Vai! lepnajiem un pašapmierinātajiem!
1 Vai! tiem, kas dus Ciānā,
tiem, kas droši mīt Samarijas kalnā, –
vispirmās tautas dižcilši
un ar tiem arī Israēla nams!
2 Dodieties uz Kalni un redziet,
ejiet no turienes uz Hamāt-Rabu,
nokāpiet filistiešu Gatā –
vai tie labāki par šīm ķēniņvalstīm,
vai to robežas lielākas par jūsējām?
3 Vai! jums, kas domājat, ka ļauna diena tālu,
jūs tuvināt ļaundarības troni! –
4 kas sēžat ziloņkaula gultās, zvilnat pēļos,
kas jērus atraujat avīm un teles no kūtsvidus,
5 kas dungojat līdzi stīgu spēlei,
kā Dāvids sev dziesmu rīkus gudrojat,
6 kas dzerat no vīna kausiem
un labākajām eļļām svaidāties –
vis nesērojat, ka Jāzeps sagrauts!
7 Tādēļ tagad tie pirmie ies trimdā,
cauri būs laisko bezbēdnieku čalas!
8 Kungs Dievs zvērējis pats, saka Kungs, Pulku Dievs:
“Man riebj Jēkaba lepnums,
un viņa nocietinājumus es nīstu,
es nodošu naidniekiem pilsētu un visus, kas tur!”
9 Būs tā – ja vienā namā būs palikuši desmit vīri, tie mirs! 10 Un, kad tam pajautās rads, taisīdamies sadedzināt mirušos, nesdams kaulus ārā no mājas, teiks tam, kas vēl namā: vai ir pie tevis vēl kāds? Viņš atbildēs: nē! Un tas teiks: kuš! Kunga vārds nav pat pieminams!
11 Jo, redzi, Kungs pavēl,
un viņš lielo namu sagraus drupās
un mazo namu gruvešos!
12 Vai zirgi pa klintīm skrien,
vai pa jūru kuģo ar vēršiem?
Bet jūs pārvēršat tiesu par rūgtumu
un taisnības augļus par vērmelēm!
13 Jūs, kas par tukšību priecājaties,
kas sakāt: vai ne pašu spēkiem
mēs ieņēmām Karnaimu! –
14 “Redzi, es celšu pret jums, Israēla nams, vienu tautu,
saka Kungs,
tā jūs apspiedīs no Hamātas pārejas
līdz klajumu strautam!”
Israel Will Be Punished
1 Do you rulers in Jerusalem
and in the city of Samaria
feel safe and at ease?
Everyone bows down to you,
and you think you are better
than any other nation.
But you are in for trouble!
2 Look what happened
to the cities of Calneh,
powerful Hamath,
and Gath in Philistia.
Are you greater than any
of those kingdoms?
3 You are cruel, and you forget
the coming day of judgment.
4 You rich people lounge around
on beds with ivory posts,
while dining on the meat
of your lambs and calves.
5 You sing foolish songs
to the music of harps,
and you make up new tunes,
just as David used to do.
6 You drink all the wine you want
and wear expensive perfume,
but you don't care about
the ruin of your nation.
7 So you will be the first
to be dragged off as captives;
your good times will end.
8 The Lord God All-Powerful
has sworn by his own name:
“You descendants of Jacob
make me angry by your pride,
and I hate your fortresses.
And so I will surrender your city
and possessions
to your enemies.”
9 If only ten of you survive
by hiding in a house
you will still die.
10 As you carry out a corpse
to prepare it for burial,
your relative in the house
will ask, “Are there others?”
You will answer, “No!”
Then your relative will reply,
“Be quiet! Don't dare mention
the name of the Lord.”
11 At the Lord's command,
houses great and small
will be smashed to pieces.
12 Horses can't gallop on rocks;
oceans can't be plowed.
But you have turned justice
and fairness
into bitter poison.
13 You celebrate the defeat
of Lo-Debar and Karnaim,
and you boast by saying,
“We did it on our own.”
14 But the Lord God All-Powerful
will send a nation to attack
you people of Israel.
They will capture Lebo-Hamath
in the north,
Arabah Creek in the south,
and everything in between.
