Vēstījums ķēniņam Cedekijam
1 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga, kad Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars, viss viņa karaspēks un visas zemes valstis zem viņa varas, un visas tautas karoja pret Jeruzālemi un visām tās pilsētām: 2 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: ej un runā uz Jūdas ķēniņu Cedekiju un saki tam: tā saka Kungs: redzi, es atdodu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to nosvilinās ar uguni! 3 Tu nepaglābsies no viņa, tevi sagrābs un nodos viņa rokā, – tavas acis raudzīsies Bābeles ķēniņa acīs, un viņa mute runās uz tavu muti, un tu aiziesi uz Bābeli! 4 Taču klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņ Cedekija! Par tevi Kungs saka tā: no zobena tu nemirsi! 5 Tu mirsi mierā, un, kā svēpēja smaržas taviem tēviem, kuri bija ķēniņi pirms tevis, tā svēpēs arī tev! – Vai, kungs! – tā viņi apraudās tevi, jo tā esmu teicis es!” saka Kungs.
6 Pravietis Jeremija sacīja visus šos vārdus Jūdas ķēniņam Jeruzālemē. 7 Un Bābeles ķēniņa karaspēks karoja pret Jeruzālemi un visām Jūdas pilsētām, kas bija atlikušas, – pret Lāhīšu un pret Azēku, jo no nocietinātajām Jūdas pilsētām bija atlikušas tikai šīs.
Vergu viltus brīvlaišana
8 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga pēc tam, kad ķēniņš Cedekija noslēdza derību ar visu tautu, kas bija Jeruzālemē, lai pasludinātu tai brīvlaišanu – 9 ka ikvienam jāatlaiž brīvībā savs vergs un sava verdzene, ebrejs un ebrejiete, lai neviens jūds vairs nepaverdzinātu otru. 10 Un visi augstmaņi un tauta, kas šai derībai pievienojās, paklausīja un atlaida brīvībā savus vergus un verdzenes, lai tos vairs nepaverdzinātu, – tie paklausīja un atlaida vergus brīvībā. 11 Bet pēc tam viņi novērsās un ņēma atpakaļ savus vergus un verdzenes, ko bija atlaiduši brīvībā, un atkal kalpināja tos kā vergus un verdzenes.
12 Un Kunga vārds nāca pār Jeremiju: 13 “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: es slēdzu derību ar jūsu tēviem todien, kad izvedu tos no Ēģiptes zemes, no vergu nama, sacīdams: 14 kad paies septiņi gadi, ikviens lai atlaiž otru ebreju, kas tev tika pārdots un kalpoja tev sešus gadus, – laid viņu brīvībā! Bet jūsu tēvi man neklausīja, pat neklausījās! 15 Bet šodien jūs no tā esat novērsušies un darījuši to, kas man tīk, un esat pasludinājuši viens otram brīvlaišanu, un noslēguši derību manā priekšā, namā, kas saukts manā vārdā. 16 Taču jūs novērsāties un sagānījāt manu vārdu – ikviens paņēma atpakaļ savu vergu un verdzeni, ko bija atlaidis brīvībā, – katrs darīja, kā tam tīk, – jūs atkal tos paverdzinājāt, lai tie jums būtu par vergiem un verdzenēm!
17 Tādēļ tā saka Kungs: jūs mani neklausījāt, nepasludinājāt brīvlaišanu viens otram, redzi, es jums pasludināšu brīvlaišanu, saka Kungs, ar zobenu, mēri un badu, un es darīšu jūs par briesmu tēlu visām zemes valstīm. 18 Tos vīrus, kas pārkāpa manu derību un neturēja tās derības vārdus, ko tie noslēdza manā priekšā, es padarīšu kā to jēru, ko tie pārcirta un izgāja cauri tā pusēm! 19 Jūdas augstmaņi un Jeruzālemes augstmaņi, einuhi un priesteri, un visa vienkāršā tauta gāja cauri tā pusēm. 20 Es atdošu viņus ienaidnieka rokā un to rokā, kuri kāro pēc viņu dzīvības, un viņu līķi būs par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem! 21 Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa augstmaņus es atdošu ienaidnieka rokā un to rokā, kuri kāro pēc viņu dzīvības, un Bābeles ķēniņa karaspēka rokā, kas tagad no jums ir aizgājis. 22 Redzi, es pavēlu, saka Kungs, un es likšu tiem atgriezties šajā pilsētā, un tie pret to karos, ieņems to un nodedzinās kopā ar Jūdas pilsētām! Es to padarīšu par postažu, kur neviens nemīt!”
Jeremiah Warns Zedekiah
1 King Nebuchadnezzar had a large army made up of people from every kingdom in his empire. He and his army were attacking Jerusalem and all the nearby towns, when the Lord told me 2 to say to King Zedekiah:
I am the Lord, and I am going to let Nebuchadnezzar capture this city and burn it down. 3 You will be taken prisoner and brought to Nebuchadnezzar, and he will speak with you face to face. Then you will be led away to Babylonia.
4 Zedekiah, I promise that you won't die in battle. 5 You will die a peaceful death. People will mourn when you die, and they will light bonfires in your honor, just as they did for your ancestors, the kings who ruled before you.
6 I went to Zedekiah and told him what the Lord had said. 7 Meanwhile, the king of Babylonia was trying to break through the walls of Lachish, Azekah, and Jerusalem, the only three towns of Judah that had not been captured.
The People Break a Promise
8-10 King Zedekiah, his officials, and everyone else in Jerusalem made an agreement to free all Hebrew men and women who were slaves. No Jew would keep another as a slave. And so, all the Jewish slaves were given their freedom.
11 But those slave owners changed their minds and forced their former slaves back into slavery.
12 That's when the Lord told me to say to the people:
13 I am the Lord God of Israel, and I made an agreement with your ancestors when I brought them out of Egypt, where they had been slaves. 14 As part of this agreement, you must let a Hebrew slave go free after six years of service.
Your ancestors did not obey me, 15-16 but you decided to obey me and do the right thing by setting your Hebrew slaves completely free. You even went to my temple, and in my name you made an agreement to set them free. But you have abused my name, because you broke that agreement and forced your former slaves back into slavery.
17 You have disobeyed me by not giving your slaves their freedom. So I will give you freedom—the freedom to die in battle or from disease or hunger. I will make you disgusting to all other nations on earth.
18 You asked me to be a witness when you made the agreement to set your slaves free. And as part of the ceremony you cut a calf into two parts, then walked between the parts. But you people of Jerusalem have broken that agreement as well as my agreement with Israel. So I will do to you what you did to that calf. 19-20 I will let your enemies take all of you prisoner, including the leaders of Judah and Jerusalem, the royal officials, the priests, and everyone else who walked between the two parts of the calf. These enemies will kill you and leave your bodies lying on the ground as food for birds and wild animals.
21-22 These enemies are King Nebuchadnezzar of Babylonia and his army. They have stopped attacking Jerusalem, but they want to kill King Zedekiah and his high officials. So I will command them to return and attack again. This time they will conquer the city and burn it down, and they will capture Zedekiah and his officials. I will also let them destroy the towns of Judah, so that no one can live there any longer.
