Daniel Prays for His People
1 Darius the Mede, who was the son of Xerxes, ruled over the kingdom of Babylonia. 2 In the first year of his reign I was studying the sacred books and thinking about the seventy years that Jerusalem would be in ruins, according to what the Lord had told the prophet Jeremiah. 3 And I prayed earnestly to the Lord God, pleading with him, fasting, wearing sackcloth, and sitting in ashes. 4 I prayed to the Lord my God and confessed the sins of my people.
I said, “Lord God, you are great, and we honor you. You are faithful to your covenant and show constant love to those who love you and do what you command.
5 “We have sinned, we have been evil, we have done wrong. We have rejected what you commanded us to do and have turned away from what you showed us was right. 6 We have not listened to your servants the prophets, who spoke in your name to our kings, our rulers, our ancestors, and our whole nation. 7 You, Lord, always do what is right, but we have always brought disgrace on ourselves. This is true of all of us who live in Judea and in Jerusalem and of all the Israelites whom you scattered in countries near and far because they were unfaithful to you. 8 Our kings, our rulers, and our ancestors have acted shamefully and sinned against you, Lord. 9 You are merciful and forgiving, although we have rebelled against you. 10 We did not listen to you, O Lord our God, when you told us to live according to the laws which you gave us through your servants the prophets. 11 All Israel broke your laws and refused to listen to what you said. We sinned against you, and so you brought on us the curses that are written in the Law of Moses, your servant. 12 You did what you said you would do to us and our rulers. You punished Jerusalem more severely than any other city on earth, 13 giving us all the punishment described in the Law of Moses. But even now, O Lord our God, we have not tried to please you by turning from our sins or by following your truth. 14 You, O Lord our God, were prepared to punish us, and you did, because you always do what is right, and we did not listen to you.
15 “O Lord our God, you showed your power by bringing your people out of Egypt, and your power is still remembered. We have sinned; we have done wrong. 16 You have defended us in the past, so do not be angry with Jerusalem any longer. It is your city, your sacred hill. All the people in the neighboring countries look down on Jerusalem and on your people because of our sins and the evil our ancestors did. 17 O God, hear my prayer and pleading. Restore your Temple, which has been destroyed; restore it so that everyone will know that you are God. 18 Listen to us, O God; look at us and see the trouble we are in and the suffering of the city that bears your name. We are praying to you because you are merciful, not because we have done right. 19 Lord, hear us. Lord, forgive us. Lord, listen to us, and act! In order that everyone will know that you are God, do not delay! This city and these people are yours.”
Gabriel Explains the Prophecy
20 I went on praying, confessing my sins and the sins of my people Israel and pleading with the Lord my God to restore his holy Temple. 21 While I was praying, Gabriel, whom I had seen in the earlier vision, came flying down to where I was. It was the time for the evening sacrifice to be offered. 22 He explained, “Daniel, I have come here to help you understand the prophecy. 23 When you began to plead with God, he answered you. He loves you, and so I have come to tell you the answer. Now pay attention while I explain the vision.
24 “Seven times seventy years is the length of time God has set for freeing your people and your holy city from sin and evil. Sin will be forgiven and eternal justice established, so that the vision and the prophecy will come true, and the holy Temple will be rededicated. 25 Note this and understand it: From the time the command is given to rebuild Jerusalem until God's chosen leader comes, seven times seven years will pass. Jerusalem will be rebuilt with streets and strong defenses, and will stand for seven times sixty-two years, but this will be a time of troubles. 26 And at the end of that time God's chosen leader will be killed unjustly. The city and the Temple will be destroyed by the invading army of a powerful ruler. The end will come like a flood, bringing the war and destruction which God has prepared. 27 That ruler will have a firm agreement with many people for seven years, and when half this time is past, he will put an end to sacrifices and offerings. The Awful Horror will be placed on the highest point of the Temple and will remain there until the one who put it there meets the end which God has prepared for him.”
1 Dārija, Ahasvera dēla, kas bija mēdiešu cilmes un bija ieguvis virskun-dzību kaldēju valstī,
2 Pirmajā viņa valdīšanas gadā es, Daniēls, piegriezu savu uzmanību svēto rakstu vārdiem par gadu skaitu, ko tas Kungs kādreiz savā vārdā bija atklājis pravietim Jeremijam, proti—ka Jeruzalemei jāpaliekot izpostītai un noplicinātai un tukšai septiņdesmit gadus.
3 Es griezos tad pie Dieva tā Kunga, vērsu pret Viņu savu seju, Viņu lūgdams un nemitīgi piesaukdams, gavēdams un tērpies sēru drānās un sēdēdams pelnos.
4 Es pielūdzu to Kungu, savu Dievu, tam izsūdzēdams savus grēkus šādos vārdos: „Ak Kungs, Tu lielais un bijājamais Dievs, kas uzturi savu derību un parādi savu žēlastību tiem, kas Tevi mīl un pilda tavus baušļus!
5 Mēs grēkojām un darījām netai-snību, mēs bijām bezdievīgi un nepaklausīgi un atkāpāmies no taviem baušļiem un likumiem;
6 Mēs neklausījām ari taviem kalpiem, praviešiem, kuji runāja tavā vārdā uz mūsu ķēniņiem un mūsu valdniekiem, mūsu tēviem un uz visu tautu.
7 Tavā pusē, Kungs, ir taisnība, mums atliek tikai kauna sārtums vaigā, kā tas šodien redzams sejā Jūdas vīriem, Jeruzālemes iedzīvotājiem un visiem israēliešiem tuvumā un tālumā visās zemēs, kur Tu tos esi izklīdinājis viņu neuzticības dēļ, kādu viņi izrādījuši pret Tevi, —smagi pret Tevi apgrēkodamies.
8 Ak Kungs! Mums jānosarkst aiz kauna, —mūsu ķēniņiem, valdniekiem un mūsu tēviem, ka mēs pret Tevi esam apgrēkojušies.
9 Bet tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir žēlastība un piedošana, kaut gan mēs esam bijuši Viņam nepaklausīgi,
10 Un neklausījām tā Kunga, sava Dieva, balsi un nepildījām savās dzīves gaitās Viņa baušļus, ko Viņš mums devis ar savu kalpu, praviešu, starpniecību.
11 Jā, visa Israēla tauta ir pārkāpusi tavus likumus, bijusi Tev nepaklausīga un nav sekojusi taviem norādījumiem. Tādēļ ir nākušas pār mums lāsta un zvēresta sekas, par ko rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā, tāpēc ka mēs esam grēkojuši pret Dievu
12 Un Viņš ir izpildījis mūsu vidū savus draudus, ko Viņš vērsis pret mums un mūsu valdniekiem, kas pār mums valdīja, ka Viņš mums sūtīs lielu ļaunumu, tādu nelaimi, kāda vēl nekur apakš debess nav notikusi kā Jeruzālemē.
13 Jā, kā tas rakstīts Mozus bauslībā, tā arī visa šī nelaime pār mums nākusi, bet mēs ar to Kungu, mūsu Dievu, neesam centušies izlīdzināties vismaz tā, ka mēs būtu atsacījušies no saviem grēkiem un būtu piegriezuši uzmanību tavai patiesībai un mūsu uzticībai Tev.
14 Tādēļ tas Kungs bija nodomājis mums šo nelaimi un to mums arī uzsūtījis, jo tas Kungs ir taisns visos savos darbos, tikai mēs neklausījām Viņa balsi.
15 Un nu, ak Kungs, mūsu Dievs, kas esi izvedis savu tautu no Ēģiptes zemes ar stipru roku un darījis slavenu savu vārdu līdz pat mūsu dienām, —mēs grēkojām un bijām bezdievīgi.
16 Ak Kungs, pēc savas žēlastības nogriez savas dusmas un savu bardzību no Jeruzālemes, no sava svētā kalna! Jo mūsu grēku un mūsu tēvu noziegumu dēļ ir Jeruzāleme un tava tauta kļuvusi par apsmieklu visiem, kas mums visapkārt dzīvo.
17 Bet tagad uzklausi, mūsu Dievs, sava kalpa lūgšanu un piesaukšanu un apgaismo savu vaigu pār savu svēto vietu, kas ir izpostīta un tuksnesim līdzīga kļuvusi, un dari to Tevis paša dēļ, ak Kungs!
18 Piegriez, mans Dievs, man savu ausi un klausies! Atver savas acis un uzlūko mūsu drupas un to pilsētu, kas nosaukta pēc tava vārda! Jo mēs zemojamies tava vaiga priekšā ar savām lūgšanām, balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz tavu lielo žēlastību.
19 Ak Kungs, paklausi! Ak Kungs, piedodi! Ak Kungs, ņem vērā, dari to un nekavējies sevis paša dēļ, mans Dievs! Jo tava pilsēta un tava tauta—abas, ir nosauktas pēc tava vārda.“
20 Kamēr es vēl tā runāju un pielūdzu Dievu, izsūdzēju savus un savas tautas grēkus un zemojos savā lūgšanā par Dieva svēto kalnu tā Kunga, sava Dieva, priekšā,
21 Vārdu sakot, vēl manas lūgšanas laikā pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kūpi es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upuja laiku.
22 Viņš taisījās man dot paskaidrojumus un uzrunāja mani ar šādiem vārdiem: „Daniēl, es esmu jau ieradies, lai palīdzētu tev nākt pie īstās lietu izpratnes.
23 Kad tu iesāki Dievu lūgt, man atklājās Dieva vārds, un es ierados, lai tev dotu izziņu, jo tu esi it īpaši iemīļots virs. Tad nu ņem vērā šo vārdu, lai tev šī atklāsme būtu pilnīgi saprotama!
24 Ir nolemts par tavu tautu un tavu svēto pilsētu dot tām septiņdesmit nedējas laika, lai bezdievība un apgrēcība izbeigtos, grēku mērs taptu pilns, lai izpirktu un salīdzinātu pārkāpumus un panāktu mūžīgo taisnību, lai piepildītos praviešu skatījumi un pasludinājumi par nākotni un lai iesvaidītu visusvētāko.
25 Tādēļ zini un saproti: no tā laika, kad atskanēja vārds par Jeruzālemes jaunnodibināšanu, atjaunošanu un jaunizveidošanu, līdz svaidītam valdniekam jāpaiet septiņām gadu nedējām, un pēc tam sešdesmit divu gadu nedēļu laikā to atkal uzcels un atjaunos ar tirgus laukumiem, ar ielām un grāvjiem, kaut arī spaidu pilnā laikā.
26 Un pēc tām sešdesmit divām gadu nedējām tas svaidītais tiks nogalināts, gan ne viņa vainas dēļ; pilsētu un svētnīcu izpostīs kāda valdnieka karaspēks. Ieradīsies arī pats šis valdnieks, bet tam gals būs plūdos; līdz pašam galam būs karš, un norisināsies iepriekš stingri nolemtā postīšana un zemes noplicināšana.
27 Ar lielo tautas daudzumu un ar daudziem vispārīgi viņš slēgs ciešu derību uz vienu gadu nedēļu; veselu gadu nedēļas pusi būs atcelts kaujamais un ēdamais upuris; to vietā izvirzīsies kā pirmās izpostīšanas negantības, un proti—tik ilgi, kamēr iepriekš nolemtā iznīci-nāšana pārvelsies pāri arī pašai izpostī-šanai un izpostītajiem.“
