Jērikas krišana
1 Bet Jērika bija Israēla dēlu dēļ slēgtin noslēgusies – neviens nevarēja tur ne iet, ne nākt.
2 Un Kungs teica Jozuam: “Redzi, es atdodu tev Jēriku un tās ķēniņu, un tās varenos spēkavīrus! 3 Lai visi karavīri iet riņķī pilsētai, lai soļo tai apkārt reizi dienā. Tā dariet sešas dienas. 4 Septiņi priesteri šķirsta priekšā lai nes septiņus āža ragus. Septītajā dienā ejiet pilsētai apkārt septiņas reizes, un priesteri lai pūš ragus. 5 Kad tie stipri pūtīs āža ragu un jūs to sadzirdēsiet, tad visi ļaudis lai izkliedz skaļu kliedzienu, un pilsētas mūris sabruks, kā stāvējis, un ļaudis lai metas turp – tieši uz priekšu.” 6 Tad Jozua, Nūna dēls, sauca priesterus un teica viņiem: “Nesiet derības šķirstu, un septiņi priesteri lai nes Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus.” 7 Bet ļaudīm viņš sacīja: “Dodieties un ejiet apkārt pilsētai, un karavīri lai iet pa priekšu Kunga šķirstam.” 8 Notika, kā Jozua tautai bija pavēlējis, – septiņi priesteri nesa Kunga priekšā septiņus āža ragus, tie gāja, pūta ragus, un Kunga derības šķirstu nesa aiz tiem. 9 Karavīri gāja pa priekšu priesteriem, un šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus. 10 Jozua pavēlēja ļaudīm: “Neklaigājiet, lai jūsu balsis pat nedzird, lai ne vārds neizlaužas jums no lūpām, līdz es jums teikšu – tad kliegtin kliedziet!” 11 Tā viņš lika Kunga šķirstu nest apkārt pilsētai un soļot ap to vienu reizi. Tad tie devās uz nometni un pārnakšņoja nometnē.
12 Tad Jozua cēlās agri no rīta, un priesteri nesa Kunga šķirstu. 13 Septiņi priesteri nesa Kunga šķirstam pa priekšu septiņus āža ragus, gāja un pūta ragus, un karavīri gāja tiem pa priekšu, un Kunga šķirstam aizmugurē gāja sargi. Tie gāja un pūta ragus. 14 Nākamajā dienā viņi atkal vienu reizi soļoja ap pilsētu un tad atgriezās nometnē – tā viņi darīja sešas dienas. 15 Septītajā dienā viņi cēlās jo agri, kad ausa gaisma, un soļoja ap pilsētu tāpat kā iepriekš, bet septiņas reizes – todien viņi gāja apkārt pilsētai septiņas reizes. 16 Septītajā reizē priesteri pūta ragus, un Jozua teica ļaudīm: “Kliedziet, jo Kungs jums ir devis šo pilsētu! 17 Lai šī pilsēta tiek nodota iznīcības lāstam un viss, kas tajā, – Kungam! Vienīgi mauka Rāhāba lai paliek dzīva, viņa un visi, kas kopā ar viņu namā, jo viņa paslēpa vēstnešus, ko mēs bijām sūtījuši. 18 Jūs tikai sargieties no tā, kas nodots iznīcības lāstam, ka paši netiekat nolādēti – neņemiet neko no iznīcībai lemtajām lietām, lai Israēla nometne netiek lemta iznīcībai un pār to nenāk nelaime. 19 Viss sudrabs un zelts, vara trauki un dzelzs lai ir svēti Kungam – lieciet tos Kunga dārgumu krātuvē.” 20 Tad ļaudis kliedza un pūta ragus. Tiklīdz ļaudis izdzirdēja ragu skaņas, tie izkliedza skaļu kliedzienu, un mūris sabruka, kā stāvējis, un ļaudis devās iekšā pilsētā – taisni uz priekšu, un viņi ieņēma pilsētu. 21 Viņi iznīcināja visu, kas bija pilsētā: gan vīrus, gan sievas, gan jaunus, gan vecus, gan vēršus, gan avis, gan ēzeļus – ar zobena asmeni! 22 Bet abiem vīriem, kas bija izlūkojuši zemi, Jozua teica: “Ejiet uz tās sievas, tās maukas, namu un izvediet ārā to sievu un visus, kas kopā ar viņu, kā esat zvērējuši!” 23 Un puiši, kas bija gājuši izlūkos, iegāja iekšā un izveda laukā Rāhābu, viņas tēvu un māti, viņas brāļus un visus, kas viņai, un visu viņas dzimtu tie izveda laukā un nomitināja ārpus Israēla nometnes. 24 Pilsētu un visu, kas tajā, tie nodedzināja ar uguni, tikai sudrabu, zeltu, vara traukus un dzelzi tie nodeva Kunga nama dārgumu krātuvē. 25 Bet mauku Rāhābu un viņas tēva namu, un visus, kas bija ar viņu, Jozua atstāja dzīvus. Tie dzīvo Israēlā līdz pat šai dienai, jo viņa paslēpa vēstnešus, kurus Jozua bija sūtījis izlūkot Jēriku.
26 Tolaik Jozua zvērēja, sacīdams: “Kunga priekšā nolādēts tas, kas atjaunos un uzcels šo pilsētu Jēriku! Savu pirmdzimto lai viņš atdod par tās pamatiem un savu jaunāko – par tās vārtiem!” 27 Kungs bija ar Jozuu, un viņš kļuva slavens visā zemē.
1 Meanwhile, the people of Jericho had been locking the gates in their town wall because they were afraid of the Israelites. No one could go out or come in.
2-3 The Lord said to Joshua:
With my help, you and your army will defeat the king of Jericho and his army, and you will capture the town. Here is how to do it: March slowly around Jericho once a day for six days. 4 Take along the sacred chest and tell seven priests to walk in front of it, carrying trumpets.
But on the seventh day, march slowly around the town seven times while the priests blow their trumpets. 5 Then the priests will blast on their trumpets, and everyone else will shout. The wall will fall down, and your soldiers can go straight in from every side.
6 Joshua called the priests together and said, “Take the chest and tell seven priests to carry trumpets and march ahead of it.”
7-10 Next, he gave the army their orders: “March slowly around Jericho. A few of you will go ahead of the chest to guard it, but most of you will follow it. Don't shout the battle cry or yell or even talk until the day I tell you to. Then let out a shout!”
As soon as Joshua finished giving the orders, the army started marching. One group of soldiers led the way, with seven priests marching behind them and blowing trumpets. Then came the priests carrying the chest, followed by the rest of the soldiers. 11 They obeyed Joshua's orders and carried the chest once around the town before returning to camp for the night.
12-14 Early the next morning, Joshua and everyone else started marching around Jericho in the same order as the day before. One group of soldiers was in front, followed by the seven priests with trumpets and the priests who carried the chest. The rest of the army came next. The seven priests blew their trumpets while everyone marched slowly around Jericho and back to camp. They did this once a day for six days.
15 On the seventh day, the army got up at daybreak. They marched slowly around Jericho the same as they had done for the past six days, except on this day they went around seven times. 16 Then the priests blew the trumpets, and Joshua yelled:
Get ready to shout! The Lord will let you capture this town. 17 But you must destroy it and everything in it, to show that it now belongs to the Lord. The woman Rahab helped the spies we sent, so protect her and the others who are inside her house. But kill everyone else in the town. 18-19 The silver and gold and everything made of bronze and iron belong to the Lord and must be put in his treasury. Be careful to follow these instructions, because if you see something you want and take it, the Lord will destroy Israel. And it will be all your fault.
20 The priests blew their trumpets again, and the soldiers shouted as loud as they could. The walls of Jericho fell flat. Then the soldiers rushed up the hill, went straight into the town, and captured it. 21-25 They killed everyone, men and women, young and old, everyone except Rahab and the others in her house. They even killed every cow, sheep, and donkey.
Joshua said to the two men who had been spies, “Rahab kept you safe when I sent you to Jericho. We promised to protect her and her family, and we will keep that promise. Now go into her house and bring them out.”
The two men went into Rahab's house and brought her out, along with her father and mother, her brothers, and her other relatives. Rahab and her family had to stay in a place just outside the Israelite army camp. But later they were allowed to live among the Israelites, and her descendants still do.
The Israelites took the silver and gold and the things made of bronze and iron and put them with the rest of the treasure that was kept at the Lord's house. Finally, they set fire to Jericho and everything in it.
26 After Jericho was destroyed, Joshua warned the people, “Someday a man will rebuild Jericho, but the Lord will put a curse on him, and the man's oldest son will die when he starts to build the town wall. And by the time he finishes the wall and puts gates in it, all his children will be dead.”
27 The Lord helped Joshua in everything he did, and Joshua was famous everywhere in Canaan.
