Elijah and the Drought
1 A prophet named Elijah, from Tishbe in Gilead, said to King Ahab, “In the name of the Lord, the living God of Israel, whom I serve, I tell you that there will be no dew or rain for the next two or three years until I say so.”
2 Then the Lord said to Elijah, 3 “Leave this place and go east and hide yourself near Cherith Brook, east of the Jordan. 4 The brook will supply you with water to drink, and I have commanded ravens to bring you food there.”
5 Elijah obeyed the Lord's command, and went and stayed by Cherith Brook. 6 He drank water from the brook, and ravens brought him bread and meat every morning and every evening. 7 After a while the brook dried up because of the lack of rain.
Elijah and the Widow in Zarephath
8 Then the Lord said to Elijah, 9 “Now go to the town of Zarephath, near Sidon, and stay there. I have commanded a widow who lives there to feed you.” 10 So Elijah went to Zarephath, and as he came to the town gate, he saw a widow gathering firewood. “Please bring me a drink of water,” he said to her. 11 And as she was going to get it, he called out, “And please bring me some bread, too.”
12 She answered, “By the living Lord your God I swear that I don't have any bread. All I have is a handful of flour in a bowl and a bit of olive oil in a jar. I came here to gather some firewood to take back home and prepare what little I have for my son and me. That will be our last meal, and then we will starve to death.”
13 “Don't worry,” Elijah said to her. “Go on and prepare your meal. But first make a small loaf from what you have and bring it to me, and then prepare the rest for you and your son. 14 For this is what the Lord, the God of Israel, says: ‘The bowl will not run out of flour or the jar run out of oil before the day that I, the Lord, send rain.’”
15 The widow went and did as Elijah had told her, and all of them had enough food for many days. 16 As the Lord had promised through Elijah, the bowl did not run out of flour nor did the jar run out of oil.
17 Some time later the widow's son got sick; he got worse and worse, and finally he died. 18 She said to Elijah, “Man of God, why did you do this to me? Did you come here to remind God of my sins and so cause my son's death?”
19 “Give the boy to me,” Elijah said. He took the boy from her arms, carried him upstairs to the room where he was staying, and laid him on the bed. 20 Then he prayed aloud, “O Lord my God, why have you done such a terrible thing to this widow? She has been kind enough to take care of me, and now you kill her son!” 21 Then Elijah stretched himself out on the boy three times and prayed, “O Lord my God, restore this child to life!” 22 The Lord answered Elijah's prayer; the child started breathing again and revived.
23 Elijah took the boy back downstairs to his mother and said to her, “Look, your son is alive!”
24 She answered, “Now I know that you are a man of God and that the Lord really speaks through you!”
1 Bet Elija no Gileāda Tisbes, šis tisbietis, sacīja Ahabam: „Tik tiešām, ka tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu: šinīs nākamajos gados nebūs ne rasas, ne lietus, kā vienīgi pēc mana vārda pavēles!“
2 Un tā Kunga vārds nāca pār viņu šādi:
3 „Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem un paslēpies Kritās līcī, kas ir Jardānas austrumos.
4 Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi.“
5 Un viņš aizgāja un rīkojās pēc tā Kunga vārda un apmetās Kritās pie-krastē; Krita ieplūst no austrumiem Jardānā.
6 Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra.
7 Bet pēc dažām dienām izsīka upe, jo nebija bijis lietus tanī zemē.
8 Un tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams:
9 „Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties tur: Es, lūk, pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar pārtiku.“
10 Un viņš cēlās un nogāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tur atradās sieva, kas bija atraitne. Un tā lasīja žagarus, bet viņš to uzrunāja un sacīja: „Atnes man mazliet ūdens kādā traukā ko padzerties!“
11 Un tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: „Atnes, lūdzu, ar savu roku man arī kumosu maizes!“
12 Bet viņa sacīja: „Tik tiešām, ka tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, bet man ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu un mazliet eļļas apaļā krūzē, un raugi, es esmu salasījusi kādus žagariņus un taisos visu sev un savam dēlam sagatavot, un pēc tam, kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī mums būs jāmirst.“
13 Un Elija tai sacīja: „Ej un nebīsties un sagatavo tu to tā, kā esi to nospriedusi, bet, lūdzu, iztaisi arī man mazu rausi pašā sākumā un liec to iznest man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk,
14 Jo tā ir sacījis tas Kungs, Israēla Dievs: Milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kūjā tas Kungs atkal dos lietu virs zemes.“
15 Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku.
16 Bet milti tīnē neizsīka, un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, kā to tā Kunga vārds, kādu Viņš ar Elijas starpniecību bija runājis, bija noteicis.
17 Un pēc tam saslima šīs sievas, nama saimnieces, dēls. Un slimība bija ļoti grūta, tā ka tam lāgā pat elpot vairs nebija iespējams.
18 Un viņa sacīja Elijam: „Kas man ar tevi kopējs? Tu, Dieva vīrs, vai tu esi nācis pie manis, lai man atgādinātu manus pārkāpumus un lai nonāvētu manu dēlu?“
19 Bet Elija viņai sacīja: „Padod man savu dēlu!“ Un viņš to paņēma no viņas klēpja, uznesa to augšējā telpā, kuļā viņš dzīvoja, un noguldīja to uz savas gultas.
20 Tad viņš piesauca to Kungu un sacīja: „Kungs, mans Dievs, vai tad Tu tiešām gribi šai atraitnei, pie kūjas es dzīvoju kā viņas iemītnieks, sūtīt tādu nelaimi un likt mirt viņas dēlam?“
21 Un viņš izstiepās visā garumā pār bērnu trīs reizes, un viņš izsaucās: „Kungs, mans Dievs, liec, lūdzu, šī bērna dvēselei atkal atgriezties viņā!“
22 Un tas Kungs paklausīja Elijas balsij, un Viņš lika bērna dvēselei atkal atgriezties tanī atpakaļ, un tas atdzīvo-tās.
23 Un Elija paņēma bērnu, nonesa to no nama augšējās istabas un atdeva to tā mātei atpakaļ. Un viņš tai sacīja: „Redzi, tavs dēls ir dzīvs!“
24 Un tad sieva sacīja Elijam: „Līdz ar šo es atzīstu tagad, ka tu esi Dieva vīrs un tā Kunga vārds tavā mutē ir patiesība!“
