Jozua pārņem Israēla vadību
(4Moz 27:12–23)
1 Un Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam. 2 Viņš tiem teica: “Tagad man ir simts divdesmit gadu, es vairs nejaudāju iziet un ienākt, un Kungs man ir teicis: tu pāri Jardānai neiesi! – 3 Kungs, tavs Dievs, ies tev pa priekšu tai pāri, viņš iznīcinās tavā priekšā šīs tautas, un jūs tās uzvarēsiet, un tevi vedīs pāri Jozua, kā Kungs ir teicis. 4 Kungs tiem darīs tāpat, kā viņš darīja amoriešu ķēniņiem Sīhonam un Ogam un viņu zemei, kad viņš tos iznīcināja. 5 Kungs viņus atdos jums, un jūs tiem darīsiet pēc visas bauslības, ko es jums esmu pavēlējis. 6 Esiet stipri un sīksti, nebaidieties un nedrebiet no tiem, jo Kungs, tavs Dievs, ies kopā ar tevi, viņš tevi neatstās un nepametīs.”
7 Un Mozus sauca Jozuu un teica viņam visa Israēla acu priekšā: “Esi stiprs un sīksts, jo tu kopā ar šo tautu iesi uz zemi, ko Kungs ir zvērējis dot viņu tēviem, un tu iemantosi to viņiem! 8 Kungs ies tev pa priekšu, viņš būs kopā ar tevi, viņš tevi neatstās un nepametīs – nebaidies un nebaiļojies!”
Bauslība jālasa tautai priekšā
9 Tad Mozus rakstīja šo bauslību un deva to priesteriem, Levī dēliem, kas nesa Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem. 10 Mozus tiem pavēlēja: “Pēc septiņiem gadiem, kad būs atlaišanas gads, Būdiņu svētkos, 11 kad viss Israēls nāks stāties Kunga, tava Dieva, priekšā tajā vietā, ko viņš izvēlēsies, tad lasi šo bauslību priekšā visam Israēlam. 12 Sapulcini tautu – vīrus, sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavā mājvietā, lai tie klausās un mācās, lai bīstas Kunga, jūsu Dieva, un pielūko, ka ievēro šīs bauslības vārdus. 13 Un arī viņu dēli, kas to nezinās, klausīsies un mācīsies bīties Kunga, jūsu Dieva, visas dienas, ko jūs dzīvosiet tajā zemē, kuru iemantot jūs ejat pāri Jardānai.”
Israēla atkrišana priekšpasludināta
14 Un Kungs teica Mozum: “Tev pienācis laiks mirt, sauc Jozuu, nostājieties Saiešanas teltī, un es viņu iecelšu amatā!” Tad Mozus kopā ar Jozuu gāja un nostājās Saiešanas teltī. 15 Un Kungs parādījās teltī mākoņu stabā, un mākoņu stabs nostājās telts durvīs.
16 Un Kungs teica Mozum: “Redzi, tu apgulsies pie saviem tēviem, un tad šī tauta celsies un maukos pakaļ citiem dieviem svešā zemē, kurp tie būs aizgājuši, tie atmetīs mani un lauzīs manu derību, ko es ar šo tautu esmu slēdzis, – 17 tajā dienā manas dusmas iedegsies pret tiem, es tos atmetīšu un noslēpšu savu vaigu no tiem, un tie tiks aprīti, un tiem notiks daudz ļauna un visādas nelaimes, un tajā dienā sacīs: vai ne tādēļ, ka mans Dievs nav pie manis, man noticis viss šis ļaunums?! 18 Tajā dienā es slēptin paslēpšu savu vaigu visa tā ļaunuma dēļ, ko tie darījuši, jo tie pievērsušies citiem dieviem! 19 Tagad pierakstiet sev šo dziesmu un māciet to Israēla dēliem, lieciet to viņu mutēs, lai man šī dziesma ir liecība pret Israēla dēliem. 20 Kad es tos atvedu uz zemi, ko biju zvērējis viņu tēviem, – zemi, kur piens un medus plūst, un viņi ēda līdz sātam un kļuva trekni, tie pievērsās citiem dieviem, kalpoja tiem, noniecināja mani un lauza manu derību. 21 Un, kad tiem notiks daudz ļauna un visādas nelaimes, tad šī dziesma liecinās pret tiem, jo to viņu pēcnācēji neaizmirsīs, – es taču zinu viņu nodomus, to, ko viņi dara jau šodien, pirms vēl esmu aizvedis viņus uz zemi, ko zvērēju tiem dot!” 22 Tajā dienā Mozus pierakstīja šo dziesmu un mācīja to Israēla dēliem.
23 Un viņš iecēla amatā Jozuu, Nūna dēlu, un teica: “Esi stiprs un sīksts, jo tev būs jāaizved Israēla dēli uz to zemi, ko es tiem esmu zvērējis! Es būšu kopā ar tevi!”
24 Kad Mozus bija beidzis rakstīt šīs bauslības vārdus grāmatā, 25 Mozus pavēlēja levītiem, kas nesa derības šķirstu: 26 “Ņemiet šo bauslības grāmatu un ielieciet to gar malu Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai tā tur ir par liecību pret jums, 27 jo es zinu tavu dumpību un spītu! Tiešām, kā es vēl šodien ar jums esmu kopā, jūs visu laiku esat dumpojuši pret Kungu; tad kas vēl notiks pēc manas nāves! 28 Sapulcējiet pie manis visus savu cilšu vecajos un virsniekus, un es tiem teikšu, lai tie dzird šos vārdus, es piesaukšu par lieciniekiem pret tiem debesis un zemi, 29 jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs apgānīsieties un novērsīsieties no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis. Nākamajās dienās jums klāsies ļauni, jo jūs darīsiet to, kas Kungam šķiet ļauns, un kaitināsiet viņu ar saviem darbiem!”
30 Un Mozus sacīja visai Israēla sapulcei visus šīs dziesmas vārdus.
Final Speeches and the Death of Moses
Joshua Is Appointed the Leader of Israel
1 Moses again spoke to the whole nation of Israel:
2 I am 120 years old, and I am no longer able to be your leader. And besides that, the Lord your God has told me that he won't let me cross the Jordan River. 3-5 But he has promised that he and Joshua will lead you across the Jordan to attack the nations that live on the other side. The Lord will destroy those nations just as he destroyed Sihon and Og, those two Amorite kings. Just remember—whenever you capture a place, kill everyone who lives there.
6 Be brave and strong! Don't be afraid of the nations on the other side of the Jordan. The Lord your God will always be at your side, and he will never abandon you.
7 Then Moses called Joshua up in front of the crowd and said:
Joshua, be brave and strong as you lead these people into their land. The Lord made a promise long ago to Israel's ancestors that this land would someday belong to Israel. That time has now come, and you must divide up the land among the people. 8 The Lord will lead you into the land. He will always be with you and help you, so don't ever be afraid of your enemies.
Read These Laws
9 Moses wrote down all of these laws and teachings and gave them to the priests and the leaders of Israel. The priests were from the Levi tribe, and they carried the sacred chest that belonged to the Lord. 10-11 Moses told these priests and leaders:
Each year the Israelites must come together to celebrate the Festival of Shelters at the place where the Lord chooses to be worshiped. You must read these laws and teachings to the people at the festival every seventh year, the year when loans do not need to be repaid. 12-13 Everyone must come—men, women, children, and even the foreigners who live in your towns. And each new generation will listen and learn to worship the Lord their God with fear and trembling and to do exactly what is said in God's Law.
Israel Will Reject the Lord
14 The Lord told Moses, “You will soon die, so bring Joshua to the sacred tent, and I will appoint him the leader of Israel.”
Moses and Joshua went to the sacred tent, 15 and the Lord appeared in a thick cloud right over the entrance to the tent. 16 The Lord said:
Moses, you will soon die. But Israel is going into a land where other gods are worshiped, and Israel will reject me and start worshiping these gods. The people will break the agreement I made with them, 17 and I will be so furious that I will abandon them and ignore their prayers. I will send disasters and suffering that will nearly wipe them out. Finally, they will realize that the disasters happened because I abandoned them. 18 They will pray to me, but I will ignore them because they were evil and started worshiping other gods.
19 Moses and Joshua, I am going to give you the words to a new song. Write them down and teach the song to the Israelites. If they learn it, they will know what I want them to do, and so they will have no excuse for not obeying me. 20 I am bringing them into the land that I promised their ancestors. It is a land rich with milk and honey, and the Israelites will have more than enough food to eat. But they will get fat and turn their backs on me and start worshiping other gods. The Israelites will reject me and break the agreement that I made with them.
21 When I punish the Israelites and their descendants with suffering and disasters, I will remind them that they know the words to this song, so they have no excuse for not obeying me.
I will give them the land that I promised, but I know the way they are going to live later on.
22 Moses at once wrote down the words to the song, and he taught it to the Israelites.
23 The Lord told Joshua, “Be brave and strong! I will help you lead the people of Israel into the land that I have promised them.”
24 Moses wrote down all these laws and teachings in a book, 25 then he went to the Levites who carried the sacred chest and said:
26 This is The Book of God's Law. Keep it beside the sacred chest that holds the agreement the Lord your God made with Israel. This book is proof that you know what the Lord wants you to do. 27 I know how stubborn and rebellious you and the rest of the Israelites are. You have rebelled against the Lord while I have been alive, and it will only get worse after I am gone. 28 So call together the leaders and officials of the tribes of Israel. I will bring this book and read every word of it to you, and I will call the sky and the earth as witnesses that all of you know what you are supposed to do.
29 I am going to die soon, and I know that in the future you will stop caring about what is right and what is wrong, and so you will disobey the Lord and stop living the way I told you to live. The Lord will be angry, and terrible things will happen to you.
The Song of Moses
30 Moses called a meeting of all the people of Israel, so he could teach them the words to the song that the Lord had given him. And here are the words: