1 Un tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki. 2 Un septītajā dienā Dievs pabeidza savu darbu, ko bija darījis, un septītajā dienā viņš mitējās no visa sava darba, ko bija darījis. 3 Un septīto dienu Dievs svētīja un darīja to svētu, jo tajā dienā viņš mitējās no visa sava darba, ko bija darījis radīdams. 4a Šīs ir debesu un zemes paaudzes dienā, kad tās tika radītas.
Vīrietis un sieviete
(1Moz 1:26–30)4b Kad Kungs Dievs taisīja zemi un debesis, 5 uz zemes vēl nebija nekādu lauka krūmāju, un lauka stādi vēl nebija sazēluši, jo Kungs Dievs vēl nebija licis līt pār zemi, un vēl nebija cilvēka, kas zemi apstrādātu. 6 Un no zemes pacēlās migla un padzirdīja visu zemes virsmu. 7 Un Kungs Dievs izveidoja no zemes pīšļiem cilvēku un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni. 8 Un Kungs Dievs stādīja dārzu austrumos no Ēdenes un ielika tur cilvēku, ko bija izveidojis. 9 Un Kungs Dievs audzēja no zemes visus kokus, kas tīkami skatam un labi ēšanai, un dārza vidū – bija dzīvības koks un laba un ļauna atzīšanas koks. 10 No Ēdenes izplūda upe, lai dzirdītu dārzu. Tur tā sadalījās četrās straumēs. 11 Pirmās vārds ir Pīšona, tā apvij visu Havīlas zemi, kur ir zelts. 12 Tās zemes zelts ir labs. Tur ir bdellijs un oniksi. 13 Otrās upes vārds ir Gīhona, tā apvij visu Kūšas zemi. 14 Trešās upes vārds ir Hidekela , tā tek no Asīrijas uz austrumiem, un ceturtā upe ir Perāta .
15 Un Kungs Dievs ņēma cilvēku un iemitināja viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to sargā un apstrādā. 16 Un Kungs Dievs pavēlēja cilvēkam: “Ēd no visiem dārza kokiem, 17 bet no laba un ļauna atzīšanas koka neēd! – Jo tai dienā, kad tu no tā ēdīsi, tu mirtin mirsi!” 18 Un Kungs Dievs teica: “Nav labi būt cilvēkam vienam, es darīšu viņam palīgu, kas būs tam līdzās.” 19 Un Kungs Dievs veidoja no zemes visādus lauka zvērus un visādus debesu putnus un deva tos cilvēkam, lai redzētu, kā viņš tos nosauks. Kā cilvēks nosauca dzīvās būtnes, tāds bija to vārds. 20 Un cilvēks deva vārdus visiem lopiem un debesu putniem, un visiem lauka zvēriem, bet nebija cilvēkam palīga, kas būtu tam līdzās. 21 Tad Kungs Dievs lika, lai dziļš miegs krīt pār cilvēku, un tas iemiga, tad viņš ņēma vienu viņa ribu un to vietu aizdarīja ar miesu. 22 Un no ribas, ko viņš bija ņēmis no cilvēka, Kungs Dievs darināja sievieti un atveda viņu pie cilvēka. 23 Un cilvēks teica:
“Šī ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas!
Tāpēc lai to sauc par sievu , jo no vīra tā ņemta!
24 Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa.” 25 Un viņi abi bija kaili – vīrs un viņa sieva, bet nekaunējās.
1 So the heavens and the earth and everything else were created.
The Seventh Day
2 By the seventh day God had finished his work, and so he rested. 3 God blessed the seventh day and made it special, because on that day he rested from his work.
4 That's how God created the heavens and the earth.
The Garden of Eden
When the Lord God made the heavens and the earth, 5 no grass or plants were growing anywhere. God had not yet sent any rain, and there was no one to work the land. 6 But streams came up from the ground and watered the earth.
7 The Lord God took some soil from the ground and made a man. God breathed life into the man, and the man started breathing. 8 The Lord made a garden in a place called Eden, which was in the east, and he put the man there.
9 The Lord God filled the garden with all kinds of beautiful trees and fruit trees. Two other trees were in the middle of the garden. One of these gave life—the other gave the wisdom to know the difference between right and wrong.
10 From Eden a river flowed out to water the garden, then it divided into four rivers. 11 The first one is the Pishon River that flows through the land of Havilah, 12 where pure gold, rare perfumes, and precious stones are found. 13 The second is the Gihon River that winds through Ethiopia. 14 The Tigris River that flows east of Assyria is the third, and the fourth is the Euphrates River.
15 The Lord God put the man in the Garden of Eden to take care of it and to look after it. 16 But the Lord told him, “You may eat fruit from any tree in the garden, 17 except the one that has the power to let you know the difference between right and wrong. If you eat any fruit from that tree, you will die before the day is over!”
18 The Lord God said, “It isn't good for the man to live alone. I will make a suitable partner for him.” 19-20 So the Lord took some soil and made animals and birds. He brought them to the man to see what names he would give each of them. Then the man named the tame animals and the birds and the wild animals. That's how they got their names.
None of these was the right kind of partner for the man. 21 So the Lord God made him fall into a deep sleep, and he took out one of the man's ribs. Then after closing the man's side, 22 the Lord made a woman out of the rib.
The Lord God brought her to the man, 23 and the man exclaimed,
“Here is someone like me!
She is part of my body,
my own flesh and bones.
She came from me, a man.
So I will name her Woman!”
24 That's why a man will leave his own father and mother. He marries a woman, and the two of them become like one person.
25 Although the man and his wife were both naked, they were not ashamed.
