Upuri, kas pienesami apsolītajā zemē
1 Un Kungs sacīja Mozum: 2 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs ieiesiet savas mājvietas zemē, ko es jums dodu, 3 tad pienesiet Kungam dedzināmo upuri, arī sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri, pildot solījumu, vai upuri par svētkiem, vai labprātīgo upuri, upurējiet liellopus vai sīklopus par tīkamu smaržu Kungam, 4 un lai tas, kurš upurē, pienes savu upuri Kungam – labības dāvanu no labākajiem miltiem, desmito daļu ēfas, kas iejauti ceturtdaļā hīna eļļas. 5 Un vīnu lejamajam upurim – ceturtdaļu hīna vīna lai lej pār sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri katram jēram. 6 Līdz ar aunu lai dod labības dāvanu no labākajiem miltiem – divas desmitdaļas ēfas, iejautus trešdaļā hīna eļļas. 7 Lejamajam upurim lai pienes trešdaļu hīna vīna par tīkamu smaržu Kungam. 8 Kad par sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri upurē vērsēnu, lai pildītu solījumu vai pienestu miera upuri Kungam, 9 tad pēc vērsēna lai pienes labības dāvanu – trīs desmitdaļas labāko miltu, iejautus pusē hīna eļļas. 10 Par lejamo upuri lai pienes pusi hīna vīna – par dedzināmo upuri, tīkamu smaržu Kungam.
11 Tā lai dara ar visiem vēršiem un auniem, ar visiem jēriem un kazlēniem 12 pēc upurējamo skaita – tā dariet ar katru, ko upurējat. 13 Visi savēji lai tā dara – lai pienes dedzināmo upuri par tīkamu smaržu Kungam. 14 Ja pie jums ir apmeties svešinieks vai kāds ir pie jums jau paaudzēs un grib pienest dedzināmo upuri par tīkamu smaržu Kungam, tas lai dara tāpat kā jūs. 15 Sapulcei lai ir viens likums – jums un svešiniekam, kas mīt pie jums, – mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm. Gan jūs, gan svešinieki esat Kunga priekšā – 16 viena bauslība un viena tiesa lai ir gan jums, gan svešiniekam, kas mīt pie jums.”
17 Un Kungs sacīja Mozum: 18 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs nonāksiet tajā zemē, kurp es jūs vedu, 19 un kad ēdīsiet tās zemes maizi, dodiet no tās upurdāvanu Kungam! 20 No savas pirmās maizes dodiet upurdāvanu – dodiet tāpat kā no kuļamā klona! 21 Paaudzēs dodiet Kungam par upurdāvanu pirmo no savas maizes!
22 Bet, ja jūs neapzināti grēkosiet un nepildīsiet visus šos baušļus, ko Kungs Mozum teicis, 23 visu, ko Kungs caur Mozu pavēlējis kopš dienas, kad Kungs pavēlēja, un uz priekšu jūsu paaudzēs, tad – 24 ja tas noticis neapzināti un sapulce to nav zinājusi, tad lai visa sapulce pienes vienu vērsēnu par sadedzināmo upuri, par tīkamu smaržu Kungam, un līdz ar viņu labības dāvanu un lejamo upuri, kā pavēlēts, un vienu āzi grēku upurim. 25 Priesteris lai veic izlīgumu par visas Israēla sapulces grēku, un tiem tiks piedots, jo tas bija neapzināts grēks, un par to viņi pienesa dedzināmo upuri Kungam un grēku upuri Kungam par savu kļūdu. 26 Tad tiks piedots visai Israēla dēlu sapulcei un svešiniekiem, kas mīt pie tiem, jo visa tauta bija neapzināti grēkojusi.
27 Bet, ja neapzināti grēkojis viens cilvēks, lai viņš pienes par grēku upuri gadu vecu kazu. 28 Priesteris lai veic izlīgumu par tā cilvēka grēku, kas neapzināti apgrēkojies Kunga priekšā, – lai veic izlīgumu par viņa grēku, un viņam tiks piedots. 29 Tam, kas dzimis starp Israēla dēliem, un tam, kas svešinieks, bet mīt pie jums, – ja kāds neapzināti grēkojis, tiem visiem viens likums. 30 Bet tas, kas to darījis apzināti – gan savējais, gan svešinieks –, tas ir zaimojis Kungu un lai tiek nošķirts no savas tautas, 31 jo tāds ir nievājis Kunga vārdu un pārkāpis viņa bauslību, – lai šķirtin nošķir tādu, tas ir vainīgs.”
Sods par sabata neievērošanu
(2Moz 31:12–17)32 Kad Israēla dēli bija tuksnesī, viņi pieķēra kādu vīru, kas sabatā lasīja malku. 33 To, kuru bija pieķēruši lasām malku, viņi atveda pie Mozus un Ārona, un visas sapulces. 34 Un viņi to apsargāja, jo nebija skaidrs, kas ar viņu darāms. 35 Tad Kungs sacīja Mozum: “Mirtin lai mirst šis vīrs, lai visa sapulce viņu nomētā akmeņiem ārpus nometnes!” 36 Visa sapulce izveda viņu ārpus nometnes un nomētāja akmeņiem, un viņš mira, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.
Pušķi pie drēbēm
37 Un Kungs teica Mozum: 38 “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem, lai paaudzēs tie taisa pušķus uz savu drānu malām, uz katra stūra lai liek pa pušķim no purpurzilas auklas. 39 Lai jums ir pušķi – jūs tos redzēsiet un atcerēsities visus Kunga baušļus, tad jūs tos pildīsiet un nevērsīsieties turp, kurp jūsu sirdis un acis ved jūs maukot. 40 Pušķi ir tādēļ, lai jūs atcerētos visus manus baušļus un jūs būtu svēti savam Dievam. 41 Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai būtu jums par Dievu, – es esmu Kungs, jūsu Dievs!”
Laws about Sacrifices
1 The Lord told Moses 2 to give the Israelites the following laws about offering sacrifices:
3 Bulls or rams or goats are the animals that you may burn on the altar as sacrifices to please me. You may also offer sacrifices voluntarily or because you made a promise, or because they are part of your regular religious ceremonies. The smell of the smoke from these sacrifices is pleasing to me.
4-5 If you sacrifice a young ram or goat, you must also offer a kilogram of your finest flour mixed with a liter of olive oil as a grain sacrifice. A liter of wine must also be poured on the altar.
6-7 And if the animal is a full-grown ram, you must offer two kilograms of flour mixed with one and a half liters of olive oil. One and a half liters of wine must also be poured on the altar. The smell of this smoke is pleasing to me.
8 If a bull is offered as a sacrifice to please me or to ask my blessing, 9 you must offer three kilograms of flour mixed with two liters of olive oil. 10 Two liters of wine must also be poured on the altar. The smell of this smoke is pleasing to me.
11-13 If you are a native Israelite, you must obey these rules each time you offer a bull, a ram, or a goat as a sacrifice. 14 And the foreigners who live among you must also follow these rules. 15-16 This law will never change. I am the Lord, and I consider all people the same, whether they are Israelites or foreigners living among you.
17-19 When you eat food in the land that I am giving you, remember to set aside some of it as an offering to me. 20 From the first batch of bread dough that you make after each new grain harvest, make a loaf of bread and offer it to me, just as you offer grain. 21 All your descendants must follow this law and offer part of the first batch of bread dough.
22-23 The Lord also told Moses to tell the people what must be done if they ever disobey his laws:
24 If all of you disobey one of my laws without knowing it, you must offer a bull as a sacrifice to please me, together with a grain sacrifice, a wine offering, and a goat as a sacrifice for sin. 25 Then the priest will pray and ask me to forgive you. And since you did not mean to do wrong, and you offered sacrifices, 26 the sin of everyone—both Israelites and foreigners among you—will be forgiven.
27 But if one of you does wrong without knowing it, you must sacrifice a year-old female goat as a sacrifice for sin. 28 The priest will then ask me to forgive you, and your sin will be forgiven.
29 The law will be the same for anyone who does wrong without meaning to, whether an Israelite or a foreigner living among you.
30-31 But if one of you does wrong on purpose, whether Israelite or foreigner, you have sinned against me by disobeying my laws. You will no longer belong to my people.
A Man Put to Death for Gathering Firewood on the Sabbath
32 Once, while the Israelites were traveling through the desert, a man was caught gathering firewood on the Sabbath. 33 He was taken to Moses, Aaron, and the rest of the community. 34 But no one knew what to do with him, so he was not allowed to leave.
35 Then the Lord said to Moses, “Tell the people to take that man outside the camp and stone him to death!” 36 So he was killed, just as the Lord had commanded Moses.
The Tassels on the People's Clothes
37 The Lord told Moses 38 to say to the people of Israel, “Sew tassels onto the bottom edge of your clothes and tie a blue string to each tassel. 39-40 These will remind you that you must obey my laws and teachings. And when you do, you will be dedicated to me and won't follow your own sinful desires. 41 I am the Lord your God who led you out of Egypt.”
