Raudu dziesma par siseņu izpostīto zemi
(Sal. 2Moz 10:1–20)1 Kunga vārds, kas dots Joēlam, Petuēla dēlam.
2 Klausieties, vecajie!
Sadzirdiet visi, kas mītat uz zemes!
Vai tā ir noticis jūsu dienās,
vai tā ir bijis jūsu tēvu dienās?
3 Par to stāstiet saviem dēliem,
lai jūsu dēli stāsta saviem dēliem
un viņu dēli nākamām audzēm!
4 Ko atstāja cirmeņi, to apēda siseņi,
ko atstāja siseņi, to apēda sienāži,
ko atstāja sienāži, to apēda vaguļi!
5 Mostieties, žūpas, un raudiet,
gaudojiet, vīna dzērāji, par saldo vīnu –
tas jūsu lūpām atņemts!
6 Jo nāk tauta pret manu zemi,
tie ir stipri, un skaita tiem nav!
Zobi tiem kā lauvas zobi,
un dzerokļi tiem kā lauvas jaunulim!
7 Manus vīnakokus tie izdeldējuši
un manus vīģes kokus nobraucījuši,
mizot nomizojuši, nosvieduši –
nu kaili zari!
8 Gaudies kā meitene,
kam maiss ap gurniem,
sērojot par savu jauno vīru!
9 Atņemta labības dāvana
un lejamais upuris Kunga namam –
sēro priesteri, Kunga kalpi!
10 Lauki nopostīti, un zeme sēro,
jo labība postā,
izsusis jaunvīns,
izčākstējusi jaunā eļļa.
11 Kaunā zemkopji, vaimanā vīnkopji –
par kviešiem un miežiem,
jo lauka raža pagalam!
12 Vīnakoki nokaltuši, un vīģes koki izžuvuši
un granātāboli, un dateles, un āboli,
uz lauka visi koki ir nokaltuši,
nu cilvēka bērnu līksme ir izkaltusi!
Aicinājums uz grēknožēlu un lūgšanu
13 Jozieties un apraudiet, priesteri,
vaimanājiet, kas kalpojat altārī,
ejiet, nakšņojiet maisos, mana Dieva kalpi,
jo jūsu Dieva namam nu atņemta
labības dāvana un lejamais upuris!
14 Svētiet gavēni, sasauciet sapulci,
aiciniet vecajos un visus, kas mīt uz zemes,
uz jūsu Dieva Kunga namu –
tur brēciet uz Kungu!
15 Vai tai dienā!
Kunga diena ir tuvu –
kā posts tā no Visuspēcīgā nāks!
16 Vai tad ne mūsu acu priekšā
tika atņemts ēdiens mūsu Dieva namam
un līksme un prieks?
17 Graudi satrupuši savās čaulās,
šķūņi noplēsti un klētis nojauktas,
jo visa labība izkaltusi!
18 Kā bauro lopi!
Klīst vēršu bari,
tiem nav kur ganīties,
nīkst pat avju pulki!
19 Uz tevi, Kungs, es saucu –
jo uguns aprijusi tuksneša pļavas,
liesmas aplaizījušas visus lauka kokus!
20 Pat lauka zvēri īd uz tevi,
jo izsusuši ūdens strauti
un uguns aprijusi tuksneša pļavas.
1 I am Joel the son of Pethuel.
And this is the message
the Lord gave to me.
Locusts Cover the Land
2 Listen, you leaders
and everyone else
in the land.
Has anything like this
ever happened before?
3 Tell our children!
Let it be told
to our grandchildren
and their children too.
4 Swarm after swarm of locusts
has attacked our crops,
eating everything in sight.
5 Sober up, you drunkards!
Cry long and loud;
your wine supply is gone.
6 A powerful nation
with countless troops
has invaded our land.
They have the teeth and jaws
of powerful lions.
7 Our grapevines and fig trees
are stripped bare;
only naked branches remain.
8 Grieve like a young woman
mourning for the man
she was to marry.
9 Offerings of grain and wine
are no longer brought
to the Lord's temple.
His servants, the priests,
are deep in sorrow.
10 Barren fields mourn;
grain, grapes, and olives
are scorched and shriveled.
11 Mourn for our farms
and our vineyards!
There's no wheat or barley
growing in our fields.
12 Grapevines have dried up
and so has every tree—
figs and pomegranates,
date palms and apples.
All happiness has faded away.
Return to God
13 Mourn, you priests who serve
at the altar of my God.
Spend your days and nights
wearing sackcloth.
Offerings of grain and wine
are no longer brought
to the Lord's temple.
14 Tell the leaders and people
to come together
at the temple.
Order them to go without eating
and to pray sincerely.
15 We are in for trouble!
Soon the Lord All-Powerful
will bring disaster.
16 Our food is already gone;
there's no more celebrating
at the temple of our God.
17 Seeds dry up in the ground;
no harvest is possible.
Our barns are in bad shape,
with no grain
to store in them.
18 Our cattle wander aimlessly,
moaning for lack of pasture,
and sheep are suffering.
19 I cry out to you, Lord.
Grasslands and forests are eaten
by the scorching heat.
20 Wild animals have no water
because of you;
rivers and streams are dry,
and pastures are parched.
