Jūdu raudu dziesma pie Bābeles upēm
1 Pie Bābeles upēm sēdējām raudādami un
atcerējāmies Ciānu!
2 Turienes vītolos pakārām savas cītaras.
3 Ak, tur mūsu gūstītāji lika mums dziedāt
un mūsu tirdītāji priecāties:
uzdziediet mums Ciānas dziesmu! –
4 Kā lai dziedam Kunga dziesmu svešā zemē?
5 Ja es aizmirsīšu tevi, Jeruzāleme,
lai pamirst mana labā roka!
6 Lai pielīp man mēle pie aukslējām,
ja neatcerēšos tevi,
ja neturēšu Jeruzālemi vēl augstāk
par savu visaugstāko prieku!
7 Piemini, Kungs, edomiešiem Jeruzālemes dienu,
kad tie teica: ārdiet to,
ārdiet līdz pašiem tās pamatiem! –
8 Bābeles meita, tu izpostāma –
svētīts, kas atmaksās tev pēc tā mēra,
ko tu mums mērījusi!
9 Svētīts, kas grābs tavus mazuļus
un sašķaidīs pret klinti!
A Prayer for Revenge
1 Beside the rivers of Babylon
we thought about Jerusalem,
and we sat down and cried.
2 We hung our small harps
on the willow trees.
3 Our enemies had brought us here
as their prisoners;
now they wanted us to sing
and entertain them.
They insulted us and shouted,
“Sing about Zion!”
4 Here in a foreign land,
how can we sing
about the Lord?
5 Jerusalem, if I forget you,
let my right hand go limp.
6 Let my tongue stick
to the roof of my mouth,
if I don't think about you
above all else.
7 Our Lord, punish the Edomites!
On the day Jerusalem fell,
they shouted,
“Completely destroy the city!
Tear down every building!”
8 Babylon, you are doomed!
I pray the Lord's blessings
on anyone who punishes you
for what you did to us.
9 May the Lord bless everyone
who beats your children
against the rocks!
