Ķēniņš Ahasvērs atceļ ķēniņieni Vaštī
1 Tas notika ķēniņa Ahasvēra laikā, kad viņš valdīja pār simts divdesmit septiņām provincēm no Indijas līdz Etiopijai. 2 Tolaik ķēniņš Ahasvērs sēdēja savas valdības tronī galvaspilsētā Sūsās 3 un savas valdīšanas trešajā gadā rīkoja dzīres visiem saviem augstmaņiem un kalpiem, un pie viņa bija Persijas un Mēdijas karaspēks, kā arī provinču augstmaņiem un vadoņiem. 4 Viņš izrādīja savas valsts bagātības spožumu un greznību un sava dižuma varenību daudzas dienas – simts astoņdesmit dienas. 5 Kad šīs dienas bija apritējušas, ķēniņš rīkoja dzīres visai tautai, visiem, kas bija galvaspilsētā Sūsās, – gan lielam, gan mazam, septiņu dienu dzīres ķēniņa pils dārza pagalmā. 6 Vieglbalts un purpurzils lina audums, ietverts ar sarkana purpura stiegrām, sudraba riņķiem piekārts pie marmora stabiem, zviļņi zeltā un sudrabā, uz grīdas smaragda, marmora un pērļu mozaīka, izlikta dārgakmeņu javā. 7 Un dzērieni zelta traukos – trauki tik dažādi! – un valdības vīna tik daudz, kā tikai ķēniņam klājas. 8 Bet dzert nevienu nemudināja, jo ikvienam, kas viņa namā svarīgs, ķēniņš bija vēlējis darīt, kā tīk. 9 Arī ķēniņiene Vaštī rīkoja sievu dzīres ķēniņa Ahasvēra valdības pilī.
10 Septītajā dienā, kad ķēniņa sirds no vīna bija iesilusi, viņš teica Mehūmānam, Biztam, Harbonam, Bigtam, Abagtam, Zētaram un Karkasam, septiņiem einuhiem, kuri apkalpoja ķēniņu Ahasvēru, 11 lai pie ķēniņa atved ķēniņieni Vaštī ar valdības kroni galvā, lai tautas un augstmaņi redz viņas skaistumu, jo viņa bija daiļa no skata. 12 Bet ķēniņiene Vaštī liedzās nākt pēc ķēniņa pavēles, ko viņai nodeva einuhi, un ķēniņš aizsvilies dusmās ļoti saniknojās. 13 Tad ķēniņš runāja ar gudrajiem, kuri zināja laikus, jo visas lietas ķēniņš kārtoja ar tiem, kas zināja likumus un tiesu. 14 Tuvākie viņam bija Karšna, Šētārs, Admāta, Taršīšs, Meress, Marsna un Memūhāns – septiņi Persijas un Mēdijas augstmaņi, kuri drīkstēja uzlūkot ķēniņa vaigu un sēdēja pirmajās vietās valdībā. 15 Ko nu pēc likuma darīt ar ķēniņieni Vaštī? – jo viņa nepildīja ķēniņa Ahasvēra pavēli, ko tai bija nodevuši einuhi.
16 Un Memūhāns teica ķēniņam un augstmaņiem: “Ne tikai pret ķēniņu vien noziegusies ķēniņiene Vaštī, bet arī pret visiem augstmaņiem un tautām, kas ķēniņa Ahasvēra pavalstīs. 17 Jo ziņa par ķēniņieni izies pie visām sievām, un tās nievās savus vīrus, sacīdamas: ķēniņš Ahasvērs vēlēja vest savā priekšā ķēniņieni Vaštī, bet viņa nenāca! – 18 Un jau šodien visas Persijas un Mēdijas kundzes, kas vien būs par ķēniņieni dzirdējušas, to pašu teiks ķēniņa augstmaņiem – tad nievu un dusmu būs gana. 19 Un, ja tas ķēniņam tīk, lai viņš izdod pavēli, kas tiek ierakstīta Persijas un Mēdijas likumos un netiek atcelta, proti: lai Vaštī vairs nenāk ķēniņa Ahasvēra priekšā un viņas valdīšanu ķēniņš lai dod kādai citai, kas labāka. 20 Un, kad ķēniņa rīkojums, ko viņš pasludinājis visai plašajai valstij, kļūs zināms, tad ik sieva godās savu vīru – gan lielu, gan mazu.” 21 Šie vārdi patika ķēniņam un augstmaņiem, un ķēniņš darīja, kā Memūhāns teica. 22 Un ķēniņš sūtīja vēstījumus visām provincēm – ikvienai provincei tās rakstībā un ikvienai tautai tās valodā, lai katrs vīrs būtu valdnieks savā namā un runātu savas tautas mēlē.
Queen Vashti Disobeys King Xerxes
1-2 King Xerxes of Persia lived in his capital city of Susa and ruled 127 provinces from India to Ethiopia. 3 During the third year of his rule, Xerxes gave a big dinner for all his officials and officers. The governors and leaders of the provinces were also invited, and even the commanders of the Persian and Median armies came. 4 For 180 days he showed off his wealth and spent a lot of money to impress his guests with the greatness of his kingdom.
5 At the end of this time, King Xerxes gave another dinner and invited everyone in the city of Susa, no matter who they were. The eating and drinking lasted seven days in the beautiful palace gardens. 6 The area was decorated with blue and white cotton curtains tied back with purple linen cords that ran through silver rings fastened to marble columns. Couches of gold and silver rested on pavement that had all kinds of designs made from costly bright-colored stones and marble and mother-of-pearl.
7 The guests drank from gold cups, and each cup had a different design. The king was generous 8 and said to them, “Drink all you want!” Then he told his servants, “Keep their cups full.”
9 While the men were enjoying themselves, Queen Vashti gave the women a big dinner inside the royal palace.
10 By the seventh day, King Xerxes was feeling happy because of so much wine. And he asked his seven personal servants, Mehuman, Biztha, Harbona, Bigtha, Abagtha, Zethar, and Carkas, 11 to bring Queen Vashti to him. The king wanted her to wear her crown and let his people and his officials see how beautiful she was. 12 The king's servants told Queen Vashti what he had said, but she refused to go to him, and this made him terribly angry.
13-14 The king called in the seven highest officials of Persia and Media. They were Carshena, Shethar, Admatha, Tarshish, Meres, Marsena, and Memucan. These men were very wise and understood all the laws and customs of the country, and the king always asked them what they thought about such matters.
15 The king said to them, “Queen Vashti refused to come to me when I sent my servants for her. What does the law say I should do about that?”
16 Then Memucan told the king and the officials:
Your Majesty, Queen Vashti has not only embarrassed you, but she has insulted your officials and everyone else in all the provinces.
17 The women in the kingdom will hear about this, and they will refuse to respect their husbands. They will say, “If Queen Vashti doesn't obey her husband, why should we?” 18 Before this day is over, the wives of the officials of Persia and Media will find out what Queen Vashti has done, and they will refuse to obey their husbands. They won't respect their husbands, and their husbands will be angry with them.
19 Your Majesty, if you agree, you should write for the Medes and Persians a law that can never be changed. This law would keep Queen Vashti from ever seeing you again. Then you could let someone who respects you be queen in her place.
20 When the women in your great kingdom hear about this new law, they will respect their husbands, no matter if they are rich or poor.
21 King Xerxes and his officials liked what Memucan had said, 22 and he sent letters to all of his provinces. Each letter was written in the language of the province to which it was sent, and it said that husbands should be in charge of their wives and children.
