Vēstījums par amoniešiem
1 Par Amona dēliem. Tā saka Kungs:
“Vai dēlu nav Israēlam,
vai nav tam mantinieka?
Kādēļ Malkoms mantojis Gādu
un viņa tauta tā pilsētās apmetusies?
2 Tādēļ, redzi, nāk dienas,
saka Kungs,
kad Amona dēlu Rabā
es likšu atskanēt kaujas dunai,
un tā kļūs par izpostītu pauguru!
Tās augstienes tiks nosvilinātas ar uguni,
un Israēls iemantos tos,
kuri mantoja viņu,
saka Kungs.
3 Kauc, Hešbona,
jo Aja ir nopostīta!
Kliedziet, Rabas meitas,
jozieties maisā, vaimanājiet,
klīstiet sagraizījušās,
jo Malkoms aizies trimdā –
viņa priesteri un viņa augstmaņi kopā!
4 Kādēļ tu lielies ar savām ielejām,
kuras vai pāri plūst?
Tu, atkritusī meita,
kas uz saviem dārgumiem paļāvies:
kas gan pret mani nāks? –
5 Redzi, tev es nesu briesmas,
saka Kungs, Pulku Kungs,
no visiem, kas tev apkārt!
Jūs patrieks katru uz savu pusi,
un neviens nepulcēs noklīdušos!
6 Bet pēc tam es atvedīšu atpakaļ
Amona dēlu gūstekņus,”
saka Kungs.
Vēstījums par Edomu
7 Par Edomu tā saka Pulku Kungs:
“Vai Tēmānā vairs nav gudrības!?
Vai prātniekiem zudis padoms
un prāts tiem ir izčākstējis?!
8 Bēdziet, griezieties atpakaļ, pieplociet,
tā dzīvojiet, Dedānas iemītnieki!
Jo es likšu, lai piemeklēšanas laikā
viņam gadās Ēsava liksta!
9 Ja vīndārznieki nāca pār tevi,
vai tie vīnogu neatstāja?
Vai zagļi naktī
nepostīja tik sev?
10 Bet es Ēsavu darīju kailu,
atsedzu viņa noslēpumus,
un paslēpties viņš vairs nevar!
Izpostīts ir viņa dzimums un viņa brāļi,
viņa kaimiņi, un viņa vairs nav!
11 Pamet savus bāreņus –
es tos pie dzīvības turēšu,
un tavas atraitnes
uz mani lai paļaujas! –
12 Jo tā saka Kungs: redzi, tie, kuriem nav lemts dzert kausu, dzertin to dzers! Un tu sakies bez vainas nevainīgs?! Bez soda tu nepaliksi, jo dzertin tu dzersi! 13 Jo pie sevis es zvērēju, saka Kungs, ka par postažu, par izsmieklu, par paļām un par lāstu kļūs Bocra, visas tās pilsētas kļūs par mūžīgām drupām!”
14 Vēsti no Kunga es dzirdēju,
un vēstnesis pie tautām ir sūtīts!
“Pulcējieties un nāciet pret viņu,
celieties kaujai!
15 Jo, redzi, starp tautām
es tevi darīšu mazu
un starp cilvēkiem nievājamu!
16 Tavs draudīgums tevi ir pievīlis
un tavas sirds uzpūtība!
Tu, kas mīti klints aizās,
kas mitinies kalna augšienē,
kaut augstu kā ērglis tu taisi ligzdu,
no turienes es tevi nogrūdīšu,”
saka Kungs.
17 “Un Edoma kļūs par šaušalām! Ikviens, kas to šķērsos, šausmināsies un izsvilps viņas brūču dēļ. 18 Tāpat kā tika apgrieztas otrādi Sodoma un Gomora un to blakuspilsētas,” saka Kungs, “tāpat tur neviens nemitīs, tur nepiemitīs cilvēka dēls!
19 Redzi, kā lauva viņš slienas
no Jardānas biezokņa uz viņas māju pļavām,
vienā mirklī es likšu tiem skriet projām no tās,
un, kas tai ir izvēlēts, es nolikšu!
Jo kurš ir kā es un kas man norādīs?
Kurš ir tas gans, kas pastāvēs manā priekšā?”
20 Tādēļ klausieties Kunga padomu,
ko viņš dod Edomai,
un viņa nodomus,
ko viņš par Tēmānas iemītniekiem lēmis –
vai tad nepatrenks avju jaunuļus,
vai tad nenopostīs to pļavas?!
21 No viņu krišanas trokšņa
notrīcēs zeme,
viņu kliedzienus
dzirdēs pie Niedru jūras!
22 Redzi, kā ērglis viņš pacelsies, laidīsies,
izpletīs spārnus pār Bocru,
un tajās dienās Edomas varoņu sirdis būs
kā sievas sirds radībās!
Vēstījums par Damasku
23 Par Damasku.
“Apkaunota Hamāta un Arpada,
jo viņi dzirdēja ļaunas vēstis,
tiem dreb dūša
kā satraukta jūra –
ne apklusināt!
24 Nolaidusi Damaska rokas,
pagriezusies uz bēgšanu,
izbīlis sakampis viņu,
krampji un sāpes kampj viņu
kā dzemdētāju!
25 Kā tik nav atmesta slavenā pilsēta,
mana prieka pilsēta!
26 Tādēļ viņas jaunekļi ielejās kritīs,
visi karavīri todien ies bojā,
saka Pulku Kungs,
27 es iedegšu uguni Damaskas mūros,
un tā aprīs Ben-Hadada cietoksni!”
Vēstījums par Kēderu un Hācoru
28 Tā saka Kungs par Kēderu un Hācoras ķēniņvalstīm, ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars:
“Celieties, ejiet uz Kēderu
un nīdējiet austrumniekus!
29 Viņu teltis un avis tiks paņemtas,
viņu telts aizkari, viņu trauki
un viņu kamieļi tiks aizvesti,
uz viņiem kliegs: visapkārt šaušalas!
30 Bēdziet, klīstiet, ielejās mītiet,
Hācoras iemītnieki,
saka Kungs,
jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars
par jums padomu devis
un nodomu izdomājis!
31 Celieties, ejiet pret tautu,
kas mierā mīt, paļāvībā,
saka Kungs,
nav tiem durvju un aizšaujamo,
vieni tie mīt!
32 Viņu kamieļi kļūs par laupījumu,
viņu lopi kritīs par guvumu,
viņus es izkliedēšu pa visiem vējiem –
tos, kam apcirpti deniņi, –
un no visām pusēm
es tiem nelaimi nesīšu,
saka Kungs,
33 Hācora kļūs par šakāļu midzeni,
par mūžīgu izpostījumu,
tur neviens nemitīs,
tur nepiemitīs cilvēka dēls!”
Vēstījums par Ēlāmu
34 Kunga vārds, kas Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā nāca pār pravieti Jeremiju par Ēlāmu:
35 “Tā saka Pulku Kungs:
redzi, es salauzīšu Ēlāma loku,
sākumu viņa spēkam!
36 Es nesīšu pār Ēlāmu četrus vējus
no visām četrām debess malām,
es viņus izkaisīšu šajos vējos,
un nebūs tautas,
pie tās nenāks no Ēlāma padzītie.
37 Es satriekšu Ēlāmu viņa naidnieku priekšā
un to priekšā, kas lūko pēc viņa dzīvības,
un es nesīšu tiem ļaunu
savā dusmu kvēlē,
saka Kungs,
es tiem pakaļ sūtīšu zobenu,
līdz piebeigšu tos!
38 Ēlāmā es likšu savu troni,
no turienes es izdeldēšu ķēniņus un augstmaņus! –
saka Kungs.
39 Un nākamās dienās –
es atvedīšu Ēlāma gūstekņus atpakaļ!”
saka Kungs.
What the Lord Says about Ammon
1 The Lord has this to say about the nation of Ammon:
The people of Israel
have plenty of children
to inherit their lands.
So why have you worshipers
of the god Milcom
taken over towns and land
belonging to the tribe of Gad?
2 Someday I will send an army
to attack you in Rabbah,
your capital city.
It will be left in ruins,
and the surrounding villages
will lie in ashes.
You took some of Israel's land,
but on that day
Israel will take yours!
3 Cry, people of Heshbon;
your town will become
a pile of rubble.
You will turn here and there,
but your path will be blocked.
Put on sackcloth and mourn,
you citizens of Rabbah,
because the idol you worship
will be taken
to a foreign country,
along with its priests
and temple officials.
4 You rebellious Ammonites
trust your wealth and ask,
“Who could attack us?”
But I warn you not to boast
when your strength is fading.
5 I, the Lord All-Powerful,
will send neighboring nations
to strike you with terror.
You will be scattered,
with no one to care
for your refugees.
6 Yet someday, I will bring
your people back home.
I, the Lord, have spoken.
What the Lord Says about Edom
7 The Lord All-Powerful says about Edom:
Wisdom and common sense
have vanished from Teman.
8 I will send disaster to punish
you descendants of Esau,
so anyone from Dedan
had better turn around
and run back home.
9 People who harvest grapes
leave some for the poor.
Thieves who break in at night
take only what they want.
10 But I will take everything
that belongs to you,
people of Edom,
and I will uncover every place
where you try to hide.
Then you will die,
and so will your children,
relatives, and neighbors.
11 But I can be trusted
to care for your orphans
and widows.
12 Even those nations that don't deserve to be punished will have to drink from the cup of my anger. So how can you possibly hope to escape? 13 I, the Lord, swear in my own name that your city of Bozrah and all your towns will suffer a horrible fate. They will lie in ruins forever, and people will use the name “Bozrah” as a curse word.
14 I have sent a messenger
to command the nations
to prepare for war
against you people of Edom.
15 Your nation will be small,
yet hated by other nations.
16 Pride tricks you into thinking
that other nations
look at you with fear.
You live along the cliffs
and high in the mountains
like the eagles,
but I am the Lord,
and I will bring you down.
17 People passing by your country
will be shocked and horrified
to see a disaster
18 as bad as the destruction
of Sodom and Gomorrah
and towns nearby.
The towns of Edom will be empty.
19 I, the Lord, will attack you
like a lion from the forest,
attacking sheep in a meadow
along the Jordan.
In a moment the flock runs,
and the land is empty.
Who will I choose to attack you?
I will do it myself!
No one can force me to fight
or chase me away.
20 Listen to my plans for you,
people of Edom.
Your children will be dragged off
and your country destroyed.
21 The sounds of your destruction
will reach the Red Sea
and cause the earth to shake.
22 An enemy will swoop down
to attack you,
like an eagle spreading its wings
and circling over Bozrah.
Your warriors will be as fearful
as women giving birth.
What the Lord Says about Damascus
23 The Lord says about Damascus:
The towns of Hamath and Arpad
have heard your bad news.
They have lost hope,
and worries roll over them
like ocean waves.
24 You people of Damascus
have lost your courage,
and in panic you turn to run,
gripped by fear and pain.
25 Once I was pleased
with your famous city.
But now I warn you, “Escape
while you still can!”
26 Soon, even your best soldiers
will lie dead in your streets.
I, the Lord All-Powerful,
have spoken.
27 I will set fire to your city walls
and burn down the fortresses
King Benhadad built.
Nebuchadnezzar and the People of the Desert
28 Here is what the Lord says about the Kedar tribe and the desert villages that were conquered by King Nebuchadnezzar of Babylonia:
Listen, you people of Kedar
and the other tribes
of the eastern desert.
I have told Nebuchadnezzar
to attack and destroy you.
29 His fearsome army
will surround you,
taking your tents and possessions,
your sheep and camels.
30 Run and hide,
you people of the desert
who live in villages!
Nebuchadnezzar has big plans
for you.
31 You have no city walls
and no neighbors to help,
yet you think you're safe—
so I told him to attack.
32 Then your camels
and large herds
will be yours no longer.
People of the Arabian Desert,
disaster will strike you
from every side,
and you will be scattered
everywhere on earth.
33 Only jackals will live
where your villages once stood.
I, the Lord, have spoken.
What the Lord Says about Elam
34-35 Not long after Zedekiah became king of Judah, the Lord told me to say:
People of Elam,
I, the Lord All-Powerful,
will kill the archers
who make your army strong.
36 Enemies will attack
from all directions,
and you will be led captive
to every nation on earth.
37 Their armies will crush
and kill you,
and you will face the disaster
that my anger brings.
38 Your king and his officials
will die, and I will rule
in their place.
I, the Lord, have spoken.
39 But I promise that someday
I will bring your people
back to their land.
