The Daughters of Zelophehad
1 Mahlah, Noah, Hoglah, Milcah, and Tirzah were the daughters of Zelophehad son of Hepher, son of Gilead, son of Machir, son of Manasseh, son of Joseph. 2 They went and stood before Moses, Eleazar the priest, the leaders, and the whole community at the entrance of the Tent of the Lord's presence and said, 3 “Our father died in the wilderness without leaving any sons. He was not among the followers of Korah, who rebelled against the Lord; he died because of his own sin. 4 Just because he had no sons, why should our father's name disappear from Israel? Give us property among our father's relatives.”
5 Moses presented their case to the Lord, 6 and the Lord said to him, 7 “What the daughters of Zelophehad request is right; give them property among their father's relatives. Let his inheritance pass on to them. 8 Tell the people of Israel that whenever a man dies without leaving a son, his daughter is to inherit his property. 9 If he has no daughter, his brothers are to inherit it. 10 If he has no brothers, his father's brothers are to inherit it. 11 If he has no brothers or uncles, then his nearest relative is to inherit it and hold it as his own property. The people of Israel are to observe this as a legal requirement, just as I, the Lord, have commanded you.”
Joshua Is Chosen as Successor to Moses
(Deuteronomy 31.1-8)12 The Lord said to Moses, “Go up the Abarim Mountains and look out over the land that I am giving to the Israelites. 13 After you have seen it, you will die, as your brother Aaron did, 14 because both of you rebelled against my command in the wilderness of Zin. When the whole community complained against me at Meribah, you refused to acknowledge my holy power before them.” (Meribah is the spring at Kadesh in the wilderness of Zin.)
15 Moses prayed, 16 “Lord God, source of all life, appoint, I pray, a man who can lead the people 17 and can command them in battle, so that your community will not be like sheep without a shepherd.”
18 The Lord said to Moses, “Take Joshua son of Nun, a capable man, and place your hands on his head. 19 Have him stand in front of Eleazar the priest and the whole community, and there before them all proclaim him as your successor. 20 Give him some of your own authority, so that the whole community of Israel will obey him. 21 He will depend on Eleazar the priest, who will learn my will by using the Urim and Thummim. In this way Eleazar will direct Joshua and the whole community of Israel in all their affairs.” 22 Moses did as the Lord had commanded him. He had Joshua stand before Eleazar the priest and the whole community. 23 As the Lord had commanded, Moses put his hands on Joshua's head and proclaimed him as his successor.
1 Tad pienāca Cclofehada meitas; tas bija Hefera dēls, bet šis Gileāda dēls, tas Machīra, bet pēdējais Manases dēls, no Manases, Jāzepa dēla, ciltīm; un viņa meitu vārdi bija: Machlija, Noga, Hagla, Milka un Tirca.
2 Un tās nāca pie Mozus un priestera Ēleāzara un pie virsaišiem un pte visas draudzes saiešanas telts durvīs un teica:
3 „Mūsu tēvs ir nomiris tuksnesī, jebšu tas pats nebija starp sazvērniekiem, kas bija sacēlušies pret to Kungu Koracha pulkā, bet viņš ir miris savrup, savu grēku dēl, un viņam nebija dēlu.
4 Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds no viņa cilts sarakstiem, tādēļ ka tam nebija dēlu? Dodiet mums visām paliekamu mājvietu mūsu dzimtas vidū pie mūsu tēva brāļiem!“
5 Un Mozus nesa viņu taisnīgās tiesas prasību tā Kunga priekšā.
6 Tad tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
7 „Celofehada meitas ir runājušas pareizi; dodi viņām paliekamu dzimts īpašumu pie viņu tēva brāļiem un liec arī viņu tēva īpašumam pāriet viņu rokās.
8 Bet Israēla bērniem saki un piekodini: „Ikviens vīrs, kas nomirst un neatstāj dēlu, lai savu mantojuma daļu atstāj savai meitai;
9 Un kad tam arī meitas nav, tad dodiet viņa mantu viņa brāļiem;
10 Un ja tam arī brāļu nav, tad dodiet viņa īpašumu tā tēva brāļiem;
11 Ja tam arī tēva brāļu nav, tad dodiet viņa mantu viņa tuvākajiem radiem, kas viņam vistuvākie no viņa paša cilts piederīgiem, un tie lai tad manto. Tāds lai ir Israēla bērniem tiesību nolikums, kā tas Kungs Mozum bija pavēlējis.“
12 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Uzkāp uz šo Abarima kalnu un aplūko zemi, ko Es Israēla bērniem došu.
13 Un kad tu to būsi redzējis, tad arī tu tiksi piepulcināts pie savas tautas saimes, kā Ārons, tavs brālis, jau ir ticis piepulcināts,
14 Tāpēc ka jūs manai pavēlei esat pretim turējušies Cina tuksnesī, kad draudze bija sākusi ķildu pret Mani, kaut gan jums mans vārds viņiem bija jātur acu priekšā un jādara tas svēts ar ūdens sagādi viņiem.“ —Tie ir Meribas ūdeņi Kadešā, Cina tuksnesī.
15 Tad Mozus runāja ar to Kungu un sacīja:
16 „Lai tas Kungs, visu radīto dzīvību Dievs, ieceļ draudzei vienu vīru par priekšnieku,
17 Kas viņu priekšā var iziet un viņu priekšā ienākt, un kas lai tos izvestu ārā un lai ievestu iekšā, ka tā Kunga draudze nebūtu kā avis bez gana!“
18 Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ņem Jozuu, Nūna dēlu, vīru, kam ir gars, un liec savu roku uz viņu;
19 Un noved to priestera Ēleāzara un visas draudzes priekšā un dodi tam savas pavēles viņu klātbūtnē,
20 Un piešķir viņam kaut ko no sava diženuma, lai visa Israēla bērnu draudze tam klausa.
21 Un viņš lai nostājas priestera Ēleāzara priekšā, un tas lai izjautā Urimu par viņu tā Kunga priekšā; pēc tā pavēles lai tie iziet, un pēc tā pavēles lai viņi ienāk, —viņš un visi Israēla bērni un visa šī draudze.“
22 Un Mozus darīja, kā tas Kungs viņam bija pavēlējis; un viņš ataicināja Jozuu un nostatīja viņu priestera Ēleāzara un visas sanākušās draudzes priekšā.
23 Un viņš uzlika cieši abas savas rokas uz viņu un pamācīja, kā tas Kungs bija ar Mozus starpniecību sacījis.
