieki apgādāja ķēniņu Sālamanu un visus, kas nāca pie viņa galda, – katrs savu mēnesi, ka nekā netrūka. 8 Bet miežus un salmus zirgiem un rumakiem viņi nesa katrs uz savu vietu, kā katram bija norādīts.
Sālamana gudrība
9 Un Dievs deva Sālamanam gudrību, ļoti lielu saprašanu un tādu plašu prātu kā smiltis jūras malā. 10 Un Sālamana gudrība pārspēja visu austrumnieku un visas Ēģiptes gudrību. 11 Gudrībā viņš bija pārāks par visiem cilvēkiem – par ezrāhieti Ētānu un par Hēmānu, Kalkolu un Dardu – Māhola dēliem. Viņa vārds bija zināms visās tautās visapkārt. 12 Viņš bija teicis trīs tūkstošus sakāmvārdu, un viņam bija tūkstotis un piecas dziesmas. 13 Viņš runāja par kokiem – no Lebanona ciedra līdz īzapam, kurš ieaug mūrī. Viņš runāja par dzīvniekiem, putniem, rāpuļiem un zivīm. 14 No visām tautām nāca klausīties Sālamana gudrību – tā darīja visi zemes ķēniņi, kas bija dzirdējuši par viņa gudrību.
Tempļa celšanas priekšdarbi
(2L 1:18–2:17)15 Kad Tīras ķēniņš Hīrāms dzirdēja, ka Sālamans svaidīts par ķēniņu tēva vietā, viņš sūtīja savus kalpus pie tā, jo Hīrāms visu mūžu bija Dāvida draugs. 16 Sālamans sūtīja pie Hīrāma, sacīdams: 17 “Tu zināji manu tēvu Dāvidu, ka viņam nebija iespējams celt namu Kunga, sava Dieva, vārdam, kara dēļ, tie karoja pret viņu no visām pusēm, līdz Kungs tos lika zem viņa kājām. 18 Un tagad Kungs, mans Dievs, ir devis mieru visapkārt – nav pretinieka, un nenotiek nekas ļauns. 19 Un, redzi, es saku, lai ceļ namu Kunga, mana Dieva, vārdam, jo Kungs ir runājis uz manu tēvu Dāvidu, sacīdams: tavs dēls, kuru es likšu tronī tavā vietā, – tas cels namu manam vārdam. 20 Un tagad pavēli, lai cērt man Lebanona ciedrus, un mani kalpi būs ar taviem kalpiem, un algā taviem kalpiem es došu visu, ko tu prasīsi, jo tu zini, ka mums nav tik prasmīgu koku cirtēju kā sidonieši.”
21 Kad Hīrāms dzirdēja Sālamana vārdus, viņš bija ļoti priecīgs un sacīja: “Šodien lai ir svētīts Kungs, kurš Dāvidam devis gudru dēlu, lai valda pār šo lielo tautu.” 22 Hīrāms sūtīja pie Sālamana, sacīdams: “Es saņēmu vēsti, ko tu man sūtīji, un es darīšu visu, ko tu vēlies, gan ar ciedru kokiem, gan cipresēm. 23 Mani kalpi nogādās kokus no Lebanona uz jūru, un es sūtīšu pa jūru plostus uz vietu, kuru tu man noteiksi, tur es tos izjaukšu, lai tu tos vestu tālāk. Bet mans lūgums ir šāds – dod maizi manam namam!” 24 Tad Hīrāms deva Sālamanam ciedru kokus un cipreses, cik vien viņš vēlējās. 25 Un Sālamans deva Hīrāmam divdesmit tūkstošus koru kviešu viņa nama uzturam un divdesmit koru spiestas eļļas. Tik Sālamans deva Hīrāmam ik gadu.
26 Un Kungs deva Sālamanam gudrību, kā bija solījis. Un starp Hīrāmu un Sālamanu bija miers, tie abi noslēdza derību. 27 Ķēniņš Sālamans ņēma strādniekus no visa Israēla, un viņam bija trīsdesmit tūkstoši strādnieku. 28 Viņš tos sūtīja uz Lebanonu, ik mēnesi desmit tūkstošus. Mēnesi viņi bija Lebanonā un divus mēnešus savās mājās. Adonīrāms bija strādnieku pārraugs.
29 Sālamanam bija septiņdesmit tūkstoši nastu nesēju un astoņdesmit tūkstoši akmens cirtēju kalnos. 30 Neskaitot Sālamana ieceltos priekšniekus, kas uzraudzīja darbus, vēl bija trīs tūkstoši trīs simti citu – tie pārvaldīja tautu, kas darīja darbu. 31 Ķēniņš pavēlēja vest lielus un dārgus akmeņus, lai no skaldītiem akmeņiem liktu nama pamatu. 32 Tos izcirta Sālamana un Hīrāma celtnieki, un gebalieši apstrādāja kokus un akmeņus nama celšanai.
Solomon Asks Hiram To Help Build the Temple
(2 Chronicles 2.1-16)1 King Hiram of Tyre had always been friends with Solomon's father David. When Hiram learned that Solomon was king, he sent some of his officials to meet with Solomon.
2 Solomon sent a message back to Hiram:
3 Remember how my father David wanted to build a temple where the Lord his God could be worshiped? But enemies kept attacking my father's kingdom, and he never had the chance. 4 Now, thanks to the Lord God, there is peace in my kingdom and no trouble or threat of war anywhere.
5 The Lord God promised my father that when his son became king, he would build a temple for worshiping the Lord. So I've decided to do that.
6 I'd like you to send your workers to cut down cedar trees in Lebanon for me. I will pay them whatever you say and will even have my workers help them. We both know that your workers are more experienced than anyone else at cutting lumber.
7 Hiram was so happy when he heard Solomon's request that he said, “I am grateful that the Lord gave David such a wise son to be king of that great nation!” 8 Then he sent back his answer:
I received your message and will give you all the cedar and pine logs you need. 9 My workers will carry them down from Lebanon to the Mediterranean Sea. They will tie the logs together and float them along the coast to wherever you want them. Then they will untie the logs, and your workers can take them from there.
To pay for the logs, you can provide the grain I need for my household.
10 Hiram gave Solomon all the cedar and pine logs he needed. 11 In return, Solomon gave Hiram over 2,000 tons of wheat and almost 4,000 liters of pure olive oil each year.
12 The Lord kept his promise and made Solomon wise. Hiram and Solomon signed a treaty and never went to war against each other.
Solomon's Workers
13 Solomon ordered 30,000 people from all over Israel to cut logs for the temple, 14 and he put Adoniram in charge of these workers. Solomon divided them into three groups of 10,000. Each group worked one month in Lebanon and had two months off at home.
15 He also had 80,000 workers to cut stone in the hill country of Israel, 70,000 workers to carry the stones, 16 and over 3,000 assistants to keep track of the work and to supervise the workers. 17 He ordered the workers to cut and shape large blocks of good stone for the foundation of the temple.
18 Solomon's and Hiram's men worked with men from the city of Gebal, and together they got the stones and logs ready for the temple.
