Jehorāma valdīšana
(1Ķēn 22:512Ķēn 8:16–18)1 Jehošāfāts apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Pēc tam valdīja viņa dēls Jehorāms. 2 Viņam bija brāļi, Jehošāfāta dēli, Azarja, Jehiēls, Zeharjahu, Azarja, Mihaēls un Šefatjāhu – visi tie bija Israēla ķēniņa Jehošāfāta dēli. 3 Viņa tēvs tiem bija devis daudz dāvanu – sudrabu, zeltu, dārglietas un nocietinātas Jūdas pilsētas, bet valsts tika Jehorāmam, jo viņš bija pirmdzimtais.
4 Kad Jehorāms bija pārņēmis sava tēva valsti un nostiprinājies, viņš nokāva ar zobenu visus savus brāļus un arī daudzus Israēla augstmaņus. 5 Jehorāmam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. 6 Viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļu, darīja tāpat kā Ahāba nams, jo viņa sieva bija Ahāba meita. Viņš darīja to, kas netīkams Kungam! 7 Bet Kungs negribēja izpostīt Dāvida namu derības dēļ, ko bija noslēdzis ar Dāvidu, – viņš bija solījis dot gaismekli viņam un viņa dēliem uz mūžiem.
Edomieši saceļas pret Jūdu
(2Ķēn 8:20–22)8 Viņa dienās Edoms sacēlās pret Jūdas valdīšanu un iecēla pats savu ķēniņu. 9 Tad Jehorāms devās turp ar virsniekiem un visiem saviem kararatiem. Viņš cēlās naktī un kāva edomiešus, kas bija ielenkuši viņu un kararatu virsniekus. 10 Edoms ir sacēlies pret Jūdas valdīšanu līdz šai dienai. Tolaik pret viņu sacēlās arī Libna, jo viņš bija pametis Kungu, savu tēvu Dievu! 11 Viņš arī taisīja augstieņu altārus Jūdas kalnos – tā viņš lika maukot Jeruzālemes iedzīvotājiem un veda Jūdu neceļos.
Elijas vēstule
12 Viņam pienāca pravieša Elijas vēstule, kurā bija teikts: “Tā saka Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: tu nestaigā ne sava tēva Jehošāfāta ceļos, ne Jūdas ķēniņa Āsas ceļos, 13 bet tu staigā Israēla ķēniņu ceļos, likdams maukot Jūdai un Jeruzālemes iedzīvotājiem tāpat, kā mauko Ahāba nams! Arī savus brāļus, sava tēva namu, kas bija labāki par tevi, tu esi nokāvis! 14 Redzi, Kungs sitīs ar briesmīgu postu tavus ļaudis, tavus dēlus, tavas sievas un visu tavu mantu! 15 Bet tevi pašu ķers smaga sērga, šajā ilgajā slimībā tev izgāzīsies iekšas!”
16 Kungs modināja naidu pret Jehorāmu filistiešos un arābos, kuri mita līdzās kūšiešiem. 17 Tie devās pret Jūdu, ieņēma to un sagrāba sev gan visu mantu, kas bija ķēniņa namā, gan viņa dēlus un sievas – neatlika neviena viņa dēla, vienīgi viņa jaunākais dēls Jehoāhāzs.
Jehorāma slimība un nāve
(2Ķēn 8:23–24)18 Pēc tam Kungs sita viņa iekšas ar nedziedināmu sērgu. 19 Tā ilga līdz nākamā gada beigām, tad viņa iekšas izvēlās slimības dēļ, un viņš mira lielās mokās. Viņa ļaudis tam nededza bēru liesmu, kā tas bija darīts viņa tēviem. 20 Viņš sāka valdīt trīsdesmit divu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē astoņus gadus. Viņš aizgāja, un nevienam nebija viņa žēl. Viņu apbedīja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapenēs.
1 Jehoshaphat died and was buried beside his ancestors in Jerusalem, and his son Jehoram became king.
King Jehoram of Judah
(2 Kings 8.16-24)2 King Jehoshaphat had seven sons: Jehoram, Azariah, Jehiel, Zechariah, Azariah, Michael, and Shephatiah. 3 Jehoshaphat gave each of them silver and gold, as well as other valuable gifts. He also put them in charge of the fortified cities in Judah, but he had chosen his oldest son Jehoram to succeed him as king.
4 After Jehoram had taken control of Judah, he had his brothers killed, as well as some of the nation's leaders. 5 He was 32 years old when he became king, and he ruled eight years from Jerusalem.
6 Jehoram married Ahab's daughter and followed the sinful example of Ahab's family and the other kings of Israel. He disobeyed the Lord by doing wrong, 7 but because the Lord had made a solemn promise to King David that someone from his family would always rule in Judah, he refused to wipe out David's descendants.
8 While Jehoram was king, the people of Edom rebelled and chose their own king. 9 Jehoram, his officers, and his cavalry marched to Edom, where the Edomite army surrounded them. He escaped during the night, 10 but Judah was never able to regain control of Edom. Even the town of Libnah rebelled at that time.
Those things happened because Jehoram had turned away from the Lord, the God his ancestors had worshiped. 11 Jehoram even built local shrines in the hills of Judah and let the people sin against the Lord by worshiping foreign gods.
12 One day, Jehoram received a letter from Elijah the prophet that said:
I have a message for you from the Lord God your ancestor David worshiped. He knows that you have not followed the example of Jehoshaphat your father or Asa your grandfather. 13 Instead you have acted like those sinful kings of Israel and have encouraged the people of Judah to stop worshiping the Lord, just as Ahab and his descendants did. You even murdered your own brothers, who were better men than you.
14 Because you have done these terrible things, the Lord will severely punish the people in your kingdom, including your own family, and he will destroy everything you own. 15 You will be struck with a painful stomach disease and suffer until you die.
16 The Lord later caused the Philistines and the Arabs who lived near the Ethiopians to become angry with Jehoram. 17 They invaded Judah and stole the royal property from the palace, and they led Jehoram's wives and sons away as prisoners. The only one left behind was Ahaziah, his youngest son.
18 After this happened, the Lord struck Jehoram with an incurable stomach disease. 19 About two years later, Jehoram died in terrible pain. No bonfire was built to honor him, even though the people had done this for his ancestors.
20 Jehoram was 32 years old when he became king, and he ruled 8 years from Jerusalem. He died, and no one even felt sad. He was buried in Jerusalem, but not in the royal tombs.
