Saule apstājās
1 Kad Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks izdzirdēja, ka Jozua ieņēmis Aju un to pagalam nopostījis, ka darījis ar Aju un tās ķēniņu tāpat kā ar Jēriku un tās ķēniņu, ka Gibeonas iemītnieki noslēguši mieru ar Israēlu un palikuši pie tiem dzīvot, 2 tad viņš nobijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, gluži kā viena no ķēniņa pilsētām, un tā bija lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija spēkavīri. 3 Tad Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks sūtīja pie Hebronas ķēniņa Hohāma un Jarmūtas ķēniņa Pirāma, un pie Lāhīšas ķēniņa Jāfīas, un pie Eglonas ķēniņa Debīra, sacīdams: 4 “Nāciet un palīdziet man! Sakausim Gibeonu, jo tie noslēguši mieru ar Jozuu un Israēla dēliem!” 5 Tad tie sapulcējās un nāca – pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmūtas ķēniņš, Lāhīšas ķēniņš un Eglonas ķēniņš, un kopā ar saviem karapulkiem tie nocietinājās iepretī Gibeonai un sāka pret to karu. 6 Un Gibeonas vīri sūtīja pie Jozuas uz Gilgālas nometni, sacīdami: “Neatraujiet saviem kalpiem palīdzīgu roku, steidziet ātri šurp, glābiet mūs un nāciet palīgā, jo pret mums sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas mīt kalnos!” 7 Un Jozua kopā ar visiem saviem karavīriem un visiem varenajiem spēkavīriem devās ceļā no Gilgālas.
8 Un Kungs teica Jozuam: “Nebaidies no tiem, jo es viņus esmu atdevis tavā rokā – ne vīrs nepastāvēs tavā priekšā!” 9 Jozua tiem uzbruka piepeši – visu nakti viņš bija nācis no Gilgālas! 10 Un Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls kautin sakāva tos pie Gibeonas un vajāja ceļā uz Bēt-Horonas pāreju, un kāva tos līdz pat Azēkai un Makēdai. 11 Kad viņi bēga no Israēla dēliem lejup pa Bēt-Horonas nogāzi, Kungs līdz pašai Azēkai tiem uzsūtīja krusu kā lielus akmeņus, un tie mira – no krusas akmeņiem mira daudz vairāk, nekā Israēla dēli nokāva ar zobenu. 12 Tad Jozua runāja uz Kungu – tajā dienā, kad Kungs nodeva Israēla dēliem amoriešus. Israēla acu priekšā viņš teica:
“Saule, apstājies Gibeonā!
Mēness, Ajalonas ielejā!”
13 Un saule apstājās
un mēness stāvēja,
kamēr tauta atrieba saviem ienaidniekiem.
Vai par to nav rakstīts Taisnajo grāmatā?! Tad saule stāvēja debesu vidū un nesteidza rietēt visu dienu. 14 Tādas dienas nav bijis ne pirms, ne pēc tam – kad Kungs būtu klausījis cilvēka balsij! – jo Kungs karoja par Israēlu.
Piecu ķēniņu sakāve
15 Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Gilgālas nometnē. 16 Bet tie pieci ķēniņi bēga un paslēpās Makēdas alā. 17 Jozuam tika pavēstīts: “Tie pieci ķēniņi ir atrasti paslēpušies Makēdas alā!” 18 Un Jozua teica: “Aizripiniet alas ieejai priekšā lielus akmeņus un nolieciet pie tās vīrus, lai sargā! 19 Bet paši tur nepalieciet, dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem, izkaujiet tos līdz pēdējam, neļaujiet tiem nokļūt viņu pilsētās, jo Kungs, jūsu Dievs, tos nodevis jūsu rokā!” 20 Kad Jozua un Israēla dēli bija tos kautin apkāvuši un tie bija pagalam, un daži atlikušie nokļuva savās nocietinātajās pilsētās, 21 tad visi ļaudis sveiki un veseli atgriezās nometnē pie Jozuas, kas bija Makēdā. Pēc tam par Israēla dēliem neviens vairs mēli nekulstīja! 22 Un Jozua teica: “Atveriet alas ieeju un vediet pie manis no alas tos piecus ķēniņus!” 23 Un viņi tā darīja – izveda pie viņa no alas tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmūtas ķēniņu, Lāhīšas ķēniņu un Eglonas ķēniņu. 24 Kad tie bija atveduši šos piecus ķēniņus pie Jozuas, Jozua sasauca visus Israēla vīrus un teica karavadoņiem, kas bija nākuši kopā ar viņu: “Nāciet un lieciet savu kāju uz kakla šiem ķēniņiem!” – un tie nāca un lika savas kājas tiem uz kakla. 25 Jozua tiem sacīja: “Nebaidieties un nebaiļojieties! Esiet stipri un sīksti – tā Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret ko jums būs jācīnās!” 26 Pēc tam Jozua kāva un nonāvēja viņus un pakāra piecos kokos – tie karājās kokos līdz vakaram. 27 Kad saule laidās uz rietu, Jozua pavēlēja tos noņemt no kokiem un iemest alā, kur tie bija slēpušies, bet alas ieejai priekšā aizvēla lielus akmeņus – tie tur ir līdz pat šai dienai.
28 Todien Jozua ieņēma Makēdu, izkāva to ar zobena asmeni, un arī tās ķēniņu viņš iznīcināja un ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! Makēdas ķēniņam viņš darīja tāpat, kā bija darījis Jērikas ķēniņam. 29 Tad Jozua kopā ar visu Israēlu devās no Makēdas uz Libnu un cīnījās pret Libnu. 30 Un Kungs nodeva Israēla rokā gan Libnu, gan tās ķēniņu, un viņš kāva to ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! Viņš darīja tās ķēniņam tāpat, kā bija darījis Jērikas ķēniņam.
31 No Libnas Jozua kopā ar visu Israēlu devās uz Lāhīšu, aplenca un karoja pret to. 32 Arī Lāhīšu Kungs nodeva Israēla rokā, un viņš to ieņēma, otrā dienā viņš izkāva to ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija! – tāpat kā bija darījis ar Libnu.
33 Tad Gezeras ķēniņš Horāms nāca palīgā Lāhīšai, bet Jozua sakāva viņu un viņa ļaudis tā, ka neviens viņam nepalika pāri! 34 No Lāhīšas Jozua kopā ar visu Israēlu devās uz Eglonu, aplenca to un karoja pret to. 35 Todien viņi to ieņēma un izkāva ar zobena asmeni – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija! – todien viņš to iznīcināja, tāpat kā bija darījis ar Lāhīšu.
36 Tad Jozua kopā ar visu Israēlu no Eglonas devās uz Hebronu un aplenca to. 37 Un viņš ieņēma to un izkāva ar zobena asmeni – tās ķēniņu, visas tās piepilsētas, ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! – tāpat kā bija darījis ar Eglonu, viņš iznīcināja arī to – ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija!
38 Tad Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Debīrā un cīnījās pret to. 39 Viņš ieņēma to, saņēma gūstā tās ķēniņu un visas tās piepilsētas, tie izkāva tās ar zobena asmeni – iznīcināja ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, ka neviens nepalika pāri! – kā viņš bija darījis Hebronai, tāpat viņš darīja Debīrai un tās ķēniņam, tāpat kā bija darījis Libnai un tās ķēniņam! 40 Jozua izkāva visu zemi – kalnieni un dienvidu līdzenumu, un zemieni, un piekalni, un visus ķēniņus, ka pāri nepalika neviens. Viņš iznīcināja visus, kam dzīva dvaša, kā Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis. 41 Jozua tos kāva no Kādēš-Barnēas līdz Gazai un visā Gošenes zemē līdz Gibeonai. 42 Visus šos ķēniņus un viņu zemes Jozua iekaroja vienā reizē – jo par Israēlu karoja Kungs, Israēla Dievs! 43 Tad Jozua kopā ar visu Israēlu atgriezās Gilgālas nometnē.
Joshua Commands the Sun To Stand Still
1 King Adonizedek of Jerusalem heard that Joshua had captured and destroyed the town of Ai, and then killed its king as he had done at Jericho. He also learned that the Gibeonites had signed a peace treaty with Israel. 2 This frightened Adonizedek and his people. They knew that Gibeon was a large town, as big as the towns that had kings, and even bigger than the town of Ai had been. And all of the men of Gibeon were warriors. 3 So Adonizedek sent messages to the kings of four other towns: King Hoham of Hebron, King Piram of Jarmuth, King Japhia of Lachish, and King Debir of Eglon. The messages said, 4 “The Gibeonites have signed a peace treaty with Joshua and the Israelites. Come and help me attack Gibeon!”
5 When these five Amorite kings called their armies together and attacked Gibeon, 6 the Gibeonites sent a message to the Israelite camp at Gilgal: “Joshua, please come and rescue us! The Amorite kings from the hill country have joined together and are attacking us. We are your servants, so don't let us down. Please hurry!”
7 Joshua and his army, including his best warriors, left Gilgal. 8 “Joshua,” the Lord said, “don't be afraid of the Amorites. They will run away when you attack, and I will help you defeat them.”
9 Joshua marched all night from Gilgal to Gibeon and made a surprise attack on the Amorite camp. 10 The Lord made the enemy panic, and the Israelites started killing them right and left. They chased the Amorite troops up the road to Beth-Horon and kept on killing them, until they reached the towns of Azekah and Makkedah. 11 And while these troops were going down through Beth-Horon Pass, the Lord made huge hailstones fall on them all the way to Azekah. More of the enemy soldiers died from the hail than from the Israelite weapons.
12-13 The Lord was helping the Israelites defeat the Amorites that day. So about noon, Joshua prayed to the Lord loud enough for the Israelites to hear:
“Our Lord, make the sun stop
in the sky over Gibeon,
and the moon stand still
over Aijalon Valley.”
So the sun and the moon
stopped and stood still
until Israel defeated its enemies.
This poem can be found in The Book of Jashar. The sun stood still and didn't go down for about a whole day. 14 Never before and never since has the Lord done anything like that for someone who prayed. The Lord was really fighting for Israel.
15 After the battle, Joshua and the Israelites went back to their camp at Gilgal.
Joshua Kills the Five Enemy Kings
16 While the enemy soldiers were running from the Israelites, the five enemy kings ran away and hid in a cave near Makkedah. 17 Joshua's soldiers told him, “The five kings have been found in a cave near Makkedah.”
18 Joshua answered, “Roll some big stones over the mouth of the cave and leave a few soldiers to guard it. 19 But you and everyone else must keep going after the enemy troops, because they will be safe if they reach their walled towns. Don't let them get away! The Lord our God is helping us get rid of them.” 20 So Joshua and the Israelites almost wiped out the enemy soldiers. Only a few safely reached their walled towns.
21 The Israelite army returned to their camp at Makkedah, where Joshua was waiting for them. No one around there dared say anything bad about the Israelites. 22 Joshua told his soldiers, “Now, move the rocks from the entrance to the cave and bring those five kings to me.”
23 The soldiers opened the entrance to the cave and brought out the kings of Jerusalem, Hebron, Jarmuth, Lachish, and Eglon. 24 After Joshua had called the army together, he forced the five kings to lie down on the ground. Then he called his officers forward and told them, “You fought these kings along with me, so put your feet on their necks.” The officers did this, 25 and Joshua continued, “Don't ever be afraid or discouraged. Be brave and strong. This is what the Lord will do to all your enemies.”
26 Joshua killed the five kings and told his men to hang each body on a tree. Then at sunset 27 he told some of his troops, “Take the bodies down and throw them into the cave where the kings were found. Cover the entrance to the cave with big rocks.”
Joshua's troops obeyed his orders, and those rocks are still there.
Joshua Continues the Fighting
28 Later that day, Joshua captured Makkedah and killed its king and everyone else in the town, just as he had done at Jericho.
29 Joshua and his army left Makkedah and attacked the town of Libnah. 30 The Lord let them capture the town and its king, and they killed the king and everyone else, just as they had done at Jericho.
31 Joshua then led his army to Lachish, and they set up camp around the town. They attacked, 32 and the next day the Lord let them capture the town. They killed everyone, as they had done at Libnah. 33 King Horam of Gezer arrived to help Lachish, but Joshua and his troops attacked and destroyed him and his army.
34 From Lachish, Joshua took his troops to Eglon, where they set up camp surrounding the town. They attacked, 35 captured it that same day, then killed everyone, as they had done at Lachish.
36 Joshua and his army left Eglon and attacked Hebron. 37 They captured the town and the nearby villages, then killed everyone, including the king. They destroyed Hebron in the same way they had destroyed Eglon.
38 Joshua and the Israelite army turned and attacked Debir. 39 They captured the town, and its nearby villages. Then they destroyed Debir and killed its king, together with everyone else, just as they had done with Hebron and Libnah.
40 Joshua captured towns everywhere in the land: In the central hill country and the foothills to the west, in the Southern Desert and the region that slopes down toward the Dead Sea. Whenever he captured a town, he would kill the king and everyone else, as the Lord God of Israel had commanded. 41 Joshua wiped out towns from Kadesh-Barnea to Gaza, everywhere in the region of Goshen, and as far north as Gibeon. 42-43 The Lord fought on Israel's side, so Joshua and the Israelite army were able to capture these kings and take their land. They fought one battle after another, then they went back to their camp at Gilgal after capturing all that land.
