Levītu pilsētas
1 Un Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai: 2 “Pavēli Israēla dēliem, lai tie dod levītiem pilsētas no sava mantojuma, kur tie var dzīvot, un lai dod levītiem ganības ap pilsētām. 3 Lai viņiem ir pilsētas, kur dzīvot, un ganības viņu lopiem – visai viņu mantībai un visām radībām. 4 Pilsētas ganības, ko tu dosi levītiem, lai ir tūkstoš elkoņus visapkārt pilsētas mūrim. 5 Nomēri ārpus pilsētas uz austrumu pusi divus tūkstošus elkoņu un uz dienvidu pusi divus tūkstošus elkoņu, un uz rietumu pusi divus tūkstošus elkoņu, un uz ziemeļu pusi divus tūkstošus elkoņu, vidū lai ir pilsēta – tādas lai tiem ir ganības ap viņu pilsētām. 6 Un no pilsētām, ko dodat levītiem, sešas pilsētas lai ir patvēruma pilsētas, kur atļauts bēgt slepkavām, un bez šīm lai ir vēl četrdesmit divas pilsētas. 7 Visas pilsētas, ko jūs dodat levītiem, lai pavisam ir četrdesmit astoņas un kopā ar tām ganības. 8 Bet ar pilsētām, ko jūs dodat no Israēla dēlu īpašuma, dariet tā – lielākā cilts lai dod vairāk, bet mazākā cilts lai dod mazāk – katra lai dod levītiem samērā ar savu mantojumu.”
Patvēruma pilsētas
(5Moz 19:1–13Joz 20:1–9)9 Un Kungs sacīja Mozum: 10 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs ieiesiet pār Jardānu Kanaāna zemē, 11 tad izraugieties sev pilsētas, kas jums būs patvēruma pilsētas, lai uz turieni var bēgt slepkava, kas kādu nokāvis neapzināti. 12 Tās pilsētas lai jums ir patvērums no atriebēja, lai slepkava nemirst, pirms nav stājies sapulces tiesas priekšā. 13 Lai jums ir sešas patvēruma pilsētas. 14 Trīs pilsētas lai ir šaipus Jardānas un trīs pilsētas Kanaāna zemē – tās ir patvēruma pilsētas. 15 Gan Israēla dēliem, gan svešiniekam, gan tādam, kas pie tiem apmeties, šīs pilsētas lai ir patvērums, lai uz turieni var bēgt ikviens, kas nogalinājis neapzināti.
Par slepkavību un asinsatriebību
16 Bet, ja viņš kādu sitis ar dzelzi un tas miris, tad viņš ir slepkava – lai viņš mirtin mirst, viņš ir slepkava. 17 Bet, ja viņš kādu sitis ar akmeni, ar ko var nosist, un tas nomiris, tad viņš ir slepkava – lai viņš mirtin mirst, viņš ir slepkava. 18 Ja viņš kādu sitis ar koku, ar ko var nosist, un tas nomiris, tad viņš ir slepkava – lai mirtin mirst slepkava! 19 Asins atriebējs pats lai nonāvē slepkavu – kad satiek, tad lai nonāvē. 20 Bet, ja kāds naida dēļ kādu pagrūž vai uzglūnējis sviež ar kaut ko un tas mirst, 21 vai viņš ienaidā sit kādu ar roku un tas mirst, tad lai mirtin mirst tas, kas sitis, viņš ir slepkava – asins atriebējs lai nonāvē slepkavu, kad to satiek!
22 Bet, ja viņš kādu piepeši pagrūž bez naida vai ar kaut ko iesviež viņam neuzglūnējis, 23 vai arī neredzēdams iesviež tam ar kādu akmeni, ar ko var nosist, un tas nomirst – bet viņš tam nav bijis ne ienaidnieks, nedz gribējis ko ļaunu –, 24 tad lai sapulce iztiesā starp sitēju un asinsatriebēju pēc šīs tiesas. 25 Sapulce lai glābj slepkavu no asinsatriebēja, lai sapulce viņu sūta atpakaļ uz patvēruma pilsētu, kurp viņš bija aizbēdzis; tur viņš lai mīt, līdz nomirst augstais priesteris, kas svaidīts ar eļļu. 26 Bet, ja slepkava iziet ārpus patvēruma pilsētas robežām, kurp viņš aizbēdzis, 27 un asinsatriebējs viņu atrod ārpus patvēruma pilsētas robežām, un asinsatriebējs nokauj slepkavu, tad viņam nav asins vainas, 28 jo tam bija jāpaliek savā patvēruma pilsētā līdz augstā priestera nāvei, tikai pēc augstā priestera nāves slepkava varēja atgriezties sava īpašuma zemē. 29 Šis jums lai ir tiesas likums uz jūsu paaudzēm it visur, kur jūs mītat.
30 Slepkavu – ikvienu, kas kādu nokāvis, lai nokauj, ja ir liecinieki. Viens liecinieks nevar pret kādu liecināt uz nāvi. 31 Neņemiet neko grēka izlīgumam par slepkavu, kas vainīgs pie kāda nāves, – lai tas mirtin mirst. 32 Neveiciet izlīgumu par tā grēku, kurš aizbēdzis uz patvēruma pilsētu, – lai viņš neatgriežas dzīvot savā zemē pirms augstā priestera nāves. 33 Neapgāniet zemi, kur jūs mītat, jo asinis apgāna zemi, un zemei nevar veikt izlīgumu par grēku – par asinīm, kas tur izlietas, kā vien ar tā asinīm, kas tās izlējis! 34 Neapgāniet zemi, kur jūs mītat un kurā es mītu, jo es esmu Kungs, kas mīt pie Israēla dēliem.”
The Towns for the Levites
1 While the people of Israel were still camped in the lowlands of Moab across the Jordan River from Jericho, the Lord told Moses 2 to say to them:
When you receive your tribal lands, you must give towns and pastures to the Levi tribe. 3 That way, the Levites will have towns to live in and pastures for their animals. 4-5 The pasture around each of these towns must be in the shape of a square, with the town itself in the center. The pasture is to measure 900 meters on each side, with 450 meters of land outside each of the town walls. This will be the Levites' pastureland.
6 Six of the towns you give them will be Safe Towns where a person who has accidentally killed someone can run for protection. But you will also give the Levites 42 other towns, 7 so they will have a total of 48 towns with their surrounding pastures.
8 Since the towns for the Levites must come from Israel's own tribal lands, the larger tribes will give more towns than the smaller ones.
The Safe Towns
(Deuteronomy 19.1-13Joshua 20.1-9)9 The Lord then told Moses 10 to tell the people of Israel:
After you have crossed the Jordan River and are settled in Canaan, 11 choose Safe Towns, where a person who has accidentally killed someone can run for protection. 12 If the victim's relatives think it was murder, they might try to take revenge. Anyone accused of murder can run to one of these Safe Towns for protection and not be killed before a trial is held.
13 There are to be six of these Safe Towns, 14 three on each side of the Jordan River. 15 They will be places of protection for anyone who lives in Israel and accidentally kills someone.
Laws about Murder and Accidental Killing
The Lord said:
16-18 Suppose you hit someone with a piece of iron or a large stone or a dangerous wooden tool. If that person dies, then you are a murderer and must be put to death 19 by one of the victim's relatives. He will take revenge for his relative's death as soon as he finds you.
20-21 Or suppose you get angry and kill someone by pushing or hitting or by throwing something. You are a murderer and must be put to death by one of the victim's relatives.
22-24 But if you are not angry and accidentally kill someone in any of these ways, the townspeople must hold a trial and decide if you are guilty. 25 If they decide that you are innocent, you will be protected from the victim's relative and sent to stay in one of the Safe Towns until the high priest dies. 26 But if you ever leave the Safe Town 27 and are killed by the victim's relative, he cannot be punished for killing you. 28 You must stay inside the town until the high priest dies; only then can you go back home.
29 The community of Israel must always obey these laws.
30 Death is the penalty for murder. But no one accused of murder can be put to death unless there are at least two witnesses to the crime. 31 You cannot give someone money to escape the death penalty; you must pay with your own life! 32 And if you have been proven innocent of murder and are living in a Safe Town, you cannot pay to go back home; you must stay there until the high priest dies.
33-34 I, the Lord, live among you people of Israel, so your land must be kept pure. But when a murder takes place, blood pollutes the land, and it becomes unclean. If that happens, the murderer must be put to death, so the land will be clean again. Keep murder out of Israel!
