Dievs apsola glābšanu
(2Moz 3:1–4:17)1 Kungs teica Mozum: “Tagad tu redzēsi, ko es darīšu faraonam – ar stipru roku es likšu viņam tos atlaist, un ar stipru roku es likšu viņam izdzīt tos no viņa zemes!”
2 Dievs runāja ar Mozu un teica viņam: “Es – Kungs! 3 Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam es parādījos kā visvarenais Dievs, bet savu vārdu – Kungs – es tiem nedarīju zināmu! 4 Es gan slēdzu ar viņiem derību, ka došu tiem Kanaāna zemi, kur tie bija apmetušies kā svešinieki. 5 Un es dzirdēju Israēla dēlu vaidus, ka viņus paverdzina ēģiptieši, un es atcerējos savu derību. 6 Tādēļ saki Israēla dēliem: es esmu Kungs, es izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, izglābšu jūs no vergošanas, un es izpirkšu jūs ar izstieptu elkoni un varenu tiesu! 7 Es ņemšu jūs sev par tautu, un es būšu jums par Dievu, un jūs zināsiet, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas izvedis jūs no Ēģiptes jūga! 8 Es aizvedīšu jūs uz zemi, par ko es zvērēdams pacēlu savu roku, lai dotu to Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam! Un es došu to jums par īpašumu! Es – Kungs!” 9 Un Mozus tā sacīja Israēla dēliem, bet viņi neklausījās Mozū izmisuma un smagās verdzības dēļ.
10 Un Kungs teica Mozum: 11 “Ej, runā ar Ēģiptes ķēniņu, faraonu, lai viņš laiž Israēla dēlus projām no savas zemes!” 12 Un Mozus runāja Kunga priekšā: “Redzi, Israēla dēli mani neklausīja, kā tad mani klausīs faraons?! Es esmu neapgraizītām lūpām!”
13 Tomēr Kungs runāja ar Mozu un Āronu un pavēlēja tiem iet pie Israēla dēliem un pie Ēģiptes ķēniņa, faraona, lai izvestu Israēla dēlus no Ēģiptes zemes.
Mozus un Ārona cilts raksti
(1Moz 46:8–27)14 Šie ir galvenie savu tēvu namos. Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli – Hanohs un Pallu, un Hecrons, un Karmī. Šīs ir Rūbena dzimtas. 15 Un Šimona dēli – Jemuēls, un Jāmīns, un Ohads, un Jāhīns, un Cohars, un Sauls, kanaānietes dēls. Šīs ir Šimona dzimtas. 16 Un šie ir Levī dēlu vārdi pēc viņu paaudzēm – Gēršons, un Kehāts, un Merārī. Levī dzīves laiks bija – simts trīsdesmit septiņi gadi. 17 Gēršona dēli – Libnī un Šimī, pēc viņu dzimtām. 18 Un Kehāta dēli – Amrāms, un Jichārs, un Hebrons, un Uziēls. Kehāta dzīves gadi bija simts trīsdesmit trīs. 19 Un Merārī dēli – Mahlī un Mūšī. Šīs ir Levī dzimtas pēc viņu paaudzēm. 20 Un Amrāms ņēma sev par sievu savu tēvamāsu Johebedu, un viņa tam dzemdēja Āronu un Mozu. Amrāma dzīves gadi bija simts trīsdesmit septiņi. 21 Un Jichāra dēli – Korahs, un Nefegs, un Zihrī. 22 Un Uziēla dēli – Mīšaēls, un Elcāfāns, un Sitrī. 23 Un Ārons sev par sievu ņēma Elīšebu, Ammīnādāba meitu, Nahšona māsu, un viņa tam dzemdēja Nādābu un Abīhū, un Elāzāru un Ītāmāru. 24 Un Koraha dēli – Asīrs, un Elkāna, un Abīāsāfs. Šīs ir korahiešu dzimtas. 25 Elāzārs, Ārona dēls, ņēma sev sievu no Pūtiēla meitām, un viņa tam dzemdēja Pinhāsu. Šie ir galvenie no levītu tēviem pēc viņu dzimtām. 26 Tie ir Ārons un Mozus, kuriem Kungs teica: “Izvediet Israēla dēlus no Ēģiptes zemes pēc viņu pulkiem!” 27 Viņi runāja ar Ēģiptes ķēniņu, faraonu, lai izvestu Israēla dēlus no Ēģiptes – šie ir Mozus un Ārons.
28 Tajā dienā Kungs runāja ar Mozu Ēģiptes zemē. 29 Kungs teica Mozum: “Es – Kungs! Runā uz Ēģiptes ķēniņu, faraonu, visu, ko es tev saku!” 30 Bet Mozus teica Kungam: “Redzi, es esmu neapgraizītām lūpām, kā tad faraons mani klausīs?!”
1 The Lord God told Moses:
Soon you will see what I will do to the king. Because of my mighty power, he will let my people go, and he will even chase them out of his country.
2 My name is the Lord. 3 But when I appeared to Abraham, Isaac, and Jacob, I came as God All-Powerful and did not use my name. 4 I made an agreement and promised them the land of Canaan, where they were living as foreigners. 5 Now I have seen how the people of Israel are suffering because of the Egyptians, and I will keep my promise.
6 Here is my message for Israel: “I am the Lord! And with my mighty power I will punish the Egyptians and free you from slavery. 7 I will accept you as my people, and I will be your God. Then you will know that I was the one who rescued you from the Egyptians. 8 I will bring you into the land that I solemnly promised to Abraham, Isaac, and Jacob, and it will be yours. I am the Lord!”
9 When Moses told this to the Israelites, they were too discouraged and mistreated to believe him.
10 Then the Lord told Moses 11 to demand that the king of Egypt let the Israelites leave. 12 But Moses replied, “I'm not a powerful speaker. If the Israelites won't listen to me, why should the king of Egypt?” 13 But the Lord sent Aaron and Moses with a message for the Israelites and for the king. He also ordered Aaron and Moses to free the people from Egypt.
Family Record of Aaron and Moses
14 The following men were the heads of their ancestral clans:
The sons of Reuben, Jacob's oldest son, were Hanoch, Pallu, Hezron, and Carmi.
15 The sons of Simeon were Jemuel, Jamin, Ohad, Jachin, Zohar, and Shaul, the son of a Canaanite woman.
16 Levi lived to be 137; his sons were Gershon, Kohath, and Merari.
17 Gershon's sons were Libni and Shimei.
18 Kohath lived to be 133; his sons were Amram, Izhar, Hebron, and Uzziel.
19 Merari's sons were Mahli and Mushi. All of the above were from the Levi tribe.
20 Amram lived to be 137. He married his father's sister Jochebed, and they had two sons, Aaron and Moses.
21 Izhar's sons were Korah, Nepheg, and Zichri.
22 Uzziel's sons were Mishael, Elzaphan, and Sithri.
23 Aaron married Elisheba. She was the daughter of Amminadab and the sister of Nahshon; they had four sons, Nadab, Abihu, Eleazar, and Ithamar.
24 Korah's sons were Assir, Elkanah, and Abiasaph.
25 Aaron's son Eleazar married one of Putiel's daughters, and their son was Phinehas. This ends the list of those who were the heads of clans in the Levi tribe.
26 The Lord had commanded Aaron and Moses to lead every family and tribe of Israel out of Egypt, 27 and so they told the king of Egypt to set the people of Israel free.
The Lord Commands Moses and Aaron To Speak to the King
28 When the Lord spoke to Moses in the land of Egypt, 29 he said, “I am the Lord. Tell the king of Egypt everything I say to you.”
30 But Moses answered, “You know I am a very poor speaker, and the king will never listen to me.”
