Prophecy against the King of Tyre
1 The Lord spoke to me. 2 “Mortal man,” he said, “tell the ruler of Tyre what I, the Sovereign Lord, am saying to him: Puffed up with pride, you claim to be a god. You say that like a god you sit on a throne, surrounded by the seas. You may pretend to be a god, but, no, you are mortal, not divine. 3 You think you are wiser than Danel, that no secret can be kept from you. 4 Your wisdom and skill made you rich with treasures of gold and silver. 5 You made clever business deals and kept on making profits. How proud you are of your wealth!
6 “Now then, this is what I, the Sovereign Lord, am saying: Because you think you are as wise as a god, 7 I will bring ruthless enemies to attack you. They will destroy all the beautiful things you have acquired by skill and wisdom. 8 They will kill you and send you to a watery grave. 9 When they come to kill you, will you still claim that you are a god? When you face your murderers, you will be mortal and not at all divine. 10 You will die like a dog at the hand of godless foreigners. I, the Sovereign Lord, have given the command.”
The Fall of the King of Tyre
11 The Lord spoke to me again. 12 “Mortal man,” he said, “grieve for the fate that is waiting for the king of Tyre. Tell him what I, the Sovereign Lord, am saying: You were once an example of perfection. How wise and handsome you were! 13 You lived in Eden, the garden of God, and wore gems of every kind: rubies and diamonds; topaz, beryl, carnelian, and jasper; sapphires, emeralds, and garnets. You had ornaments of gold. They were made for you on the day you were created. 14 I put a terrifying angel there to guard you. You lived on my holy mountain and walked among sparkling gems. 15 Your conduct was perfect from the day you were created until you began to do evil. 16 You were busy buying and selling, and this led you to violence and sin. So I forced you to leave my holy mountain, and the angel who guarded you drove you away from the sparkling gems. 17 You were proud of being handsome, and your fame made you act like a fool. Because of this I hurled you to the ground and left you as a warning to other kings. 18 You did such evil in buying and selling that your places of worship were corrupted. So I set fire to the city and burned it to the ground. All who look at you now see you reduced to ashes. 19 You are gone, gone forever, and all the nations that had come to know you are terrified, afraid that they will share your fate.”
Prophecy against Sidon
20 The Lord said to me, 21 “Mortal man, denounce the city of Sidon. 22 Tell the people there what I, the Sovereign Lord, say about them: I am your enemy, Sidon; people will praise me because of what I do to you. They will know that I am the Lord, when I show how holy I am by punishing those who live in you. 23 I will send diseases on you and make blood flow in your streets. You will be attacked from every side, and your people will be killed. Then you will know that I am the Lord.”
Israel Will Be Blessed
24 The Lord said, “None of the surrounding nations that treated Israel with scorn will ever again be like thorns and briers to hurt Israel. And they will know that I am the Sovereign Lord.”
25 The Sovereign Lord said, “I will bring back the people of Israel from the nations where I scattered them, and all the nations will know that I am holy. The people of Israel will live in their own land, the land that I gave to my servant Jacob. 26 They will live there in safety. They will build houses and plant vineyards. I will punish all their neighbors who treated them with scorn, and Israel will be secure. Then they will know that I am the Lord their God.”
1 Un tālāk vēl manā garā atskanēja tā Kunga vārds un man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, saki Tiras vald-niekam: Tāpēc ka tavs prāts nesās uz pārmērīgi augstām lietām un ka tu pat esi teicis: Es esmu dievs, es sēžu dieva krēslā jūras vidū, kaut tu savā sirdī tikai iedomājies, ka tu esot Dievs;
3 Pie tam tu esot gudrāks par Dāniēlu, —nekāds noslēpums tev neesot svešs—;
4 Ar savu gudrību un saprātu tu taču esi ieguvis varu un sakrājis zeltu un sudrabu savā mantnīcā;
5 Ar savu lielo gudrību tu savos tirdznieciskos darījumos esi vairojis savu bagatību, un tavs prāts tavas bagatības dēļ lidoja pārmērīgi augstu,“
6 Un tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Tāpēc ka tava sirds savā pašpaļāvībā iedomājusies, it kā tu būtu pats Dievs,
7 Es raidīšu pret tevi svešiniekus, visvarmācīgākos tautu starpā, tie uzbruks ar zobenu tavai jaukajai gudrībai un aptumšos tavas slavas spožumu.
8 Tie iegrūdīs tevi bedrē, un tu mirsi jūļras vidū, kā mirst nosistie.
9 Vai tad tu savu slepkavu priekšā ari vēl teiksi: Es esmu Dievs, kur tu taču, esi tikai cilvēks un ne Dievs un esi pilnīgi to varā, kas tevi nākamā brīdī nogalinās?
10 Tu mirsi neapgraizīto nāvē no svešinieku rokas, jo Es esmu to tā noteicis,“ saka tas Kungs.
11 Atkal nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
12 „Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiras ķēniņu un saki tam: Tā saka Dievs tas Kungs: Tu, kas biji pilnības paraugs, pilns gudrības un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu,
13 Tu biji Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu: sardions, topāzs, jaspiss, chrisolits, berills, onikss, safīrs, rubīns un smaragds, no zelta bija tava tērpa apmales un izgreznojumi, kas bija darināti tai dienā, kad tevi iecēla.
14 Tu biji svaidīts sargātājs ķerubs, Es biju tevi iecēlis, svētajā Dieva kalnā tu staigāji degošu akmeņu vidū.
15 Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada tevī noziegumu.
16 Tavu plašo tirdzniecības sakaru dēļ tava sirds pildījās ar netaisnību. Un kad tu apgrēkojies, Es padzinu tevi no Dieva kalna, un sargātājs ķerubs izraidīja tevi no degošo akmeņu vidus.
17 Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu neklausīji vairs savai gudrībai aiz ārējā spožuma. Tādēļ Es nogāzu tevi pie zemes ķēniņu acu priekšā, lai tie priecājas par to, kā tev klājies.
18 Ar saviem daudzajiem noziegu-miem un ar negodīgu rīcību savos tirdznieciskos darījumos tu esi licis negodā savus svētumus; tādēļ Es liku izšauties ugunij no tevis paša, kas tevi aprija, un liku tevi pelnos uz zemes visu to acu priekšā, kas tevi redzējušas.
19 Visi, kas tautu starpā tevi pazina, ir šausmu pārņemti par tavu likteni! Tev pienācis briesmu un izbaiļu pilns gals, tu esi pagalam uz visiem laikiem.“
20 Tad vēl nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
21 „Cilvēka bērns, vērs savus skatus pret Sidonu un sludini pret to
22 Un saki: Tā saka Dievs tas Kungs: Es celšos pret tevi, Sidona, un parādīšu savu varu pār tevi, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs, ja Es lieku nākt tiesai un sodam pār pilsētu un savā rīcībā pret to parādos tai kā Svētais.
23 Es tev uzsūtīšu mēri un asins izliešanu tavās ielās; tavā vidū kritīs visapkārt ar zobenu nokautie, zobens to pārstaigās no visām pusēm, lai tās ļaudis atzīst, ka Es esmu tas Kungs.
24 Bet Israēla namam nebūs vairs sajust nekādu asu ērkšķu un dzēlīgu dadžu no apkārtējo tautu puses, kas raudzījās uz israēliešiem ar nicināšanu un priecājās par viņu nelaimi, un Israēls atzīs, ka tiešām Es esmu Dievs tas Kungs.“
25 Tā saka Dievs tas Kungs: „Kad Es izlasīšu un savākšu kopā israēliešus no tām tautām, kuj-u vidū tie bija izkaisīti, Es parādīšos viņu likteņos pagānu acu priekšā kā Svētais, un viņi dzīvos savā zemē, ko Es devu savam kalpam Jēkabam.
26 Un viņi tur dzīvos drošībā, cels namus un dēstīs vīna dārzus. Tiešām, viņi dzīvos drošībā, kamēr Es nākšu ar tiesu pār visām apkārtējām tautām un uzlikšu tām sodu, jo tās tos nicinājušas un vajājušas; lai tad viņi atzīst, ka Es esmu tas Kungs, viņu Dievs.“
