Hizkija valda pār Jūdu
(2L 29:1–22L 31:1)1 Israēla ķēniņa Hozejas, Ēlas dēla, trešajā valdīšanas gadā sāka valdīt Jūdas ķēniņš Hizkija, Āhāza dēls. 2 Viņš sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā un valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Abī, Zeharjas meita. 3 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, – visu, kā bija darījis viņa tēvs Dāvids. 4 Viņš nopostīja augstieņu altārus, nolauza elku stabus, nocirta ašēras un sadauzīja vara čūsku, ko bija darinājis Mozus, jo līdz tai dienai Israēla dēli tai kvēpināja un sauca to par Nehuštanu . 5 Viņš uzticējās Kungam, Israēla Dievam. Starp visiem Jūdas ķēniņiem tam nebija līdzīga ne pirms, ne pēc viņa. 6 Viņš pieķērās Kungam, nenovērsās no tā un pildīja pavēles, ko Kungs bija pavēlējis Mozum. 7 Kungs bija ar viņu – viss, ko viņš darīja, tam izdevās. Viņš sacēlās pret Asīrijas ķēniņu un tam nekalpoja! 8 Viņš atspieda filistiešus līdz Gazas robežām, no sargtorņa līdz pilsētas nocietinājumam!
9 Ķēniņa Hizkijas ceturtajā valdīšanas gadā, septītajā Israēla ķēniņa Hozejas, Ēlas dēla, gadā, Asīrijas ķēniņš Šalmanesers nāca pret Samariju, aplenca to 10 un ieņēma trešā gada beigās. Sestajā Hizkijas valdīšanas gadā Samarija tika ieņemta, tas bija devītais Israēla ķēniņa Hozejas gads. 11 Asīrijas ķēniņš Israēlu aizveda trimdā uz Asīriju. Viņš lika tos aizvest uz Hlahu, Hāboru pie Gozānas upes un Mēdijas pilsētām, 12 jo viņi neklausīja Kunga, sava Dieva, balsij un pārkāpa viņa derību, ko Kungs bija pavēlējis savam kalpam Mozum. Ne tie ko klausīja, ne tie ko darīja.
Sanherībs iebrūk Jūdas pilsētās
(Jes 36:1–222L 32:1–19)13 Ķēniņa Hizkijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā Asīrijas ķēniņš Sanherībs nāca pret visām nocietinātajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma. 14 Tad Jūdas ķēniņš Hizkija sūtīja pie Asīrijas ķēniņa uz Lāhīšu un sacīja: “Es esmu grēkojis! Atstāj mani, es došu, ko tu prasīsi!” Asīrijas ķēniņš prasīja Jūdas ķēniņam Hizkijam trīs simtus sudraba un trīsdesmit zelta talantus. 15 Hizkija atdeva visu sudrabu, kas atradās Kunga namā, un ķēniņa nama dārgumus. 16 Toreiz Hizkija noņēma no Kunga tempļa durvīm un durvju balstiem zeltu, ko Jūdas ķēniņš Hizkija tur bija uzklājis, un atdeva to Asīrijas ķēniņam.
17 Asīrijas ķēniņš sūtīja tartānu, rab-sarīsu un rab-šākehu ar spēcīgu karaspēku no Lāhīšas pie ķēniņa Hizkijas uz Jeruzālemi. Tie cēlās un nāca uz Jeruzālemi. Kad tie bija atnākuši un nostājušies pie augšējās ūdenskrātuves iztekas, kas ir ceļa malā pie Velētāju tīruma, 18 tie sauca ķēniņu. Pie viņiem iznāca Eljākīms, Hilkijas dēls, kurš bija namu pārraugs, rakstvedis Šebna un lietvedis Joāhs, Āsāfa dēls. 19 Rab-šākehs viņiem teica: “Sakiet Hizkijam: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: vai tad tā ir uzticība? Kam tu uzticies? 20 Tu runā tik tukšus vārdus, bet karam vajag spēku un padomu! Kam tu tagad esi uzticējies, ka sacēlies pret mani? 21 Re nu! Tu uzticies zizlim, salauzītai Ēģiptes niedrei – kurš uz tās balstās, tam tā dur rokā un caururbj to! – tāds ir Ēģiptes ķēniņš faraons un visi, kas tam uzticas! 22 Bet, ja jūs sakāt: mēs uzticamies Kungam, mūsu Dievam! – vai Hizkija nenopostīja viņa augstienes un altārus, Jūdā un Jeruzālemē pasludinādams: jums jāzemojas tikai Jeruzālemes altāra priekšā!? 23 Tad nu salīgsti ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divus tūkstošus zirgu, ja vien tu būtu spējīgs dabūt tiem jātniekus! 24 Kā tad tu atsitīsi vienu virsnieku, mana kunga mazāko kalpu?! Bet tu uzticies Ēģiptes kararatiem un jātniekiem! 25 Vai tad es bez Kunga ziņas esmu nācis nopostīt šo vietu? Kungs man sacīja: celies pret šo zemi un izposti to!”
26 Eljākīms, Hilkijas dēls, Šebna un Joāhs sacīja rab-šākeham: “Runājiet taču ar saviem kalpiem aramiešu valodā, jo mēs to saprotam – nerunājiet ar mums jūdu valodā, dzirdot ļaudīm, kas ir uz mūra!” 27 Rab-šākehs tiem sacīja: “Vai mans kungs lai saka šos vārdus tavam kungam? Vai ne labāk tiem vīriem, kas dzīvo šajos mūros un kuriem kopā ar jums būs jāēd savi mēsli un jādzer savi mīzali?” 28 Rab-šākehs nostājās un sauca stiprā balsī jūdu valodā – viņš runāja un sacīja: “Klausieties lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdu: 29 tā saka ķēniņš: lai Hizkija jūs nekrāpj, jo viņš nav spējīgs izglābt jūs no manas rokas! 30 Un lai Hizkija nedod jums cerības uz Kungu, sacīdams: patiesi Kungs mūs izglābs un neatdos šo pilsētu Asīrijas ķēniņa rokā! 31 Neklausieties Hizkiju! Tā saka Asīrijas ķēniņš: noslēdziet mieru ar mani un nāciet ārā pie manis, tad katrs ēdīs no sava vīnakoka un sava vīģes koka un katrs dzers ūdeni no savas akas, 32 līdz es nākšu un vedīšu jūs uz zemi, kas līdzīga jūsu zemei, tā ir labības un vīna zeme, maizes un vīnadārzu zeme, olīvkoku un medus zeme – un jūs dzīvosiet un nemirsiet! Neklausieties uz Hizkiju, viņš jūs maldina, sacīdams: Kungs mūs izglābs! 33 Vai kādas tautas dievi tiešām ir izglābuši savu zemi no Asīrijas ķēniņa rokas? 34 Kur ir Hamātas un Arpadas dievi, kur ir Sefarvaimas, Hēnas un Ivas dievi – vai tie ir paglābuši Samariju no manas rokas? 35 Kurš no visiem zemes dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas? Kā tad lai Kungs izglābj Jeruzālemi no manas rokas?” 36 Bet tauta klusēja un neatbildēja ne vārda, jo ķēniņš bija pavēlējis: “Jūs nedrīkstat atbildēt!”
37 Tad namu pārraugs Eljākīms, Hilkijas dēls, un rakstvedis Šebna, un lietvedis Joāhs, Āsāfa dēls, nāca pie Hizkijas, saplēsuši savas drānas, un atstāstīja viņam, ko bija teicis rab-šākehs.
King Hezekiah of Judah
(2 Chronicles 29.12 22 31.1)1 Hezekiah son of Ahaz became king of Judah in the third year of Hoshea's rule in Israel. 2 Hezekiah was 25 years old when he became king, and he ruled 29 years from Jerusalem. His mother Abi was the daughter of Zechariah.
3 Hezekiah obeyed the Lord, just as his ancestor David had done. 4 He destroyed the local shrines, then tore down the images of foreign gods and cut down the sacred pole for worshiping the goddess Asherah. He also smashed the bronze snake Moses had made. The people had named it Nehushtan and had been offering sacrifices to it.
5 Hezekiah trusted the Lord God of Israel. No other king of Judah was like Hezekiah, either before or after him. 6 He was completely faithful to the Lord and obeyed the laws the Lord had given to Moses for the people. 7 The Lord helped Hezekiah, so he was successful in everything he did. He even rebelled against the king of Assyria, refusing to be his servant. 8 Hezekiah defeated the Philistine towns as far away as Gaza—from the smallest towns to the large, walled cities.
9 During the fourth year of Hezekiah's rule, which was the seventh year of Hoshea's rule in Israel, King Shalmaneser of Assyria led his troops to Samaria, the capital city of Israel. They attacked 10 and captured it three years later, in the sixth year of Hezekiah's rule and the ninth year of Hoshea's rule. 11 The king of Assyria took the Israelites away as prisoners; he forced some of them to live in the town of Halah, others to live near the Habor River in the territory of Gozan, and still others to live in towns where the Median people lived. 12 All of that happened because the people of Israel had not obeyed the Lord their God. They rejected the solemn agreement he had made with them, and they ignored everything that the Lord's servant Moses had told them.
King Sennacherib of Assyria Invades Judah
(2 Chronicles 32.1-19Isaiah 36.1-22)13 In the fourteenth year of Hezekiah's rule in Judah, King Sennacherib of Assyria invaded the country and captured every walled city, except Jerusalem. 14 Hezekiah sent this message to Sennacherib, who was in the town of Lachish: “I know I am guilty of rebellion. But I will pay you whatever you want, if you stop your attack.”
Sennacherib told Hezekiah to pay ten tons of silver and one ton of gold. 15 So Hezekiah collected all the silver from the Lord's temple and the royal treasury. 16 He even stripped the gold that he had used to cover the doors and doorposts in the temple. He gave it all to Sennacherib.
17 The king of Assyria ordered his three highest military officers to leave Lachish and take a large army to Jerusalem. When they arrived, the officers stood on the road near the cloth makers' shops along the canal from the upper pool. 18 They called out to Hezekiah, and three of his highest officials came out to meet them. One of them was Hilkiah's son Eliakim, who was the prime minister. The other two were Shebna, assistant to the prime minister, and Joah son of Asaph, keeper of the government records.
19 One of the Assyrian commanders told them:
I have a message for Hezekiah from the great king of Assyria. Ask Hezekiah why he feels so sure of himself. 20 Does he think he can plan and win a war with nothing but words? Who is going to help him, now that he has turned against the king of Assyria? 21 Is he depending on Egypt and its king? That's the same as leaning on a broken stick, and it will go right through his hand.
22 Is Hezekiah now depending on the Lord your God? Didn't Hezekiah tear down all except one of the Lord's altars and places of worship? Didn't he tell the people of Jerusalem and Judah to worship at that one place?
23 The king of Assyria wants to make a bet with you people. He will give you 2,000 horses, if you have enough troops to ride them. 24 How could you even defeat our lowest ranking officer, when you have to depend on Egypt for chariots and cavalry? 25 Don't forget that it was the Lord who sent me here with orders to destroy your nation!
26 Eliakim, Shebna, and Joah said, “Sir, we don't want the people listening from the city wall to understand what you are saying. So please speak to us in Aramaic instead of Hebrew.”
27 The Assyrian army commander answered, “My king sent me to speak to everyone, not just to you leaders. These people will soon have to eat their own body waste and drink their own urine! And so will the three of you.”
28 Then, in a voice loud enough for everyone to hear, he shouted in Hebrew:
Listen to what the great king of Assyria says! 29 Don't be fooled by Hezekiah. He can't save you. 30 Don't trust him when he tells you that the Lord will protect you from the king of Assyria. 31 Stop listening to Hezekiah! Pay attention to my king. Surrender to him. He will let you keep your own vineyards, fig trees, and cisterns 32 for a while. Then he will come and take you away to a country just like yours, where you can plant vineyards, raise your own grain, and have plenty of olive oil and honey. Believe me, you won't starve there.
Hezekiah claims the Lord will save you. But don't be fooled by him. 33 Were any other gods able to defend their land against the king of Assyria? 34 What happened to the gods of Hamath and Arpad? What about the gods of Sepharvaim, Hena, and Ivvah? Were the gods of Samaria able to protect their land against the Assyrian forces? 35 None of these gods kept their people safe from the king of Assyria. Do you think the Lord your God can do any better?
36-37 Eliakim, Shebna, and Joah had been warned by King Hezekiah not to answer the Assyrian commander. So they tore their clothes in sorrow and reported to Hezekiah everything the commander had said.
