Sālamans svētī tautu
(1Ķēn 8:12–21)1 Tad Sālamans sacīja:
“Kungs saka: tumšā padebesī mitīšu!
2 Tev augstu namu es cēlu –
tā vieta, kur tev dzīvot mūžīgi!”
3 Ķēniņš pagriezās pret tiem un svētīja visu Israēla sapulci. Visa Israēla sapulce stāvēja. 4 Un viņš sacīja: “Slavēts Kungs, Israēla Dievs! Ar savu muti viņš runāja uz manu tēvu Dāvidu un ar savu roku sacīto piepildīja: 5 no dienas, kad es izvedu tautu no Ēģiptes zemes, es neizvēlējos visu Israēla cilšu starpā nevienu pilsētu, kur celt namu, lai tur mājotu mans vārds, un es neizvēlējos nevienu vīru, kas vadītu manu Israēla tautu, 6 taču es izvēlējos Jeruzālemi, lai tur mājotu mans vārds, un es izvēlējos Dāvidu, lai viņš valda pār manu Israēla tautu. 7 Mans tēvs Dāvids vēlējās celt namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam, 8 bet Kungs sacīja manam tēvam Dāvidam: tu no sirds gribēji celt namu manam vārdam, tu darīji labi, jo tas nāca no sirds, 9 vienīgi tu pats necelsi namu, to darīs tavs dēls, kas nācis no taviem gurniem, – viņš cels namu manam vārdam! 10 Un Kungs ir apstiprinājis savu sacīto, un es esmu cēlies no sava tēva Dāvida un sēžu Israēla tronī, kā Kungs to ir teicis. Es uzcēlu namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam! 11 Un es tur noliku derības šķirstu, kurā ir Kunga derība, ko viņš noslēdzis ar Israēla dēliem!”
Sālamana lūgšana tempļa iesvētīšanā
(1Ķēn 8:22–53)12 Viņš stāvēja Kunga altāra priekšā, iepretī visai Israēla sapulcei, rokas pacēlis, – 13 Sālamans bija darinājis vara paaugstinājumu un to nolicis ārējā pagalmā, tā garums bija pieci elkoņi, platums pieci elkoņi un augstums trīs elkoņi – viņš stāvēja uz tā, tad nometās ceļos pretī visai Israēla sapulcei, pacēla rokas pret debesīm 14 un sacīja: “Kungs, Israēla Dievs, ne debesīs, ne virs zemes nav tāda Dieva kā tu, kas turētu derību un darītu žēlastību saviem kalpiem, kuri staigā tavā priekšā no visas sirds! 15 Tu turēji to, ko biji teicis savam kalpam, manam tēvam Dāvidam. Tu runāji ar savu muti un šodien ar savu roku to piepildīji! 16 Un tagad, Kungs, Israēla Dievs, turi, ko sacīji savam kalpam, manam tēvam Dāvidam! Tu sacīji – tev netrūks, kas sēdēs Israēla tronī manā priekšā, ja vien tavi dēli staigās manas bauslības ceļos, kā tu staigāji manā priekšā. 17 Tagad, Kungs, Israēla Dievs, apstiprini savus vārdus, kurus tu sacīji savam kalpam Dāvidam!
18 Vai patiesi Dievs mājo pie cilvēkiem uz zemes? Redzi, debesis un debesu debesis neietver tevi, kur nu vēl šis nams, ko esmu uzcēlis! 19 Jel pievērsies sava kalpa lūgšanai un viņa pazemīgam lūgumam, Kungs, mans Dievs! Uzklausi raudas un lūgšanu, ko tev lūdz tavs kalps. 20 Lai tavas acis dienu un nakti ir nomodā pār šo namu – vietu, par kuru tu esi sacījis: tur mājos mans vārds! Uzklausi lūgšanu, ko šajā vietā sacīs tavs kalps! 21 Uzklausi sava kalpa un savas Israēla tautas lūgumu, ko viņi lūgs šajā vietā, ak, uzklausi no sava mājokļa, no debesīm, uzklausi un piedod! 22 Ja kāds vīrs grēko pret savu tuvāko un tas nozvērina viņu ar lāstu, un viņš iet zvērēt šajā namā, tava altāra priekšā, 23 tad uzklausi no debesīm un tiesā taisnīgi savus kalpus – sodi grēcīgo, lai nodarījums nāk pār viņa galvu, bet attaisno taisnīgo un dari viņam pēc taisnības!
24 Ja tavu Israēla tautu ienaidnieks sakauj, tādēļ ka tā grēkojusi pret tevi, – taču, ja tā atgriežas un atzīst tavu vārdu, lūdzot un nožēlojot to tev šajā namā, 25 tad uzklausi no debesīm un piedod savai Israēla tautai tās grēkus un atdod atpakaļ zemi, kuru tu devi viņu tēviem.
26 Ja debesis būtu aizslēgtas un nelītu lietus, tādēļ ka viņi ir grēkojuši pret tevi, – taču, ja viņi lūdz šajā vietā un atzīst tavu vārdu un atgriežas no saviem grēkiem, jo tu viņus esi pazemojis, 27 tad uzklausi debesīs un piedod grēkus saviem kalpiem un savai Israēla tautai, jo tu viņiem mācīsi labo ceļu, pa kuru iet, un tu dosi lietu zemei, kuru tu esi devis savai tautai mantojumā.
28 Ja zemē būtu bads, mēris, sausums, labības rūsa, siseņi, kukaiņi vai arī ienaidnieki celtos pret šīs zemes vārtiem, ja būtu posts un sērgas, 29 tad ikvienu lūgšanu, ikvienu pielūgšanu, ko tev lūdz jebkurš cilvēks no visas tavas Israēla tautas – saprot postu un sāpes un lūgšanā izstiepj rokas pret šo namu –, 30 tu uzklausi no debesīm, savas mājvietas, piedod un atmaksā nodarīto, jo tu pazīsti viņu sirdis, tu proti atšķirt katra cilvēka dēla sirdi. 31 Lai tie bīstas tevis un staigā tavu ceļu visas mūža dienas, kuras dzīvos šajā zemē, ko tu esi devis mūsu tēviem.
32 Un arī svešzemnieks, kurš nav no tavas Israēla tautas, bet atnācis no tālas zemes, jo tavs vārds ir liels, tava roka ir stipra, tavs elkonis pacelts, – ja tas nāk un lūdz šajā namā, 33 tad uzklausi no debesīm, savas mājvietas, un dari visu, kā dēļ svešzemnieks sauc uz tevi, lai visas zemes tautas pazītu tavu vārdu un bītos tevis tāpat kā tava Israēla tauta un lai tie zina, ka tavs vārds ir pasludināts pār šo namu, kuru es uzcēlu.
34 Ja tava tauta ietu karā pret ienaidniekiem, ceļā, kurā tu viņus sūtītu, un ja tie pielūgtu tevi, pagriezušies pret šo pilsētu, kuru tu izvēlējies, un namu, kuru es uzcēlu tavam vārdam, 35 tad no debesīm uzklausi viņu lūgšanas un pielūgšanas, spried tiem taisnu tiesu. 36 Ja viņi grēkotu pret tevi, jo nav cilvēka, kas negrēko, un tu dusmo uz tiem un liec viņus ienaidniekam saņemt un aizvest gūstā uz tālu vai tuvu zemi 37 un gūsta zemē viņu sirdis atgriežas pie tevis, un gūsta zemē tie lūdz tevi, sacīdami: mēs esam grēkojuši un netaisni darījuši, mēs esam ļauni! 38 Ja viņi atgriežas pie tevis no visas sirds un dvēseles savā gūsta zemē, ja viņi lūdzas, pagriezušies pret savu zemi, kuru tu devi viņu tēviem, pret pilsētu, kuru tu esi izvēlējies, un namu, kuru es uzcēlu tavam vārdam, 39 tad uzklausi no debesīm, savas mājvietas, viņu lūgšanas un pielūgšanas un spried viņiem tiesu, piedod savai tautai, kas pret tevi grēkojusi. 40 Tad nu, ak, Dievs, lai tavas acis ir nomodā un ausis pievērstas lūgšanām šajā vietā!
41 Kungs, Dievs, rodi jel dusas vietu,
tu un tavas varenības šķirsts!
Tavi priesteri, Kungs Dievs,
lai tērpjas glābšanā,
tevis apžēlotie
lai līksmo labumā!
42 Kungs Dievs!
Nenovērsies no sava svaidītā!
Atceries žēlastību, ko solīji
savam kalpam Dāvidam!”
1 Solomon prayed:
“Our Lord, you said that you
would live in a dark cloud.
2 Now I've built a glorious temple
where you can live forever.”
Solomon Speaks to the People
(1 Kings 8.14-21)3 Solomon turned toward the people standing there. Then he blessed them 4-6 and said:
Praise the Lord God of Israel! He brought his people out of Egypt long ago and later kept his promise to make my father David the king of Israel. The Lord also promised him that Jerusalem would be the city where his temple will be built, and now that promise has come true.
7 When my father wanted to build a temple for the Lord God of Israel, 8 the Lord said, “It's good that you want to build a temple where I can be worshiped. 9 But you're not the one to do it. Your son will build the temple to honor me.”
10 The Lord has done what he promised. I am now the king of Israel, and I've built a temple for the Lord our God. 11 I've also put the sacred chest in the temple. And in that chest are the two flat stones on which is written the solemn agreement the Lord made with our ancestors when he rescued them from Egypt.
Solomon Prays at the Temple
(1 Kings 8.22-53)12-13 Earlier, Solomon had a bronze platform made that was about two meters square and over a meter high, and he put it in the center of the outer courtyard near the altar. Solomon stood on the platform facing the altar with everyone standing behind him. Then he lifted his arms toward heaven; he knelt down 14 and prayed:
Lord God of Israel, no other god in heaven or on earth is like you!
You never forget the agreement you made with your people, and you are loyal to anyone who faithfully obeys your teachings. 15 My father David was your servant, and today you have kept every promise you made to him.
16 You promised that someone from his family would always be king of Israel, if they do their best to obey you, just as he did. 17 Please keep this promise you made to your servant David. 18 There's not enough room in all of heaven for you, Lord God. How could you possibly live on earth in this temple I have built? 19 But I ask you to answer my prayer. 20 This is the temple where you have chosen to be worshiped. Please watch over it day and night and listen when I turn toward it and pray. 21 I am your servant, and the people of Israel belong to you, and so whenever any of us look toward this temple and pray, answer from your home in heaven and forgive our sins.
22 Suppose someone accuses a person of a crime, and the accused has to stand in front of the altar in your temple and say, “I swear I am innocent!” 23 Listen from heaven and decide who is right. Then punish the guilty person and let the innocent one go free.
24 Suppose your people Israel sin against you, and then an enemy defeats them. If they come to this temple and beg for forgiveness, 25 listen from your home in heaven. Forgive them and bring them back to the land you gave their ancestors.
26 Suppose your people sin against you, and you punish them by holding back the rain. If they stop sinning and turn toward this temple to pray in your name, 27 listen from your home in heaven and forgive them. The people of Israel are your servants, so teach them to live right. And send rain on the land you promised them forever.
28 Sometimes the crops may dry up or rot or be eaten by locusts or grasshoppers, and your people will be starving. Sometimes enemies may surround their towns, or your people will become sick with deadly diseases. 29 Please listen when anyone in Israel truly feels sorry and sincerely prays with arms lifted toward your temple. 30 You know what is in everyone's heart. So from your home in heaven answer their prayers, according to what they do and what is in their hearts. 31 Then your people will worship you and obey you for as long as they live in the land you gave their ancestors.
32 Foreigners will hear about you and your mighty power, and some of them will come to live among your people Israel. If any of them pray toward this temple, 33 listen from your home in heaven and answer their prayers. Then everyone on earth will worship you, just as your own people Israel do, and they will know that I have built this temple in your honor.
34 Sometimes you will order your people to attack their enemies. Then your people will turn toward this temple I have built for you in your chosen city, and they will pray to you. 35 Answer their prayers from heaven and give them victory.
36 Everyone sins. But when your people sin against you, suppose you get angry enough to let their enemies drag them away to foreign countries. 37-39 Later, they may feel sorry for what they did and ask your forgiveness. Answer them when they pray toward this temple I have built for you in your chosen city, here in this land you gave their ancestors. From your home in heaven, listen to their sincere prayers and forgive your people who have sinned against you.
40 Lord God, hear us when we pray in this temple. 41 Come to your new home, where we have already placed the sacred chest, which is the symbol of your strength. I pray that when the priests announce your power to save people, those who are faithful to you will celebrate what you've done for them. 42 Always remember the love you had for your servant David, so that you will not reject your chosen kings.
