The Lord Promises to Restore Jerusalem
1 The Lord Almighty gave this message to Zechariah: 2 “I have longed to help Jerusalem because of my deep love for her people, a love which has made me angry with her enemies. 3 I will return to Jerusalem, my holy city, and live there. It will be known as the faithful city, and the hill of the Lord Almighty will be called the sacred hill. 4 Once again old men and women, so old that they use canes when they walk, will be sitting in the city squares. 5 And the streets will again be full of boys and girls playing.
6 “This may seem impossible to those of the nation who are now left, but it's not impossible for me. 7 I will rescue my people from the lands where they have been taken, 8 and will bring them back from east and west to live in Jerusalem. They will be my people, and I will be their God, ruling over them faithfully and justly.
9 “Have courage! You are now hearing the same words the prophets spoke at the time the foundation was being laid for rebuilding my Temple. 10 Before that time no one could afford to hire either men or animals, and no one was safe from enemies. I turned people against one another. 11 But now I am treating the survivors of this nation differently. 12 They will plant their crops in peace. Their vines will bear grapes, the earth will produce crops, and there will be plenty of rain. I will give all these blessings to the people of my nation who survive. 13 People of Judah and Israel! In the past foreigners have cursed one another by saying, ‘May the same disasters fall on you that fell on Judah and Israel!’ But I will save you, and then those foreigners will say to one another, ‘May you receive the same blessings that came to Judah and Israel!’ So have courage and don't be afraid.”
14 The Lord Almighty says, “When your ancestors made me angry, I planned disaster for them and did not change my mind, but carried out my plans. 15 But now I am planning to bless the people of Jerusalem and Judah. So don't be afraid. 16 These are the things you should do: Speak the truth to one another. In the courts give real justice—the kind that brings peace. 17 Do not plan ways of harming one another. Do not give false testimony under oath. I hate lying, injustice, and violence.”
18 The Lord Almighty gave this message to Zechariah: 19 “The fasts held in the fourth, fifth, seventh, and tenth months will become festivals of joy and gladness for the people of Judah. You must love truth and peace.”
20 The Lord Almighty says, “The time is coming when people from many cities will come to Jerusalem. 21 Those from one city will say to those from another, ‘We are going to worship the Lord Almighty and pray for his blessing. Come with us!’ 22 Many peoples and powerful nations will come to Jerusalem to worship the Lord Almighty and to pray for his blessing. 23 In those days ten foreigners will come to one Jew and say, ‘We want to share in your destiny, because we have heard that God is with you.’”
1 Man atklājās atkal tā Kunga vārds, un tas skanēja:
2 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Mana sirds kvēlo pret Ciānu dziļā mīlestībā, un Es esmu iededzies pret to arī bargās dusmās!“
3 Tā saka tas Kungs: „Es atgriezīšos atkal Ciānā un dzīvošu Jcruzālemē. Jeruzalemei būs saukties par uzticīgo pilsētu, un tā Kunga Cebaota kalnam par svēto kalnu.“
4 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Atkal sēdēs veci vīri un vecas sievas Jeruzālemes ielās, ikviens ar savu nūju rokā lielā vecuma dēļ,
5 Un pilsētas ielām būs būt pilnām ar zēniem un meitenēm, kas tur rotaļājas.“
6 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Ja tas arī izliktos neiespējams šīs pāri palikušās tautas acīm tanīs dienās, vai tad tam būtu jābūt par neiespējamu ari manu acu priekšā?“ —saka tas Kungs Cebaots.
7 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es izglābšu savu tautu no zemes, kas ir pret saules lēktu, un arī no tās, kas ir pret saules rietu,
8 Un atvedīšu viņus šurp, lai viņi dzīvo Jeruzālemē, un viņiem būs manai tautai būt, un Es būšu viņu Dievs patiesībā un taisnībā.“
9 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes un tieši laikā, kad ir likts pamats tā Kunga Cebaota namam, lai dievnamu atkal uzceltu!
10 Jo priekš šīm dienām viss cilvēku darbs bija veicams bez atlīdzības; arī no dzīvnieku darba nebija nekādu ienākumu, un nebija nekādas drošības no ienaidnieka tiem, kas nāca un gāja; savukārt Es atļāvu ikvienam cilvēkam būt naidīgam pret savu tuvāko.
11 Taču tagad pret pāri paliku-šajiem no šās tautas Es neizturēšos vairs tā kā agrākās dienās“, —saka tas Kungs Cebaots.
12 „Bet viņiem būs pieredzēt sēju miera laikā. Vīna koks dos savus augļus, un zeme izdos savu ražu, un debess savu rasu; Es ļaušu, lai šīs tautas pārpalikumam viss tas piederētu!
13 Un kaut gan jūs, Jūdas un Israēla nama locekļi, līdz šim esat uzskatīti par lāstu svešu tautu starpā, tagad notiks tā, ka Es jūs no tā atsvabināšu, lai jums būtu sava svētība; nebīstieties tikai un dariet stipras savas rokas!“
14 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Tāpat kā Es biju nodomājis jums darīt ļaunu, kad jūsu tēvi Mani apkaitināja“, —saka tas Kungs Cebaots, —„un Man tā nebija žēl,
15 Tā Es tagad šais dienās domāju atkal Jeruzālemei un Jūdas namam labu darīt. Nebīstieties tikai!
16 Un lūk, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: Runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos!
17 Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!“ —saka tas Kungs.
18 Un atkal man atklājās tā Kunga Cebaota vārds, un tas vēstīja:
19 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem! Mīliet tikai patiesību un mieru!“
20 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Vēlāk nāks vēl daudzas tautas un daudzu pilsētu iedzīvotāji,
21 Un vienas pilsētas iedzīvotāji griezīsies pie kādas citas pilsētas iedzīvotājiem un teiks: Iesim pielūgt to Kungu un meklēt to Kungu Cebaotu; es arī iešu!
22 Tādā kārtā nāks lieliem pulkiem daudzas tautas, to starpā arī pagāni, lai uzmeklētu Jeruzālemē to Kungu Cebaotu, lai lūgtos Viņa priekšā, nestu Viņam upupus un noskaņotu Viņu sev labvēlīgi.
23 Tā saka tas Kungs Cebaots: Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.“
