Human Wickedness
1 When people had spread all over the world, and daughters were being born, 2 some of the heavenly beings saw that these young women were beautiful, so they took the ones they liked. 3 Then the Lord said, “I will not allow people to live forever; they are mortal. From now on they will live no longer than 120 years.” 4 In those days, and even later, there were giants on the earth who were descendants of human women and the heavenly beings. They were the great heroes and famous men of long ago.
5 When the Lord saw how wicked everyone on earth was and how evil their thoughts were all the time, 6 he was sorry that he had ever made them and put them on the earth. He was so filled with regret 7 that he said, “I will wipe out these people I have created, and also the animals and the birds, because I am sorry that I made any of them.” 8 But the Lord was pleased with Noah.
Noah
9-10 This is the story of Noah. He had three sons, Shem, Ham, and Japheth. Noah had no faults and was the only good man of his time. He lived in fellowship with God, 11 but everyone else was evil in God's sight, and violence had spread everywhere. 12 God looked at the world and saw that it was evil, for the people were all living evil lives.
13 God said to Noah, “I have decided to put an end to all people. I will destroy them completely, because the world is full of their violent deeds. 14 Build a boat for yourself out of good timber; make rooms in it and cover it with tar inside and out. 15 Make it 450 feet long, 75 feet wide, and 45 feet high. 16 Make a roof for the boat and leave a space of 18 inches between the roof and the sides. Build it with three decks and put a door in the side. 17 I am going to send a flood on the earth to destroy every living being. Everything on the earth will die, 18 but I will make a covenant with you. Go into the boat with your wife, your sons, and their wives. 19-20 Take into the boat with you a male and a female of every kind of animal and of every kind of bird, in order to keep them alive. 21 Take along all kinds of food for you and for them.” 22 Noah did everything that God commanded.
1 Un notika, ka cilvēki saka vairoties virs zemes un tiem dzima ari meitas.
2 Tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie tās ņēma sev par sievām, kas tiem labāk patika.
3 Tad Dievs sacīja: „Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi.“
4 Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu.
5 Kad nu Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ikdienas vērsās uz ļaunu,
6 Tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš savā sirdī ļoti noskuma.
7 Un Dievs sacīja: „Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis.“
8 Bet Noa atrada žēlastību Dieva acīs.
9 Šis ir stāsts par Noas cilti: Noa bija taisns un nevainojams vīrs savā paaudzē, jo Noa staigāja ar Dievu.
10 Un Noa dzemdināja trīs dēlus: Šemu, Chamu un Jafetu.
11 Bet zeme bija Dieva priekšā izvirtusi un pilna varas darbu.
12 Un Dievs redzēja pasauli izvirtušu esam, jo visa radība bija samaitājusi savu dzīves ceļu zemes virsū.
13 Tad Dievs sacīja Noam: „Es esmu nolēmis pie sevis darīt galu visai radībai, jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu no zemes virsus.
14 Taisi sev šķirstu no sveķainiem skuju kokiem; ar nodalījumiem tev to šķirstu būs taisīt, un no iekšpuses un no ārpuses tev to būs iztriept ar darvu.
15 Lūk, kādu tev to būs taisīt: gārumā trīssimt olektis un platumā piecdesmit, bet augstumā trīsdesmit olektis.
16 Jumtu šķirstam tev būs taisīt virspusē, un durvis šķirstam tev būs likt tā sānos. Trijos stāvos tev būs to taisīt.
17 Jo redzi, Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm, kam vien ir dzīvības dvaša: visam, kas zemes virsū, būs nobeigties.
18 Bet ar tevi Es celšu derību. Tu iesi šķirstā, tu, tavi dēli, tava sieva un tavas dēlu sievas līdz ar tevi.
19 Bet tev būs paņemt līdzi šķirstā no visiem dzīvniekiem, no katras radības pa divi no visiem, lai tie būtu ar tevi: tēviņam un mātītei tiem būs būt.
20 No putniem pēc viņu kārtas un no lopiem pēc viņu kārtas, no visiem zemes rāpuļiem pēc to veidiem ik pa divi lai ieiet šķirstā līdz ar tevi, lai viņi tiktu saglabāti dzīvi.
21 Bet tu pats paņem no visa ēdamā, lai tev būtu krājumā un lai tev un viņiem pietiktu ko ēst.“
22 Un Noa darīja, kā Dievs sacīja.
