Mozus atgādina turēt derību
1 Un tagad, Israēl, klausies likumus un tiesas, ko es mācu jums pildīt, lai jūs paliktu dzīvi, ietu un iemantotu zemi, ko Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums dod. 2 Tam, ko es jums pavēlu, nepielieciet neko klāt un neņemiet neko nost – ievērojiet Kunga, jūsu Dieva, baušļus, ko es jums dodu. 3 Jūs paši redzējāt, ko Kungs darīja Baal-Peoram – Kungs, tavs Dievs, iznīcināja visus vīrus, kas sekoja Baal-Peoram. 4 Bet jūs, kas bijāt pieķērušies Kungam, savam Dievam, vēl šodien visi esat dzīvi! 5 Redziet, es jums mācu likumus un tiesas, ko Kungs, mans Dievs, jums pavēlēja pildīt tajā zemē, kuru jūs ejat iemantot. 6 Turiet un pildiet tos – tā jūs būsiet gudri un saprātīgi to tautu acīs, kas, dzirdot par visiem šiem likumiem, sacīs: tiešām, gudra un saprātīga ir šī lielā tauta! 7 Jo kura gan būtu tā lielā tauta, kurai Dievs tik tuvu kā Kungs, mūsu Dievs, vienmēr, kad mēs viņu piesaucam! 8 Un kura gan būtu tā lielā tauta, kuras likumi un tiesas ir tik taisnīgas kā visa šī bauslība, ko es jums šodien dodu. 9 Tikai piesargies un stipri sargi savu dvēseli, ka neaizmirsti to, ko tavas acis redzējušas, un lai tas paliek tev sirdī visas tavas dzīves dienas, un dari zināmu saviem dēliem un savu dēlu dēliem 10 visu par to dienu, kad tu stāvēji Kunga, sava Dieva, priekšā Horeba kalnā, kad Kungs man teica: sapulcini pie manis šo tautu, lai es tiem pavēstu savus vārdus, ka tie mācās bīties mani visas dienas, ko tie dzīvo uz zemes, un māca to saviem dēliem.
11 Tad jūs pienācāt un nostājāties kalna pakājē, un kalns dega ugunī līdz pat debesu dzīlēm – tumsa, mākonis un migla. 12 Un Kungs runāja uz jums no uguns vidus, vārdus jūs dzirdējāt skanam, bet veidolu neredzējāt – tik balsi vien. 13 Viņš mums pavēstīja savu derību, ko viņš pavēlēja jums pildīt – desmit likumus –, un rakstīja tos uz akmens plāksnēm. 14 Tolaik Kungs man pavēlēja mācīt jums likumus un tiesas, lai jūs tos pildītu zemē, kuru ejat iemantot. 15 Un stipri sargiet savas dvēseles, jo jūs neredzējāt veidolu todien, kad Kungs Horebā runāja uz jums no uguns, 16 tad nu nepazudiniet sevi, taisīdami sev tēlus vai atveidus jebkam, kas līdzīgs vīram vai sievai, 17 vai kādam zvēram uz zemes, vai kādam spārnainam putnam, kas lido debesīs, 18 vai jebkam, kas rāpo pa zemi, vai kādai zivij, kas apakšā ūdeņos. 19 Necel savas acis uz debesīm – kad redzi sauli, mēnesi, zvaigznes vai jebko no visiem debesu pulkiem, neļaujies pavedināties un nezemojies tiem, un nekalpo tiem – tos Kungs, tavs Dievs, piešķīris visām tautām, kas zem debesīm. 20 Bet jūs Kungs ņēma un izveda no dzelzs kausēšanas krāsns – no Ēģiptes, lai jūs kļūtu viņam par mantojuma tautu kā šodien! 21 Kungs bija noskaities uz mani jūsu dēļ, un viņš zvērēja, ka es nepāriešu Jardānu, ka es neieiešu tajā labajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev par mantojumu. 22 Man jāmirst šajā zemē – es nevarēšu pāriet Jardānu, bet jums tā jāpāriet un jāiemanto tā labā zeme. 23 Sargieties, ka jūs neaizmirstat Kunga, jūsu Dieva, derību, ko viņš ar jums slēdza – netaisiet tēlus, kas jebko atveidotu, – tā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis. 24 Jo Kungs, tavs Dievs, ir rijoša uguns, viņš ir greizsirdīgs Dievs.
25 Kad jums būs dzimuši dēli un dēlu dēli un jūs tajā zemē jau būsiet veci, bet jūs apgānīsieties, taisīdami jebkāda tēla atveidus, darīdami, kas ļauns Kunga, tava Dieva, acīs, viņu kaitinādami, 26 tad es šodien pieaicinu par lieciniekiem pret jums debesis un zemi, ka jūs drīz vien zustin zudīsiet no zemes, kuru iemantot jūs gājāt pāri Jardānai, jūsu dienas tajā vairs nebūs ilgas, jūs tiksiet pavisam iznīcināti! 27 Kungs jūs izkaisīs starp citām tautām, nelielā skaitā jūs paliksiet starp citām tautām, kur Kungs jūs aizdzīs! 28 Tur jūs kalposiet dieviem, kas būs cilvēka roku darināti – kokam un akmenim, kas neredz, nedzird, neēd un nesaož! 29 Un tur jūs meklēsiet Kungu, savu Dievu, un jūs viņu atradīsiet, ja meklēsiet viņu no visas sirds un visas dvēseles! 30 Kad tev būs kāda nelaime un kad tev nākamās dienās gadīsies visas šīs lietas, tad tu atgriezīsies pie Kunga, sava Dieva, un klausīsi viņu! 31 Jo Kungs, tavs Dievs, ir līdzcietīgs Dievs – viņš tevi nepametīs, nenīdēs un neaizmirsīs derību ar taviem tēviem, kuriem viņš zvērējis. 32 Jel jautā iepriekšējām dienām, kas pirms tevis bijušas, kopš dienas, kad Dievs uz zemes radīja cilvēku, jautā visur, no vienas debesu malas līdz otrai: vai ir jau bijuši tik lieli darbi, vai ir kas dzirdēts par tādiem? 33 Vai kāda tauta ir dzirdējusi Dievu balsī runājam no uguns vidus, kā tu dzirdēji un paliki dzīvs?! 34 Vai kāds dievs ir mēģinājis iet un ņemt sev tautu no citas tautas vidus – ar sodiem, zīmēm, brīnumiem, karu, ar spēcīgu roku, ar izstieptu elkoni un lielām bailēm – tā, kā Kungs, jūsu Dievs, darīja Ēģiptē, jums redzot? 35 Tas tev tika parādīts, lai tu zinātu, ka Kungs ir tavs Dievs un nav cita, tik viņš! 36 No debesīm viņš tev lika dzirdēt savu balsi, lai mācītu tevi, un uz zemes viņš parādīja tev savu lielo uguni, un no uguns vidus tu dzirdēji viņa vārdus! 37 Tādēļ ka viņš mīlēja tavus tēvus un izvēlējās to pēcnācējus pēc viņiem, un pats ar savu lielo spēku izveda tevi no Ēģiptes, 38 lai padzītu tavā priekšā lielākas un spēcīgākas tautas par tevi, lai vestu tevi turp, lai dotu tev mantojumā visu viņu zemi kā šodien! 39 Un zini šodien, atceries savā sirdī, ka Kungs ir Dievs debesīs augšā un uz zemes apakšā – nav cita! 40 Tādēļ pildi viņa likumus un viņa baušļus, ko es tev šodien dodu, lai būtu labi gan tev, gan taviem dēliem pēc tevis, lai tu ilgi dzīvotu tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod uz visiem laikiem!”
Glābšanās pilsētas Jardānas austrumkrastā
41 Tad Mozus nošķīra no citām trīs pilsētas otrpus Jardānas, pret saules lēktu, 42 lai turp varētu bēgt slepkava, kas bez nodoma nokāvis savu tuvāko, nebūdams iepriekš ar viņu naidā, – lai tas bēgtu uz kādu no šīm pilsētām, ka paliktu dzīvs. 43 Becera, kas tuksnesī, līdzenuma zemē, ir rūbeniešiem, Rāmot-Gileāda ir gādiešiem un Golāna Bāšānā ir manasiešiem.
Israēlam tiek atgādināta bauslība
44 Šī ir bauslība, ko Mozus vēstīja Israēla dēliem. 45 Šīs ir liecības, likumi un tiesas, ko Mozus runāja uz Israēla dēliem, kas bija izgājuši no Ēģiptes, 46 otrpus Jardānai, ielejā iepretim Bēt-Peorai, amoriešu ķēniņa Sīhona zemē, kurš mita Hešbonā un kuru sakāva Mozus un Israēla dēli, kas bija izgājuši no Ēģiptes. 47 Viņi iemantoja tā zemi un Bāšānas ķēniņa Oga zemi – abu amoriešu ķēniņu zemi, kas bija otrpus Jardānas, pret saules lēktu – 48 no Aroēras, kas pie Arnonas upes krasta, līdz Sīona kalnam , tas ir Hermona kalns, 49 un visu klajumu viņpus Jardānas uz austrumiem un līdz klajumu jūrai, kas Pisgas pakājē.
Israel Must Obey God
Moses said:
1 Israel, listen to these laws and teachings! If you obey them, you will live, and you will go in and take the land that the Lord is giving you. He is the God your ancestors worshiped, 2 and now he is your God. I am telling you everything he has commanded, so don't add anything or take anything away.
3 You saw how he killed everyone who worshiped the god Baal Peor. 4 But all of you that were faithful to the Lord your God are still alive today.
5-8 No other nation has laws that are as fair as the ones the Lord my God told me to give you. If you faithfully obey them when you enter the land, you will show other nations how wise you are. In fact, everyone that hears about your laws will say, “That great nation certainly is wise!” And what makes us greater than other nations? We have a God who is close to us and answers our prayers.
9 You must be very careful not to forget the things you have seen God do for you. Keep reminding yourselves, and tell your children and grandchildren as well. 10 Do you remember the day you stood in the Lord's presence at Mount Sinai? The Lord said, “Moses, bring the people of Israel here. I want to speak to them so they will obey me as long as they live, and so they will teach their children to obey me too.”
11 Mount Sinai was surrounded by deep dark clouds, and fire went up to the sky. You came to the foot of the mountain, 12 and the Lord spoke to you from the fire. You could hear him and understand what he was saying, but you couldn't see him. 13 The Lord said he was making an agreement with you, and he told you that your part of the agreement is to obey the Ten Commandments. Then the Lord wrote these Commandments on two flat stones.
14 That's when the Lord commanded me to give you the laws and teachings you must obey in the land that you will conquer west of the Jordan River.
Don't Worship Idols
Moses said to Israel:
15 When God spoke to you from the fire, he was invisible. So be careful 16 not to commit the sin of worshiping idols. Don't make idols to be worshiped, whether they are shaped like men, women, 17 animals, birds, 18 reptiles, or fish. 19 And when you see the sun or moon or stars, don't be tempted to bow down and worship them. The Lord put them there for all the other nations to worship. 20 But you are the Lord's people, because he rescued you from Egypt, that fiery furnace.
21 The Lord was angry with me because of what you said, and he told me that he would not let me cross the Jordan River into the good land that he is giving you. 22 So I must stay here and die on this side of the Jordan, but you will cross the river and take the land.
23 Always remember the agreement that the Lord your God made with you, and don't make an idol in any shape or form. 24 The Lord will be angry if you worship other gods, and he can be like a fire destroying everything in its path.
25-26 Soon you will cross the Jordan River and settle down in the land. Then in the years to come, you will have children, and they will give you grandchildren. After many years, you might lose your sense of right and wrong and make idols, even though the Lord your God hates them. So I am giving you fair warning today, and I call the earth and the sky as witnesses. If you ever make idols, the Lord will be angry, and you won't have long to live, because the Lord will let you be wiped out. 27 Only a few of you will survive, and the Lord will force you to leave the land and will scatter you among the nations. 28 There you will have to worship gods made of wood and stone, and these are nothing but idols that can't see or hear or eat or smell.
29-30 In all of your troubles, you may finally decide that you want to worship only the Lord. And if you turn back to him and obey him completely, he will again be your God. 31 The Lord your God will have mercy—he won't destroy you or desert you. The Lord will remember his promise, and he will keep the agreement he made with your ancestors.
32-34 When the Lord your God brought you out of Egypt, you saw how he fought for you and showed his great power by performing terrifying miracles. You became his people, and at Mount Sinai you heard him talking to you out of fiery flames. And yet you are still alive! Has anything like this ever happened since the time God created humans? No matter where you go or who you ask, you will get the same answer. No one has ever heard of another god even trying to do such things as the Lord your God has done for you.
35-36 The Lord wants you to know he is the only true God, and he wants you to obey him. That's why he let you see his mighty miracles and his fierce fire on earth, and why you heard his voice from that fire and from the sky.
37 The Lord loved your ancestors and decided that you would be his people. So the Lord used his great power to bring you out of Egypt. 38 Now you face other nations more powerful than you are, but the Lord has already started forcing them out of their land and giving it to you.
39 So remember that the Lord is the only true God, whether in the sky above or on the earth below. 40 Today I am explaining his laws and teachings. And if you always obey them, you and your descendants will live long and be successful in the land the Lord is giving you.
Safe Towns
41-43 Moses said, “People of Israel, you must set aside the following three towns east of the Jordan River as Safe Towns: Bezer in the desert highlands belonging to the Reuben tribe; Ramoth in Gilead, belonging to the Gad tribe; and Golan in Bashan, belonging to the Manasseh tribe. If you kill a neighbor without meaning to, and if you had not been angry with that person, you can run to one of these towns and find safety.”
The Second Speech: Moses Tells What the Lord Demands
Israel at Beth-Peor
44-46 The Israelites had come from Egypt and were camped east of the Jordan River near Beth-Peor, when Moses gave these laws and teachings. The land around their camp had once belonged to King Sihon of Heshbon. But Moses and the Israelites defeated him 47 and King Og of Bashan, and took their lands. These two Amorite kings had ruled the territory east of the Jordan River 48 from the town of Aroer on the edge of the Arnon River gorge, north to Mount Hermon. 49 Their land included the eastern side of the Jordan River valley, as far south as the Dead Sea below the slopes of Mount Pisgah.
