Posts nāk pār tautu elkdievības dēļ
1 Vārds, kas nāca pār Jeremiju par visiem jūdiem, kuri mīt Ēģiptes zemē, Migdolā, Tahpanhēsā, Memfisā un Patrosas zemē:
2 “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: jūs redzējāt visu to ļaunumu, kam es liku nākt pār Jeruzālemi un visām Jūdas pilsētām, un redzi – šodien tās ir drupās un neviens tur nemīt! 3 Tas noticis viņu ļaunuma dēļ, ko tie darīja, mani kaitinādami, – gāja, kvēpināja un kalpoja citiem dieviem, ko ne paši, ne viņu tēvi nav pazinuši! 4 Un es sūtīju pie jums visus savus kalpus, praviešus, bez mitas sūtīju, sacīdams: jel nedariet šo preteklību, ko es nīstu! – 5 Bet viņi neklausījās – pat ausi nepastiepa, lai atgrieztos no sava ļaunuma un nekvēpinātu citiem dieviem! 6 Izlija mans niknums un manas dusmas, tas iedegās Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, un tās kļuva par drupām un izpostījumu – kā šodien!
7 Tagad tā saka Kungs, Pulku Dievs, Israēla Dievs: kādēļ jūs darāt lielu ļaunumu paši pret savu dzīvību, lai Jūdā zustu vīrs un sieva, bērns un zīdainis un jums nekas neatliktu?! 8 Kādēļ kaitināt mani ar savu roku darbiem – kvēpināt citiem dieviem Ēģiptes zemē, uz kurieni jūs aizgājāt un apmetāties; vai tādēļ, lai jūs tur zustu un būtu par lāstu un izsmieklu starp visām zemes tautām?! 9 Vai esat aizmirsuši savu tēvu ļaunumu un Jūdas ķēniņu ļaunumu, viņu sievu ļaunumu un jūsu sievu ļaunumu, ko tie darīja Jūdas zemē un Jeruzālemes ielās? 10 Līdz šai dienai jūs nebijāt satriekti, kaut gan nebijāties un nerīkojāties pēc manas bauslības un likumiem, ko es devu jums un jūsu tēviem! –
11 Tādēļ tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, pret jums es vērsīšos uz ļaunu, lai iznīdētu visu Jūdu! 12 Es ņemšu Jūdas atlikumu, kas devās uz Ēģiptes zemi, lai apmestos tur, – un tie visi tur tiks piebeigti, tie kritīs no zobena un no bada, tie ņems galu no maza līdz lielam, no zobena un no bada tie mirs, tie kļūs par lāstu, par šausmām, par nolādējumu un par izsmieklu! 13 Un es piemeklēšu tos, kuri mīt Ēģiptes zemē, tā, kā es piemeklēju Jeruzālemi, – ar zobenu, badu un mēri! 14 Jūdas atlikumam, kas nāca piemist Ēģiptes zemē, nebūs ne izbēguša, ne izmukuša, kas atgrieztos Jūdas zemē, ko viņi gan kāro – atgriezties un dzīvot tur, jo neatgriezīsies neviens, izņemot pāris bēgļu!”
15 Un Jeremijam atbildēja visi vīri, kuri zināja, ka viņu sievas kvēpina citiem dieviem, un visas sievas, kas stāvēja lielā pulkā, un visi ļaudis, kuri mita Ēģiptes zemē, Patrosā: 16 “Mēs neklausīsimies tajos vārdos, ko tu uz mums runāji Kunga vārdā, 17 mēs labāk darīsim to, kas mums pašiem tīk, – kvēpināsim debesu ķēniņienei un laistīsim viņai lejamos upurus, kā esam darījuši, mēs un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un mūsu augstmaņi Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, tad mēs būsim sāti maizes, mums būs labi un ļauna mēs neredzēsim! 18 Kopš mēs mitējāmies kvēpināt debesu ķēniņienei un laistīt viņai lejamos upurus, mums pietrūka it visa, un mūs galēja zobens un bads! 19 Un, kad mēs kvēpinājām debesu ķēniņienei un laistījām viņai lejamos upurus, vai bez mūsu vīru ziņas mēs cepām tai elku maizes, lai viņu attēlotu, un laistījām viņai lejamos upurus?”
20 Un Jeremija teica ļaudīm – vīriem un sievām, un visiem ļaudīm, kas bija tam atbildējuši: 21 “Vai Kungs neatceras kvēpināmos, ko jūs kvēpinājāt Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās – jūs un jūsu tēvi, jūsu ķēniņi un jūsu augstmaņi un vienkāršie ļaudis –, vai tas viņam nenomāc sirdi? 22 Kungs vairs nevarēja izturēt jūsu darīto darbu ļaunumu un preteklības, un jūsu zeme kļuva par drupām, izpostījumu un lāstu, kur neviens nemīt – kā šodien! 23 Tādēļ, ka jūs kvēpinājāt un grēkojāt pret Kungu un neklausījāt Kunga balsij, un nerīkojāties pēc viņa bauslības, viņa likumiem un viņa liecībām, tādēļ jūs ir ķēris šis ļaunums – kā šodien!”
24 Un Jeremija teica visiem tiem ļaudīm un visām sievām: “Klausies Kunga vārdu, viss Jūda, kas Ēģiptes zemē! 25 Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: jūs un jūsu sievas teicāt un ar savām mutēm un rokām to piepildījāt, sacīdami: pildīt pildīsim solījumus, ko solījām, – kvēpināsim debesu ķēniņienei un laistīsim viņai lejamos upurus! – Tad apstipriniet solīto un pildiet solīto! –
26 Tādēļ klausies Kunga vārdu, viss Jūda, kas mīti Ēģiptes zemē: redzi, es zvērēju pie sava lielā vārda, saka Kungs, ka visā Ēģiptes zemē manu vārdu vairs nepiesauks neviena Jūdas vīra mute, sacīdama: dzīvs Kungs Dievs! 27 Redzi, es esmu nomodā pār viņiem uz ļaunu, ne uz labu, un visi Jūdas vīri, kas Ēģiptes zemē, ņems galu no zobena un bada – kamēr tiem gals būs klāt! 28 No zobena izbēgušie atgriezīsies no Ēģiptes zemes uz Jūdas zemi kā pāris vīru, un viss Jūdas atlikums, kas gāja apmesties Ēģiptes zemē, tad zinās, kā vārdi ir piepildījušies – mani vai viņu! 29 Šī jums ir zīme, saka Kungs, ka es jūs piemeklēšu šajā vietā, lai jūs zinātu, ka mani vārdi par jums piepildīsies uz ļaunu!
30 Tā saka Kungs: redzi, es atdošu Ēģiptes ķēniņu, faraonu Hofru, viņa ienaidnieku rokā un to rokā, kuri lūko pēc viņa dzīvības, – tāpat kā Jūdas ķēniņu Cedekiju es atdevu Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, kas bija viņa ienaidnieks un lūkoja pēc viņa dzīvības!”
The Lord Will Destroy the People of Judah
1 The Lord told me to speak with the Jews who were living in the towns of Migdol, Tahpanhes, and Memphis in northern Egypt, and also to those living in southern Egypt. He told me to tell them:
2 I am the Lord All-Powerful, the God of Israel. You saw how I destroyed Jerusalem and the towns of Judah. They lie empty and in ruins today, 3 because the people of Judah made me angry by worshiping gods that had never helped them or their ancestors.
4 Time after time I sent my servants the prophets to tell the people of Judah how much I hated their disgusting sins. The prophets warned them to stop sinning, 5 but they refused to listen and would not stop worshiping other gods. 6 Finally, my anger struck like a raging flood, and today Jerusalem and the towns of Judah are nothing but empty ruins.
7 Why do you now insist on heading for another disaster? A disaster that will destroy not only you, but also your children and babies. 8 You have made me angry by worshiping idols and burning incense to other gods after you came here to Egypt. You will die such a disgusting death, that other nations will use the name of Judah as a curse word. 9 When you were living in Jerusalem and Judah, you followed the example of your ancestors in doing evil things, just like your kings and queens. 10 Even now, your pride keeps you from respecting me and obeying the laws and teachings I gave you and your ancestors.
11 I, the Lord All-Powerful, have decided to wipe you out with disasters. 12 There were only a few of you left in Judah, and you decided to go to Egypt. But you will die such horrible deaths in war or from starvation, that people of other countries will use the name of Judah as a curse word. 13 I punished Jerusalem with war, hunger, and disease, and that's how I will punish you. 14 None of you will survive. You may hope to return to Judah someday, but only a very few of you will escape death and be able to go back.
The People Refuse To Worship the Lord
15 A large number of Jews from both northern and southern Egypt listened to me as I told them what the Lord had said. Most of the men in the crowd knew that their wives often burned incense to other gods. So they and their wives shouted:
16 Jeremiah, what do we care if you speak in the Lord's name? We refuse to listen! 17 We have promised to worship the goddess Astarte, the Queen of Heaven, and that is exactly what we are going to do. We will burn incense and offer sacrifices of wine to her, just as we, our ancestors, our kings, and our leaders did when we lived in Jerusalem and the other towns of Judah. We had plenty of food back then. We were well off, and nothing bad ever happened to us. 18 But since the time we stopped burning incense and offering wine sacrifices to her, we have been dying from war and hunger.
19 Then the women said, “When we lived in Judah, we worshiped the Queen of Heaven and offered sacrifices of wine and special loaves of bread shaped like her. Our husbands knew what we were doing, and they approved of it.”
20 Then I told the crowd:
21 Don't you think the Lord knew that you and your ancestors, your leaders and kings, and the rest of the people were burning incense to other gods in Jerusalem and everywhere else in Judah? 22 And when he could no longer put up with your disgusting sins, he placed a curse on your land and turned it into a desert, as it is today. 23 This disaster happened because you worshiped other gods and rebelled against the Lord by refusing to obey him or follow his laws and teachings.
24-25 Then I told the men and their wives, that the Lord All-Powerful, the God of Israel, had said:
Here in Egypt you still keep your promises to burn incense and offer sacrifices of wine to the so-called Queen of Heaven. 26 Keep these promises! But let me tell you what will happen. As surely as I am the Lord God, I swear that I will never again accept any promises you make in my name. 27 Instead of watching over you, I will watch for chances to harm you. Some of you will die in war, and others will starve to death. 28 Only a few will escape and return to Judah. Then everyone who went to live in Egypt will know that when I say something will happen, it will—no matter what you say.
29 And here is how you will know that I will keep my threats to punish you in Egypt. 30 I will hand over King Hophra of Egypt to those who want to kill him, just as I handed Zedekiah over to Nebuchadnezzar, who wanted to kill him.
