The Blessings of Obedience
(Leviticus 26.3-13Deuteronomy 7.12-24)
1 “If you obey the Lord your God and faithfully keep all his commands that I am giving you today, he will make you greater than any other nation on earth. 2 Obey the Lord your God and all these blessings will be yours:
3 “The Lord will bless your towns and your fields.
4 “The Lord will bless you with many children, with abundant crops, and with many cattle and sheep.
5 “The Lord will bless your grain crops and the food you prepare from them.
6 “The Lord will bless everything you do.
7 “The Lord will defeat your enemies when they attack you. They will attack from one direction, but they will run from you in all directions.
8 “The Lord your God will bless your work and fill your barns with grain. He will bless you in the land that he is giving you.
9 “If you obey the Lord your God and do everything he commands, he will make you his own people, as he has promised. 10 Then all the peoples on earth will see that the Lord has chosen you to be his own people, and they will be afraid of you. 11 The Lord will give you many children, many cattle, and abundant crops in the land that he promised your ancestors to give you. 12 He will send rain in season from his rich storehouse in the sky and bless all your work, so that you will lend to many nations, but you will not have to borrow from any. 13 The Lord your God will make you the leader among the nations and not a follower; you will always prosper and never fail if you obey faithfully all his commands that I am giving you today. 14 But you must never disobey them in any way, or worship and serve other gods.
The Consequences of Disobedience
(Leviticus 26.14-46)
15 “But if you disobey the Lord your God and do not faithfully keep all his commands and laws that I am giving you today, all these evil things will happen to you:
16 “The Lord will curse your towns and your fields.
17 “The Lord will curse your grain crops and the food you prepare from them.
18 “The Lord will curse you by giving you only a few children, poor crops, and few cattle and sheep.
19 “The Lord will curse everything you do.
20 “If you do evil and reject the Lord, he will bring on you disaster, confusion, and trouble in everything you do, until you are quickly and completely destroyed. 21 He will send disease after disease on you until there is not one of you left in the land that you are about to occupy. 22 The Lord will strike you with infectious diseases, with swelling and fever; he will send drought and scorching winds to destroy your crops. These disasters will be with you until you die. 23 No rain will fall, and your ground will become as hard as iron. 24 Instead of rain, the Lord will send down duststorms and sandstorms until you are destroyed.
25 “The Lord will give your enemies victory over you. You will attack them from one direction, but you will run from them in all directions, and all the people on earth will be terrified when they see what happens to you. 26 When you die, birds and wild animals will come and eat your bodies, and there will be no one to scare them off. 27 The Lord will send boils on you, as he did on the Egyptians. He will make your bodies break out with sores. You will be covered with scabs, and you will itch, but there will be no cure. 28 The Lord will make you lose your mind; he will strike you with blindness and confusion. 29 You will grope about in broad daylight like someone blind, and you will not be able to find your way. You will not prosper in anything you do. You will be constantly oppressed and robbed, and there will be no one to help you.
30 “You will be engaged to a young woman—but someone else will marry her. You will build a house—but never live in it. You will plant a vineyard—but never eat its grapes. 31 Your cattle will be butchered before your very eyes, but you will not eat any of the meat. Your donkeys will be dragged away while you look on, and they will not be given back to you. Your sheep will be given to your enemies, and there will be no one to help you. 32 Your sons and daughters will be given as slaves to foreigners while you look on. Every day you will strain your eyes, looking in vain for your children to return. 33 A foreign nation will take all the crops that you have worked so hard to grow, while you receive nothing but constant oppression and harsh treatment. 34 Your sufferings will make you lose your mind. 35 The Lord will cover your legs with incurable, painful sores; boils will cover you from head to foot.
36 “The Lord will take you and your king away to a foreign land, where neither you nor your ancestors ever lived before; there you will serve gods made of wood and stone. 37 In the countries to which the Lord will scatter you, the people will be shocked at what has happened to you; they will make fun of you and ridicule you.
38 “You will plant plenty of seed, but reap only a small harvest, because the locusts will eat your crops. 39 You will plant vineyards and take care of them, but you will not gather their grapes or drink wine from them, because worms will eat the vines. 40 Olive trees will grow everywhere in your land, but you will not have any olive oil, because the olives will drop off. 41 You will have sons and daughters, but you will lose them, because they will be taken away as prisoners of war. 42 All your trees and crops will be devoured by insects.
43 “Foreigners who live in your land will gain more and more power, while you gradually lose yours. 44 They will have money to lend you, but you will have none to lend them. In the end they will be your rulers.
45 “All these disasters will come on you, and they will be with you until you are destroyed, because you did not obey the Lord your God and keep all the laws that he gave you. 46 They will be the evidence of God's judgment on you and your descendants forever. 47 The Lord blessed you in every way, but you would not serve him with glad and joyful hearts. 48 So then, you will serve the enemies that the Lord is going to send against you. You will be hungry, thirsty, and naked—in need of everything. The Lord will oppress you harshly until you are destroyed. 49 The Lord will bring against you a nation from the ends of the earth, a nation whose language you do not know. They will swoop down on you like an eagle. 50 They will be ruthless and show no mercy to anyone, young or old. 51 They will eat your livestock and your crops, and you will starve to death. They will not leave you any grain, wine, olive oil, cattle, or sheep; and you will die. 52 They will attack every town in the land that the Lord your God is giving you, and the high, fortified walls in which you trust will fall.
53 “When your enemies are besieging your towns, you will become so desperate for food that you will even eat the children that the Lord your God has given you. 54-55 Even the most refined man of noble birth will become so desperate during the siege that he will eat some of his own children because he has no other food. He will not even give any to his brother or to the wife he loves or to any of his children who are left. 56-57 Even the most refined woman of noble birth, so rich that she has never had to walk anywhere, will behave in the same way. When the enemy besieges her town, she will become so desperate for food that she will secretly eat her newborn child and the afterbirth as well. She will not share them with the husband she loves or with any of her children.
58 “If you do not obey faithfully all of God's teachings that are written in this book and if you do not honor the wonderful and awesome name of the Lord your God, 59 he will send on you and on your descendants incurable diseases and horrible epidemics that can never be stopped. 60 He will bring on you once again all the dreadful diseases you experienced in Egypt, and you will never recover. 61 He will also send all kinds of diseases and epidemics that are not mentioned in this book of God's laws and teachings, and you will be destroyed. 62 Although you become as numerous as the stars in the sky, only a few of you will survive, because you did not obey the Lord your God. 63 Just as the Lord took delight in making you prosper and in making you increase in number, so he will take delight in destroying you and in bringing ruin on you. You will be uprooted from the land that you are about to occupy.
64 “The Lord will scatter you among all the nations, from one end of the earth to the other, and there you will serve gods made of wood and stone, gods that neither you nor your ancestors have ever worshiped before. 65 You will find no peace anywhere, no place to call your own; the Lord will overwhelm you with anxiety, hopelessness, and despair. 66 Your life will always be in danger. Day and night you will be filled with terror, and you will live in constant fear of death. 67 Your hearts will pound with fear at everything you see. Every morning you will wish for evening; every evening you will wish for morning. 68 The Lord will send you back to Egypt in ships, even though he said that you would never have to go there again. There you will try to sell yourselves to your enemies as slaves, but no one will want to buy you.”
1 „Un kad tu apzinīgi uzklausīsi tā Kunga, sava Dieva, balsi, kad tu glabāsi godam visus Viņa baušļus, ko pildīt es tev šodien piekodinu, tad tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu pacels pāri par visām zemes tautām,
2 Un pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij:
3 Svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi laukā.
4 Svētīts būs tava klēpja auglis, un svētīts būs tavas zemes auglis; svētīts būs tavu lopu auglis, tavu liellopu vaisla un tavu sīklopu pieaugums.
5 Svētīts būs tavs grozs, un svētīta būs tava abra.
6 Svētīts tu būsi ieiedams, un svētīts tu būsi iziedams.
7 Un tas Kungs pametīs tavus ienaidniekus, kas vien pret tevi celsies, ka tie tiks nonāvēti tavu acu priekšā: pa vienu ceļu tie izies kafā pret tevi, bet pa septiņiem ceļiem tie no tevis bēgs.
8 Un tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un visur, kur tu pieliksi savu roku, un Viņš tevi svētīs tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.
9 Ja tu turēsi tā Kunga, sava Dieva, baušļus un ja tu staigāsi Viņa ceļus, tad tas Kungs tevi pacels par svētu tautu, kā Viņš tev to ir ar zvērestu apsolījis,
10 Un visas zemes tautas redzēs, ka tu esi nosaukts pēc tā Kunga vārda, un bīsies no tevis.
11 Un tas Kungs tev liks ar tava klēpja augļu raženumu, ar tavu lopu pieaugumu un tavu lauku augļu bagātību pieaugt visu mantu pārpilnībā tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, bija apsolījis ar zvērestu taviem tēviem tev dot.
12 Un tas Kungs tev atvērs savu krātuvi, kas ir labumu pilna, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un lai svētītu visu tavu roku darbu tā, ka tu piešķirsi aizdevumus daudzām tautām, bet tev nemaz nebūs jāaizņemas.
13 Un tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu kāpsi arvienu savas dzīves kalnā un nekad nelaidīsies no tā lejup, ja vien tu klausīsi tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu klausīt un izpildīt.
14 Un nenovērsies ne no viena no šiem vārdiem, ko es jums šodien sludinu, ne pa labi un ne pa kreisi, ka tu nesekotu citiem dieviem un viņiem nekalpotu.
15 Bet ja tu neklausīsi tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un neizpildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi smagi skars:
16 Nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi laukā.
17 Nolādēts būs tavs grozs, un nolādēta būs tava abra.
18 Nolādēts būs tava klēpja auglis, nolādēta tavas zemes auglība, ari tavu liellopu vaisla un tāpat tavu sīklopu pieaugums.
19 Nolādēts tu būsi ieiedams, un nolādēts tu būsi iziedams.
20 Un tas Kungs pār tevi sūtīs lāstu, bailes un briesmas, lai viss tas ķertu katru darbu, pie kā tu savu roku pieliksi un ko tu vien darīsi, līdz tu tiksi iznīcināts un strauji iesi bojā tavas ļaunās rīcības dēļ, jo tu mani esi atstājis.
21 Tas Kungs tev uzsūtīs mēri, līdz Viņš tevi pilnīgi izdeldēs no tās zemes, uz kuru tu tagad eji, lai to sev iegūtu.
22 Un tas Kungs tevi sitis ar diloni, ar drudzi, ar karsoņiem un ar lielu karstumu un ar zobenu, —ar labības sausuma rūsu un ar dzeltējumu, un Viņš tevi vajās, kamēr tu būsi bojā aizgājis.
23 Un debesis pār tavu galvu būs kā vajrš, bet zeme zem tavām kājām būs kā dzelzs.
24 Un tas Kungs dos tavai zemei lietus vietā smilšu mākoņus un putekļus, tie nolīs no debesīm pār tevi, kamēr tu būsi iznīcināts.
25 Un tas Kungs tevi nometīs zemē sakautu tavu ienaidnieku priekšā; pa vienu ceļu tu pret viņiem iziesi, bet pa septiņiem ceļiem tu no viņiem bēgsi, un tu būsi par biedinājumu visām zemes ķēniņu valstīm.
26 Un tavas miesas kļūs par ēsmu visiem debesu putniem un visiem zemes zvēriem, un nebūs neviena, kas tos aizdzīs.
27 Un tas Kungs tevi sitīs ar Ēģiptes trumiem, ar uztūkumiem, ar kraupi un kašķi, tā ka tu nevarēsi izdziedēt sevi.
28 Un tas Kungs tevi sitīs ar vājprātību, ar aklumu un ar sirds stulbumu,
29 Ka tu pat dienas vidū grābstīsies kā akls, kas grābstās tumsā, un tev tavi ceļi labi nepaveiksies, but tu būsi tikai nospiests un nodzīts visu savu mūža dienu, un glābēja nebūs.
30 Tu saderināsies ar sievieti, bet cits virs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi.
31 Tavs vērsis tiks tev redzot nokauts, bet tu tā gaļu neēdīsi; tavs ēzelis tev tiks nolaupīts tavu acu priekšā, un tev to neatdos atpakaļ; tavi sīkie lopi tiks nodoti ienaidniekiem, bet glābēja nebūs.
32 Tavi dēli un tavas meitas nokļūs svešas tautas rokās; tavas acis būs spiestas to skatīt, un cauru dienu tava sirds sāpēs sērās un ilgās pēc viņiem, bet tev nebūs ne spēka ne varas ko darīt.
33 Tauta, ko tu nepazīsti, ēdīs tavas zemes augļus un visus tavus darba augļus, un tu būsi aplaupīts un līdz ādai noplicināts visu savu mūža dienu.
34 Un tu kļūsi ārprātīgs, redzēdams to, ko tavas acis skatīs.
35 Un tas Kungs tevi sitīs ar ļaundabīgiem strutu pilniem augoņiem uz taviem ceļiem un gurniem, ka tu kļūsi neizdziedināms, sākot no savām kāju pēdām līdz tavam matu celiņam.
36 Tas Kungs novedīs tevi kopā ar tavu ķēniņu, ko tu pār sevi iecelsi, pie tādas tautas, ko nedz tu esi pazinis, nedz tavi tēvi, un tur tu kalposi citiem dieviem, kokam un akmenim.
37 Un tu kļūsi par biedēkli, nievu un apsmieklu priekšmetu visām tāutam visur, kur vien tas Kungs liks tev nonākt.
38 Tu gan izsēsi tīrumā daudz sēklas, bet tikai mazu drusciņu tu ievāksi, jo siseņi to apēdīs.
39 Tu gan dēstīsi vīna dārzus un tos apstrādāsi, bet vīnu tu nedzersi nedz ari to noliksi priekšdienām, jo tārps to nograuzīs.
40 Tev būs gan olīvu koki visos tavos novados, bet tu nesvaidīsi sevi ar eļļu, jo tavs eļļas koks nometīs savus augļus.
41 Tu gan dzemdināsi dēlus un meitas, bet tie tev nepaliks, jo tos aizvedīs gūstniecībā.
42 Visus tavus kokus un visus tavus tīruma augļus nopostīs kaitēkļi.
43 Svešinieks, kas mīt tavā vidū, pacelsies pār tevi augsti jo augsti, bet tu pats tiksi pazemots arvien zemāk un zemāk.
44 Viņš tev aizdos, bet tev viņam ko aizdot nebūs, viņš būs galva, bet tu būsi aste.
45 Un visi šie lāsti nāks pār tevi, tie tevi vajās un galīgi nomāks, kamēr tu tiksi iznīcināts, tāpēc ka tu neesi klausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij, neesi turējis Viņa baušļus un Viņa likumus, kā Viņš tev to pavēlējis.
46 Un tie lai tavā atcerē paliek kā zīmes un kā brīnumi, gan tev pašam, gan arī taviem pēcnācējiem uz mūžīgiem laikiem
47 Par to, ka tu neesi kalpojis tam Kungam, savam Dievam, ar prieku nedz arī labā dvēseles noskaņā, kad tev visas lietas bija pārpārim.
48 Un tādēļ tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko tas Kungs tev uzsūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu tev tavā kaklā, kamēr Viņš tevi iznīcinās.
49 Tas Kungs pret tevi atvedīs tautu no tālienes, no zemes galiem, kas kustas ātri, kā ērglis skrien, un kupas valodu tu nesaproti,
50 Briesmīgu tautu, kas vecos necienī, bet jaunos nesaudzē.
51 Un tā ēdīs tavu lopu pieaugumu un tavas zemes augļus, līdz tu būsi izdeldēts: tā neatstās tev pašam pāri ne labību, nedz vīnu, nedz eļļu, nedz tavu liellopu atnesumu, nedz tavu sīklopu pieaugumu.
52 Un tā turēs tevi aplenkumā visos tavos vārtos, kamēr tavi augstie mūpi, uz kuriem tu paļāvies, visā tavā zemē, sagrūs; tā tevi ielenks visos tavos vārtos visā tavā zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis.
53 Un tu ēdīsi pats sava klēpja augļus, savu dēlu un savu meitu miesas, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev devis, badā un trūkumā, ar ko tavi ienaidnieki tevi spaidīs.
54 Un pat pie vislielākās labklājības un pārpilnības pieradušais virs tavā starpā noraudzīsies ar nenovīdību uz savu brāli un uz sievieti pie savām krūtīm un uz saviem pēdējiem bērniem, kas tam ir atlikušies,
55 Tā ka lai viņš nevienam neko nedotu no savu bērnu gaļas, ko viņš ēd, tāpēc ka viņam nav nekas atlicis pāri tanī badā un trūkumā, ar ko tavs ienaid-nieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.
56 Un visizlutinātākā un vismaigākā sieviete tavā vidū, kas savas izsmalcinātības un savas pārāk lielās mīkstčaulības dēļ negribēja pat savas kājas pēdu spert pie zemes, tā tagad nenovīdīgi raudzīsies uz vīru pie savām krūtīm, ir uz savu dēlu, ir uz savu meitu,
57 Nenovēlēdama nevienam ne savu beidzamo tai nupat no viņas miesām iznākušo augli nedz ari savus agrāk pasaulē laistos bērnus, jo viņa ēdis tos slepeni tanī briesmīgā badā un trūkumā, ar ko tavs ienaidnieks tevi spaidīs visos tavos vārtos.
58 Ja tu nebūsi uzmanīgs un nepildīsi visus šīs bauslības vārdus, kas šinī grāmatā rakstīti, nebīdamies tā Kunga, sava Dieva, godības pilno un baismīgo vārdu,
59 Tad tas Kungs darīs, ka tu nesaprotamā kārtā tiksi skarts ar ļoti smagiem un ilgstošiem piemeklējumiem, tu un tavs dzimums pēc tevis, un niknām un pastāvīgām sērgām, kas ilgi pieturēsies.
60 Un Viņš liks nākt pār tevi visām Ēģiptes sērgām, no kurām tu gan bīsties, bet tās tev tomēr pielips.
61 Un tas Kungs tev liks pārciest visas tās slimības un visus tos sitienus, kas šinī bauslības grāmatā nav rakstīti, kamēr Viņš tevi nebūs iznīcinājis.
62 Un no jums paliks pāri tikai mazs pulciņš, kas jūs iepriekš savā skaitā bijāt tik daudz kā debess zvaigznes, tādēļ vien, ka tu neesi klausījis tā Kunga, sava Dieva, balsij.
63 Un kā tam Kungam iepriekš bija prieks jums labu darīt un jūs vairot, tāpat tam Kungam būs prieks grūst jūs postā un likt jums iet bojā, un jūs tiksit izdeldēti no šīs zemes, uz kufu jūs ejat, lai to iegūtu īpašumā.
64 Un tas Kungs tevi izkaisīs starp visām pasaules tautām, no viena zemes gala līdz otram zemes galam, un tur tev vajadzēs kalpot citiem dieviem, ko nedz tu, nedz tavi tēvi nav pazinuši, elkiem no koka un no akmens.
65 Un tev nebūs miera šo tautu starpā, un arī tavai kāju pēdai nebūs atpūtas vietas, jo tas Kungs tur tev dos nemieru tavai sirdij, ilgās nogurušas acis un noskumušu dvēseli.
66 Un tavas dzīves dienas baiļu un izbaiļu dēļ tev šķitīs pakarinātas kā diedziņā tā, ka tu nebūsi drošs ne nakti ne dienu par savu dzīvību.
67 No rīta tu jautāsi: „Ko man atnesīs vakars?“ —Bet vakarā tu prasīsi: „Ko man atnesīs rīts?“ un prasīsi tā to sirds izbaiļu dēļ, kādas tu izjutīsi, un to šausmu skatu dēļ, ko tavas acis redzēs.
68 Un tas Kungs tevi vedīs ar laivām atpakaļ uz Ēģipti pa to ceļu, par kuj-u jau es esmu tev sacījis: „Tev to nekad vairs nebūs redzēt!“ —Un tur jūs paši gribēsit sevi pārdot saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet tur nebūs pircēju.“
69 Šie ir derības vārdi, ko Mozus pēc tā Kunga Israēla Dieva pavēles noslēdza ar Israēla bērniem Moāba zemē, vēl piedevām pie derības, ko viņš jau bija noslēdzis ar tiem pie Horeba kalna.