Pāvila ceļojums uz Maķedoniju un Grieķiju
1 Kad trokšņošana bija norimusi, Pāvils saaicināja mācekļus un, tos iedrošinājis, atvadījās un aizgāja, lai dotos uz Maķedoniju. 2 Pārstaigājis šos apvidus un, daudz runādams un uzmundrinādams tos, viņš nonāca Grieķijā, 3 kur pavadīja trīs mēnešus; kad viņš jau gatavojās doties tālāk uz Sīriju, jūdi pret viņu sazvērējās, un viņš nolēma griezties atpakaļ caur Maķedoniju. 4 Ceļā viņu pavadīja berojietis Sopatrs, Pirra dēls, no tesalonīkiešiem – Aristarhs un Sekunds, derbietis Gājs un Timotejs, no Āzijas provinces – Tihiks un Trofims. 5 Aizsteigušies mums priekšā, viņi gaidīja mūs Troādā. 6 Pēc Neraudzētās maizes dienām mēs devāmies prom no Filipiem un piecās dienās nonācām pie viņiem Troādā, kur uzkavējāmies septiņas dienas.
Pāvila atvadu runa Troādā
7 Nedēļas pirmajā dienā, kad bijām sapulcējušies maizi lauzt, Pāvils runāja ar ļaudīm; gatavodamies jau rītausmā doties ceļā, viņš runāja līdz pat pusnaktij. 8 Augštelpā, kur mēs bijām sapulcējušies, bija daudz lāpu. 9 Kāds jauneklis, vārdā Eutihs, kurš sēdēja uz palodzes, Pāvila runai ieilgstot, iegrima dziļā miegā; miega pārņemts, viņš nokrita no trešā stāva zemē, un viņu pacēla mirušu. 10 Nokāpis lejā, Pāvils metās viņam klāt un, to apkampis, sacīja: “Neuztraucieties, viņa dvēsele ir viņā.” 11 Uzkāpis atkal augšā, viņš lauza maizi un baudīja. Vēl ilgi līdz rīta gaismai viņš runāja un tad devās prom. 12 Bet ļaudis zēnu pārveda mājās dzīvu un bija ļoti iepriecināti.
Ceļojums no Troādas uz Milētu
13 Mēs ar kuģi devāmies ceļā pirmie un nonācām Āsā, kur bijām nodomājuši uzņemt Pāvilu, jo tā viņš bija pavēlējis, pats gribēdams iet kājām. 14 Āsā satikušies, mēs viņu uzņēmām un devāmies uz Mitilēni. 15 No turienes aizbraukuši, nākamajā dienā nonācām iepretim Hijai, tad nobraucām gar Samu un nākamajā dienā nonācām Milētā. 16 Pāvils bija nolēmis braukt ar kuģi Efesai garām, lai viņam neiznāktu aizkavēšanās Āzijā, jo viņš steidzās, lai paspētu, ja vien būtu iespējams, Vasarsvētku dienā nokļūt Jeruzālemē.
Pāvils uzrunā Efesas presbiterus
17 Būdams Milētā, viņš ataicināja draudzes presbiterus no Efesas. 18 Kad tie atnāca, viņš tiem sacīja: “Jūs zināt, ka jau no pirmās dienas, kopš ierados Āzijā, visu laiku esmu bijis kopā ar jums, 19 kalpodams Kungam visā pazemībā, asarās un pārbaudījumos, kas cēlušies jūdu sazvērestību dēļ. 20 Neko noderīgu neesmu jums noklusējis, kas jums netiktu darīts zināms vai izskaidrots visiem kopā un atsevišķi pa mājām. 21 Gan jūdiem, gan grieķiem esmu liecinājis atgriešanos pie Dieva un ticību uz mūsu Kungu Jēzu. 22 Un, redzi, tagad, garā saistīts, es dodos uz Jeruzālemi un nezinu, kas mani tur gaida; 23 vienīgi Svētais Gars man ik pilsētā pasludina, ka mani gaida važas un ciešanas. 24 Bet savu dzīvību es nekādi neuzskatu par vērtīgu. Kaut tik es varētu pabeigt savu gājumu un kalpošanu, ko esmu saņēmis no Kunga Jēzus, – apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. 25 Un, redzi, tagad es zinu, ka jūs visi, pie kuriem esmu nācis, sludinādams Valstību, vairs nekad manu vaigu neredzēsiet. 26 Tādēļ es jums šodien liecinu, ka esmu tīrs no visu asinīm, 27 jo neesmu vairījies pavēstīt jums Dieva nodomu. 28 Sargiet sevi un visu ganāmpulku, kurā Svētais Gars jūs licis par bīskapiem, lai jūs ganītu Dieva draudzi, ko viņš ir iemantojis ar savām asinīm. 29 Es zinu, ka pēc manas aiziešanas jūsu vidū nāks plēsīgi vilki, kas ganāmpulku nesaudzēs, 30 un arī no jūsu vidus celsies vīri, kas runās aplam, cenzdamies aizraut sev līdzi mācekļus. 31 Tādēļ esiet nomodā, atcerēdamies, ka es trīs gadus dienu un nakti neesmu mitējies ar asarām ikvienu no jums pamācīt. 32 Un tagad es jūs uzticu Dievam un viņa žēlastības vārdam, kas spēj jūs uzcelt kā namu un dot mantojumu līdz ar visiem svētītajiem. 33 Zeltu, sudrabu vai apģērbu ne no viena neesmu iekārojis. 34 Jūs zināt, ka šīs manas rokas ir kalpojušas manām un to vajadzībām, kas bijuši kopā ar mani. 35 Visās lietās es esmu rādījis jums priekšzīmi, ka, šādi nopūloties, vajag palīdzēt vājajiem, atceroties Kunga Jēzus vārdus, ko viņš sacījis: svētīgāk ir dot nekā ņemt.” 36 To sacījis, viņš nokrita ceļos un kopā ar visiem lūdza Dievu. 37 Visi sāka skaļi raudāt, krita Pāvilam ap kaklu un viņu skūpstīja. 38 Visvairāk tos sāpināja viņa teiktie vārdi, ka tie vairs nekad neredzēs viņa vaigu. Tad tie pavadīja viņu uz kuģi.
Paul Goes through Macedonia and Greece
1 When the riot was over, Paul sent for the followers and encouraged them. He then told them goodbye and left for Macedonia. 2 As he traveled from place to place, he encouraged the followers with many messages. Finally, he went to Greece 3 and stayed there for three months.
Paul was about to sail to Syria. But some of the Jewish leaders plotted against him, so he decided to return by way of Macedonia. 4 With him were Sopater, son of Pyrrhus from Berea, and Aristarchus and Secundus from Thessalonica. Gaius from Derbe was also with him, and so were Timothy and the two Asians, Tychicus and Trophimus. 5 They went on ahead to Troas and waited for us there. 6 After the Festival of Thin Bread, we sailed from Philippi. Five days later we met them in Troas and stayed there for a week.
Paul's Last Visit to Troas
7 On the first day of the week we met to break bread together. Paul spoke to the people until midnight because he was leaving the next morning. 8 In the upstairs room where we were meeting, there were a lot of lamps. 9 A young man by the name of Eutychus was sitting on a window sill. While Paul was speaking, the young man got very sleepy. Finally, he went to sleep and fell three floors all the way down to the ground. When they picked him up, he was dead.
10 Paul went down and bent over Eutychus. He took him in his arms and said, “Don't worry! He's alive.” 11 After Paul had gone back upstairs, he broke bread, and ate with us. He then spoke until dawn and left. 12 Then the followers took the young man home alive and were very happy.
The Voyage from Troas to Miletus
13 Paul decided to travel by land to Assos. The rest of us went on ahead by ship, and we were to take him aboard there. 14 When he met us in Assos, he came aboard, and we sailed on to Mitylene. 15 The next day we came to a place near Chios, and the following day we reached Samos. The day after that we sailed to Miletus. 16 Paul had decided to sail on past Ephesus, because he did not want to spend too much time in Asia. He was in a hurry and wanted to be in Jerusalem in time for Pentecost.
Paul Says Goodbye to the Church Leaders of Ephesus
17 From Miletus, Paul sent a message for the church leaders at Ephesus to come and meet with him. 18 When they got there, he said:
You know everything I did during the time I was with you when I first came to Asia. 19 Some of the Jews plotted against me and caused me a lot of sorrow and trouble. But I served the Lord and was humble. 20 When I preached in public or taught in your homes, I didn't hold back from telling anything that would help you. 21 I told Jews and Gentiles to turn to God and have faith in our Lord Jesus.
22 I don't know what will happen to me in Jerusalem, but I must obey God's Spirit and go there. 23 In every city I visit, I am told by the Holy Spirit that I will be put in jail and will be in trouble in Jerusalem. 24 But I don't care what happens to me, as long as I finish the work the Lord Jesus gave me to do. And this work is to tell the good news about God's gift of undeserved grace.
25 I have gone from place to place, preaching to you about God's kingdom, but now I know that none of you will ever see me again. 26 I tell you today I am no longer responsible for any of you! 27 I have told you everything God wants you to know. 28 Look after yourselves and everyone the Holy Spirit has placed in your care. Be like shepherds to God's church. It is the flock he bought with the blood of his own Son.
29 I know that after I am gone, others will come like fierce wolves to attack you. 30 Some of your own people will tell lies to win over the Lord's followers. 31 Be on your guard! Remember how day and night for three years I kept warning you with tears in my eyes.
32 I now place you in God's care. Remember the message about his gift of undeserved grace! This message can help you and give you what belongs to you as God's people. 33 I have never wanted anyone's money or clothes. 34 You know how I have worked with my own hands to make a living for myself and my friends. 35 By everything I did, I showed how you should work to help everyone who is weak. Remember that our Lord Jesus said, “More blessings come from giving than from receiving.”
36 After Paul had finished speaking, he knelt down with all of them and prayed. 37 Everyone cried and hugged and kissed him. 38 They were especially sad because Paul had told them, “You will never see me again.”
Then they went with him to the ship.
