Podnieks un trauks
1 Vārds, kas Jeremijam nāca no Kunga: 2 “Celies, ej uz podnieka namu, un tur es tev likšu sadzirdēt manus vārdus!” 3 Un es nogāju uz podnieka namu, un, redzi, viņš strādāja pie savas ripas. 4 Un trauks, ko podnieks darināja no māliem, neizdevās, un viņš atkal ķērās klāt un pārtaisīja to par citu trauku, kā viņam šķita labi.
5 Un Kunga vārds nāca pār mani: 6 “Israēla nams, vai lai es nedaru ar jums tā, kā šis podnieks dara, saka Kungs, redzi, Israēla nams, jūs esat manā rokā kā māls podnieka rokā! 7 Drīz es runāšu par tautu un valsti, lai nīdētu, plēstu un deldētu! 8 Bet, ja tie novērsīsies no sava ļaunuma, par ko es ar tiem runāju, es rimšu un nedarīšu tiem ļaunu, kā biju domājis. 9 Drīz es runāšu par tautu un valsti, lai celtu un dēstītu! 10 Bet, ja tie darīs ļaunu manās acīs un neklausīsies manā balsī, es rimšu un nedarīšu tiem labu, kā biju domājis.
11 Tagad saki Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem: tā saka Kungs: redzi, es jums kā podnieks veidoju ļaunu un kaļu plānus pret jums. Atgriezieties jel katrs no sava ļaunā ceļa un dariet, ka top labs jūsu gājums un jūsu darbi! –
Israēla stūrgalvīgā elkdievība
12 Bet tie teica: velti! Mēs iesim, kur mūsu pašu padoms mums liek, katrs pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības mēs darīsim!
13 Tādēļ tā saka Kungs:
nu, paprasiet tautām,
vai tās ko tādu ir dzirdējušas?
Šausmu lietas darījusi
Israēla jaunava!
14 Vai tad varenās klintis
un Lebanonu
pamet sniegs?
Vai tālumu ūdeņi izsīkst
un vēsās straumes?
15 Mana tauta gan mani aizmirsusi –
viņi kvēpina tukšībai,
viņi grīļojas savos ceļos,
mūžsenās takās,
lai ietu pa nomaļām takām,
nevis pa uzbērtu ceļu,
16 lai savu zemi par postažu padarītu,
par mūžīgu izsmieklu, –
ikviens, kas to šķērso, ir satriekts
un nicīgi pašūpo galvu.
17 Kā austrenis es tos izkaisīšu
naidnieka priekšā,
muguru, ne seju tiem uzgriezīšu
nelaimes dienā.”
Sazvērestība pret Jeremiju
18 Un viņi teica: “Sazvērēsimies pret Jeremiju! Ka priesterim nezūd bauslība un gudrajam padoms, un pravietim vārds! Ejam izņirdzam viņu! Neklausīsimies viņa vārdos!”
19 Uzklausi mani, Kungs,
sadzirdi manu strīdnieka balsi!
20 Vai labs jāatdara ar ļaunu?
Tie izkārpījuši manai dzīvībai bedri!
Atceries, es stāvēju tavā priekšā,
lai uz tiem runātu labu,
lai novērstu tavas dusmas no viņiem!
21 Tādēļ dod viņu dēlus badam,
atdod zobenam viņus,
viņu sievas lai ir bezbērnu atraitnes
un viņu vīrus lai kauj nāve,
lai viņu jaunekļus kaujā nogalē zobens!
22 No viņu mājām lai dzird kliedzam,
kad tu piepeši uzsūti tiem
laupītāju bandas,
jo viņi raka bedri,
lai mani sagūstītu,
un lamatas izlika manām kājām!
23 Tu, Kungs, zināji
viņu nolūkus nonāvēt mani,
nepiedod tiem viņu vainu
un viņu grēkus nemazgā
no viņu sejām,
lai tie klūp tavā priekšā!
Tā dari tiem
savas dusmības laikā!
Jeremiah Goes to the Pottery Shop
1 The Lord told me, 2 “Jeremiah, go to the pottery shop, and when you get there, I will tell you what to say to the people.”
3 I went there and saw the potter making clay pots on his pottery wheel. 4 And whenever the clay would not take the shape he wanted, he would change his mind and form it into some other shape.
5 Then the Lord told me to say:
6 People of Israel, I, the Lord, have power over you, just as a potter has power over clay. 7 If I threaten to uproot and shatter an evil nation, 8 and that nation turns from its evil, I will change my mind.
9 If I promise to make a nation strong, 10 but its people start disobeying me and doing evil, then I will change my mind and not help them at all.
11 So listen to me, people of Judah and Jerusalem! I have decided to strike you with disaster, and I won't change my mind unless you stop sinning and start living right.
12 But I know you won't listen. You might as well answer, “We don't care what you say. We have made plans to sin, and we are going to be stubborn and do as we please!”
13 So I, the Lord, command you to ask the nations, and find out if they have ever heard of such a horrible sin as what you have done.
14 The snow
on Lebanon's mountains
never melts away,
and the streams there
never run dry.
15 But you, my people,
have turned from me
to burn incense
to worthless idols.
You have left the ancient road
to follow an unknown path
where you stumble over idols.
16 Your land will be ruined,
and every passerby
will look at it with horror
and make insulting remarks.
17 When your enemies attack,
I will scatter you like dust
blown by an eastern wind.
Then, on that day of disaster,
I will turn my back on you.
The Plot against Jeremiah
18 Some of the people said, “Let's get rid of Jeremiah! We will always have priests to teach us God's laws, as well as wise people to give us advice, and prophets to speak the Lord's messages. So, instead of listening to Jeremiah any longer, let's accuse him of a crime.”
Jeremiah Prays about His Enemies
19 Please, Lord, answer my prayer.
Make my enemies stop
accusing me of evil.
20 I tried to help them,
but they are paying me back
by digging a pit to trap me.
I even begged you
not to punish them.
21 But now I am asking you
to let their children starve
or be killed in war.
Let women lose
their husbands and sons
to disease and violence.
22 These people have dug pits
and set traps for me, Lord.
Make them scream in fear
when you send enemy troops
to attack their homes.
23 You know they plan to kill me.
So get angry and punish them!
Don't ever forgive
their terrible crimes.
