Četri israēliešu jaunekļi Bābeles ķēniņa galmā
(Sal. 2Ķēn 24:10–17)1 Jūdas ķēniņa Jehojākīma trešajā valdīšanas gadā pret Jeruzālemi nāca Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars un aplenca to. 2 Kungs atdeva viņam Jūdas ķēniņu Jehojākīmu un arī lielu daļu Dieva nama trauku. Ķēniņš tos nogādāja Šināras zemē, savu dievu namā – traukus viņš novietoja dievu nama mantnīcā.
3 Ķēniņš pavēlēja einuhu priekšniekam atlasīt no Israēla dēliem, no ķēniņu un augstmaņu dzimtas, 4 jaunekļus bez nevienas vainas, izskatīgus, gudrībās izveicīgus, zinīgus un sapratīgus mācībā, spējīgus kalpot ķēniņa pilī – un mācīt tiem kaldiešu rakstus un valodu. 5 Ķēniņš noteica ik dienas dot tiem lieliskus ķēniņa ēdienus un vīnu, ko viņš pats dzer, – trīs gadus lai spēcina viņus, un, kad mācību laiks būs beidzies, lai tie stājas ķēniņa priekšā. 6 Starp Jūdas dēliem bija Daniēls, Hananja, Mīšaēls un Azarja. 7 Einuhu priekšnieks tiem deva citus vārdus: Daniēlam – Bēltšacars, Hananjam – Šadrahs, Mīšaēlam – Mēšahs, Azarjam – Abēd-Nego.
8 Bet Daniēls apsvēra savā prātā, kā lai neapgānās ar lieliskajiem ķēniņa ēdieniem un vīnu, ko tas dzer. Viņš runāja ar einuhu priekšnieku par to, kā lai neapgānās. 9 Dievs deva Daniēlam, ka einuhu priekšnieks kļuva laipns un līdzjūtīgs. 10 Einuhu priekšnieks sacīja Daniēlam: “Es bīstos sava kunga, ķēniņa, kas jums noteicis ko ēst un dzert. Ja nu viņš ierauga, ka esat panīkuši, nevis kā citi jūsu vecuma jaunekļi, tad jūs mani nosūdzēsiet ķēniņam!”
11 Daniēls nu saka einuhu priekšnieka ieceltajam uzraugam pār Daniēlu, Hananju, Mīšaēlu un Azarju: 12 “Pārbaudi savus kalpus desmit dienas – lai mums dod ēst dārzeņus un dzert ūdeni. 13 Pēc tam lai mūs salīdzina ar citiem jaunekļiem, kas ēd ķēniņa lieliskos ēdienus. Un tad dari ar saviem kalpiem, kā pats redzi.” 14 Viņš tos uzklausīja un pārbaudīja desmit dienas. 15 Pēc desmit dienām viņš redzēja, ka tie izskatās labāk un ir apaļīgāki par jaunekļiem, kas ēduši lieliskos ķēniņa ēdienus. 16 Tad uzraugs nelika tiem ēst lieliskos ēdienus un dzert vīnu, bet deva tiem dārzeņus.
17 Šiem četriem jaunekļiem Dievs deva izpratni mācībās, dažādu rakstu zināšanu un gudrību un Daniēlam arī prasmi skaidrot visādus redzējumus un sapņus.
18 Noteiktā laika beigās, kad ķēniņš lika tos atvest, einuhu priekšnieks tos ieveda pie Nebūkadnecara, 19 un ķēniņš runāja ar tiem. Viņu vidū nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Mīšaēls un Azarja. Tādēļ tie palika pie ķēniņa. 20 Ikvienā gudrības un saprāta jautājumā ķēniņš tos atzina desmitreiz pārākus par visiem viņa valsts magiem un burvjiem. 21 Daniēls tur palika līdz pat ķēniņa Kīra pirmajam valdīšanas gadam.
Daniel and His Friends
1 In the third year that Jehoiakim was king of Judah, King Nebuchadnezzar of Babylonia attacked Jerusalem. 2 The Lord let Nebuchadnezzar capture Jehoiakim and take away some of the things used in God's temple. And when the king returned to Babylonia, he put these things in the temple of his own god.
3 One day the king ordered Ashpenaz, his highest palace official, to choose some young men from the royal family of Judah and from other leading Jewish families. 4 The king said, “They must be healthy, handsome, smart, wise, educated, and fit to serve in the royal palace. Teach them how to speak and write our language 5 and give them the same food and wine that I am served. Train them for three years, and then they can become court officials.”
6 Four of the young Jews chosen were Daniel, Hananiah, Mishael, and Azariah, all from the tribe of Judah. 7 But the king's chief official gave them Babylonian names: Daniel became Belteshazzar, Hananiah became Shadrach, Mishael became Meshach, and Azariah became Abednego.
8 Daniel made up his mind to eat and drink only what God had approved for his people to eat. And he asked the king's chief official for permission not to eat the food and wine served in the royal palace. 9 God had made the official friendly and kind to Daniel. 10 But the man still told him, “The king has decided what you must eat and drink. And I am afraid he will kill me, if you eat something else and end up looking worse than the other young men.”
11 The king's official had put a guard in charge of Daniel and his three friends. So Daniel said to the guard, 12 “For the next ten days, let us have only vegetables and water at mealtime. 13 When the ten days are up, compare how we look with the other young men, and decide what to do with us.” 14 The guard agreed to do what Daniel had asked.
15 Ten days later, Daniel and his friends looked healthier and better than the young men who had been served food from the royal palace. 16 After this, the guard let them eat vegetables instead of the rich food and wine.
17 God made the four young men smart and wise. They read a lot of books and became well educated. Daniel could also tell the meaning of dreams and visions.
18 At the end of the three-year period set by King Nebuchadnezzar, his chief palace official brought all the young men to him. 19 The king interviewed them and discovered that none of the others were as outstanding as Daniel, Hananiah, Mishael, and Azariah. So they were given positions in the royal court. 20 From then on, whenever the king asked for advice, he found their wisdom was ten times better than that of any of his other advisors and magicians. 21 Daniel served there until the first year of King Cyrus.
