Vēstījums par Moābu
1 Par Moābu. Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs:
“Vai! Nebo, jo nopostīta!
Apkaunota un ieņemta Kirjataima,
apkaunots un sagrauts cietoksnis!
2 Vairs nav Moāba slavas!
Hešbonā viņi lēma tam ļaunu:
iesim un iznīdēsim, lai vairs nav tauta! –
Arī tu, Madmēna, apklusīsi,
tev pakaļ ies zobens!
3 No Horonaimas kliedz:
delde un milzu posts!
4 Satriekts Moābs,
viņa jaunekļiem tie lika kliegt!
5 Luhītas kalnu pārejā
ar raudām kāpj raudādami,
Horonaimas nogāzēs
naidnieki dzirdēja posta klaigas!
6 Skrejiet, dzīvību glābiet,
kļūstiet kā tuksneša saušļi, –
7 tu paļāvies
uz paša darbiem un dārgumiem,
bet ieņems arī tevi!
Kemošu aizvedīs trimdā
kopā ar priesteriem, augstmaņiem!
8 Pār katru pilsētu postītājs nāks,
ne pilsēta neglābsies,
ieleju izdeldēs,
un iznīcinās līdzenumu –
kā teica Kungs.
9 Dodiet Moābam spārnus,
lai laižas prom!
Viņa pilsētas kļūs par postažu,
kur neviens nemīt!
10 Nolādēts tas,
kas Kunga darbu dara nevīžīgi,
nolādēts tas,
kas savu zobenu no asinīm attur!
11 Bez bēdu Moābs kopš jaunības
un dusēja kā vīna raugs –
no trauka traukā to nelēja,
trimdā viņš negāja!
Tādēļ tam sava garša
un smarža nav mainījusies!
12 Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, es uzsūtīšu viņam gāzējus, tie viņu piešķiebs un iztukšos viņa traukus, un izlies viņa krūkas! 13 Paliks kaunā Moābs ar Kemošu, kā palika kaunā Israēla nams ar Bēteli, uz ko tas paļāvās.
14 Kā jūs varat teikt:
mēs – varoņi un varonīgi karavīri kaujā! –
15 Taču izdeldēts Moābs
un viņa pilsētas!
Viņa labākie jaunekļi
uz slaktiņu nogājuši,
saka Ķēniņš, Pulku Kungs ir viņa vārds.
16 Tuvu Moāba liksta,
un viņa ļaunums jo steidz!
17 Cietiet tam līdzi
visi, kas apkārt,
visi, kas zināt viņa vārdu,
sakiet: ak, kā satriekts spēka scepteris,
rotātais zizlis!
18 Nāc zemē no godības,
smilšainē sēdies,
mītniece, Dībonas meita!
Jo Moāba postītājs nācis pār tevi,
sagrāvis tavus mūrus!
19 Stājies ceļā un glūni,
Aroēras iemītniece,
prasi bēglim un tam, kas paglābies,
saki: kas notika?!
20 Apkaunots Moābs, jo satriekts, –
kauciet un kliedziet,
stāstiet Arnonā,
ka nopostīts Moābs!
21 Spriedums nāca pār klajumu zemi – pār Holonu, pār Jahacu, pār Mēfaatu, 22 pār Dībonu, pār Nebo, pār Bēt-Diblataimu, 23 pār Kirjataimu, pār Bēt-Gāmūlu, pār Bēt-Meonu, 24 pār Kerījotu, pār Bocru, pār visām Moāba zemes pilsētām, tālām un tuvām!
25 Aplauzts Moāba rags,
un viņa elkonis satriekts,
saka Kungs.
26 Piedzirdi viņu, jo par pašu Kungu šis taisījās lielāks – rīstīsies Moābs paša vēmekļos, kļūs par apsmieklu arī viņš! 27 Vai Israēls tev nebija apsmiekls? Vai kopā ar zagļiem tika pieķerts? Cik vien par viņu tu runāji, tik tu ņirdzi!
28 Pametiet pilsētas un mītiet klintīs,
Moāba iemītnieki!
Esiet kā dūjas
un ligzdojiet klinšu plaisās!
29 Mēs dzirdējām Moāba lepnību –
jo lepns šis! –
uzpūtību, lepnību, iedomību
un sirds augstprātību!
30 Es pazīstu, saka Kungs, viņa tukšo uzpūtību un tukšās pļāpas. 31 Tādēļ es kaukšu par Moābu, par visu Moābu es kliegšu, un Kīr-Heresas vīriem es uzrūkšu!
32 Par tevi es raudāšu
vairāk nekā par Jaazēru,
Sibmas vīnakoks!
Tavas stīgas sniedzās līdz jūrai,
līdz Jaazērai stiepās!
Taviem augļiem un vīnam
nu uzkritis postītājs!
33 Atņemts prieks un līksme
gan vīnadārziem, gan Moāba zemei!
Kublos mitējies vīns,
neviens vairs vīnspaidu nemin
ar priecīgām klaigām,
priecīgās klaigas
vairs nav priecīgas klaigas!
34 Hešbonā kliedz līdz Elālei, līdz Jahacai, liek atskanēt balsij no Coaras līdz Horonaimai, līdz Eglat-Šelīšijai, jo pat Nimrīmas ūdeņi par tuksnesi kļuvuši! 35 Es darīšu galu Moābam, saka Kungs, viņš upurē augstienēs un kvēpina savam dievam! 36 Tādēļ mana sirds par Moābu īd kā sēru stabule, un mana sirds īd kā sēru stabule arī par Kīr-Heresas vīriem, jo zudis ir tas, ko tie bija atlicinājuši. 37 Ik galva noskūta kaila, ik bārda apcirpta, ik rokas agraizītas, un maiss uz gurniem! 38 Uz visiem Moāba jumtiem un visās ielās – visur vaimanas, jo es satriecu Moābu kā trauku, kas nerūp nevienam, saka Kungs. 39 Redzi, kā viņi sakauti kauc! Kā griež muguru Moābs! Kauns! Moābs tapis par apsmieklu un sagrāvi visiem, kas ir ap viņu.
40 Jo tā saka Kungs:
redzi, kā ērglis viņš laidīsies
un izpletīs spārnus pār Moābu!
41 Viņa pilsētas tiks ieņemtas,
viņa nocietinājumi tiks sagrābti,
un todien Moāba varoņu sirds
būs kā sievas sirds radībās!
42 Moābs tiks iznīcināts, nebūs vairs tautas,
jo pret Kungu viņš taisījās liels!
43 Briesmas, bedre un lamatas tev,
Moāba iemītniece! –
saka Kungs.
44 Kas bēg no briesmām,
iekritīs bedrē,
un, kas izrāpsies no bedres,
to lamatās noķers –
to es Moābam darīšu
viņa piemeklēšanas gadā! –
saka Kungs.
45 Hešbonas ēnā tie stāj,
bez spēka bēguši,
jo no Hešbonas uguns iet
un liesma no Sīhona nama,
tā aprija Moāba deniņus
un bļaura dēlu paurus!
46 Vai tev, Moāb!
Izdeldēti Kemoša ļaudis –
tavi dēli paņemti gūstā,
un tavas meitas nebrīvē!
47 Bet es atvedīšu atpakaļ Moāba gūstekņus
nākamās dienās,
saka Kungs,
bet līdz tam – Moābam tiesa!”
What the Lord Says about Moab
1 The Lord All-Powerful, the God of Israel, told me to say to the nation of Moab:
The town of Nebo is doomed;
Kiriathaim will be captured
and disgraced,
and even its fortress
will be left in ruins.
2 No one honors you, Moab.
In Heshbon, enemies make plans
to end your life.
My sword will leave only silence
in your town named “Quiet.”
3 The people of Horonaim
will cry for help,
as their town is attacked
and destroyed.
4 Moab will be shattered!
Your children will sob
5 and cry on their way up
to the town of Luhith;
on the road to Horonaim
they will tell of disasters.
6 Run for your lives!
Head into the desert
like a wild donkey.
7 You thought you could be saved
by your power and wealth,
but you will be captured
along with your god Chemosh,
his priests, and officials.
8 Not one of your towns
will escape destruction.
I have told your enemies,
“Wipe out the valley
and the flatlands of Moab.
9 Spread salt on the ground
to kill the crops.
Leave its towns in ruins,
with no one living there.
10 I want you to kill the Moabites,
and if you let them escape,
I will put a curse on you.”
11 Moab, you are like wine
left to settle undisturbed,
never poured from jar to jar.
And so, your nation continues
to prosper and improve.
12 But now, I will send enemies
to pour out the wine
and smash the jars!
13 Then you will be ashamed,
because your god Chemosh
cannot save you,
just as Bethel could not help
the Israelites.
14 You claim that your soldiers
are strong and brave.
15 But I am the Lord,
the all-powerful King,
and I promise that enemies
will overpower your towns.
Even your best warriors
will die in the battle.
16 It won't be long now—
disaster will hit Moab!
17 I will order the nearby nations
to mourn for you and say,
“Isn't it sad? Moab ruled others,
but now its glorious power
has been shattered.”
18 People in the town of Dibon,
you will be honored no more,
so have a seat in the dust.
Your walls will be torn down
when the enemies attack.
19 You people of Aroer,
go wait beside the road,
and when refugees run by,
ask them, “What happened?”
20 They will answer,
“Moab has been defeated!
Weep with us in shame.
Tell everyone at the Arnon River
that Moab is destroyed.”
21 I will punish every town
that belongs to Moab,
but especially Holon,
Jahzah, Mephaath,
22 Dibon, Nebo,
Beth-Diblathaim, 23 Kiriathaim,
Beth-Gamul, Beth-Meon,
24 Kerioth, and Bozrah.
25 My decision is final—
your army will be crushed,
and your power broken.
26 People of Moab, you claim
to be stronger than I am.
Now I will tell other nations
to make you drunk
and to laugh while you collapse
in your own vomit.
27 You made fun of my people
and treated them like criminals
caught in the act.
28 Now you must leave your towns
and live like doves
in the shelter of cliffs
and canyons.
29 I know about your pride,
and how you strut and boast.
30 But I also know bragging
will never save you.
31 So I will cry and mourn
for Moab
and its town of Kir-Heres.
32 People of Sibmah,
you were like a vineyard
heavy with grapes,
and with branches reaching
north to the town of Jazer
and west to the Dead Sea.
But you have been destroyed,
and so I will weep for you,
as the people of Jazer weep
for the vineyards.
33 Harvest celebrations are gone
from the orchards and farms
of Moab.
I have silenced the shouts
of people making wine.
34 Weeping from Heshbon
can be heard as far
as Elealeh and Jahaz;
cries from Zoar are heard
in Horonaim
and Eglath-Shelishiyah.
And Nimrim Creek has run dry.
35 I will get rid of anyone
who burns incense
to the gods of Moab
or offers sacrifices
at their shrines.
I, the Lord, have spoken.
36 In my heart I moan for Moab,
like a funeral song
played on a flute.
I mourn for the people
of the town of Kir-Heres,
because their wealth is gone.
* 37-38 The people of Moab
mourn on the rooftops
and in the streets.
Men cut off their beards,
people shave their heads;
they make cuts on their hands
and wear sackcloth.
And it's all because I, the Lord,
have shattered Moab like a jar
that no one wants.
39 Moab lies broken!
Listen to its people cry
as they turn away in shame.
Other nations are horrified
at what happened,
but still they mock her.
40 Moab, an enemy swoops down
like an eagle spreading its wings
over your land.
41 Your cities and fortresses
will be captured,
and your warriors as fearful
as women giving birth.
42 You are finished as a nation,
because you dared oppose me,
the Lord.
43 Terror, pits, and traps
are waiting for you.
44 If you are terrified and run,
you will fall into a pit;
and if you crawl out of the pit,
you'll get caught in a trap.
The time has come
for you to be punished.
I, the Lord, have spoken.
45 Near the city of Heshbon,
where Sihon once ruled,
tired refugees stand in shadows
cast by the flames
of their burning city.
Soon, the towns on other hilltops,
where those warlike people live,
will also go up in smoke.
46 People of Moab, you worshiped
Chemosh, your god,
but now you are done for,
and your children are prisoners
in a foreign country.
47 Yet someday, I will bring
your people back home.
I, the Lord, have spoken.
