Mierinājuma vārds Bārūham
1 Šis ir vārds, ko pravietis Jeremija runāja uz Bārūhu, Nērijas dēlu, kad tas šos vārdus rakstīja grāmatā pēc Jeremijas teiktā – Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā gadā:
2 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs, uz tevi, Bārūh: 3 tu teici: vai man! Manām sāpēm Kungs pielicis rūpes, vaidos es esmu paguris, un rimuma es neatrodu! –
4 Tā saki viņam: tā saka Kungs: redzi, es noplēsīšu to, ko uzcēlu, un izraušu to, ko dēstīju! Tā ir visa šī zeme! 5 Un tu vēl meklē labumu?! Nemeklē! Redzi, ļaunu es nesu pār visu miesu, saka Kungs, bet tev es došu dzīvību par laupījumu it visur, kur tu iesi!”
The Lord Will Not Let Baruch Be Killed
1 In the fourth year that Jehoiakim was king of Judah, Baruch wrote down everything I had told him. 2 Then later, the Lord God of Israel told me to say to Baruch:
3 You are moaning and blaming me, the Lord, for your troubles and sorrow, and for being so tired that you can't even rest. 4 But all over the earth I am tearing down what I built and pulling up what I planted. 5 I am bringing disaster everywhere, so don't even think about making any big plans for yourself. However, I promise that wherever you go, I will at least protect you from death. I, the Lord, have spoken.
