In Praise of Wisdom
1 Listen! Wisdom is calling out.
Reason is making herself heard.
2 On the hilltops near the road
and at the crossroads she stands.
3 At the entrance to the city,
beside the gates, she calls:
4 “I appeal to all of you;
I call to everyone on earth.
5 Are you immature? Learn to be mature.
Are you foolish? Learn to have sense.
6 Listen to my excellent words;
all I tell you is right.
7 What I say is the truth;
lies are hateful to me.
8 Everything I say is true;
nothing is false or misleading.
9 To those with insight, it is all clear;
to the well-informed, it is all plain.
10 Choose my instruction instead of silver;
choose knowledge rather than the finest gold.
11 “I am Wisdom, I am better than jewels;
nothing you want can compare with me.
12 I am Wisdom, and I have insight;
I have knowledge and sound judgment.
13 To honor the Lord is to hate evil;
I hate pride and arrogance,
evil ways and false words.
14 I make plans and carry them out.
I have understanding, and I am strong.
15 I help kings to govern
and rulers to make good laws.
16 Every ruler on earth governs with my help,
officials and nobles alike.
17 I love those who love me;
whoever looks for me can find me.
18 I have riches and honor to give,
prosperity and success.
19 What you get from me is better than the finest gold,
better than the purest silver.
20 I walk the way of righteousness;
I follow the paths of justice,
21 giving wealth to those who love me,
filling their houses with treasures.
22 “The Lord created me first of all,
the first of his works, long ago.
23 I was made in the very beginning,
at the first, before the world began.
24 I was born before the oceans,
when there were no springs of water.
25 I was born before the mountains,
before the hills were set in place,
26 before God made the earth and its fields
or even the first handful of soil.
27 I was there when he set the sky in place,
when he stretched the horizon across the ocean,
28 when he placed the clouds in the sky,
when he opened the springs of the ocean
29 and ordered the waters of the sea
to rise no further than he said.
I was there when he laid the earth's foundations.
30 I was beside him like an architect,
I was his daily source of joy,
always happy in his presence—
31 happy with the world
and pleased with the human race.
32 “Now, young people, listen to me.
Do as I say, and you will be happy.
33 Listen to what you are taught.
Be wise; do not neglect it.
34 Those who listen to me will be happy—
those who stay at my door every day,
waiting at the entrance to my home.
35 Those who find me find life,
and the Lord will be pleased with them.
36 Those who do not find me hurt themselves;
anyone who hates me loves death.”
1 Klau! Vai īstenā atziņa nesauc, un vai gudrība neliekas sevi dzirdam?
2 Tiešām, īstenā atziņa stāv kalnu augstumos atklāti ceļā un vienkārši pat ielas malā.
3 Pie pilsētas vārtiem, kur tajos var ieiet pa durvīm, viņa skaļi kliedz un brec:
4 Ak jūs vīri, ar saviem kliedzieniem es vēršos pie jums, un mani saucieni domāti ļaudīm!
5 Veltījiet, neprātīgie, savu uzmanību gudrībai, un jūs, vientiesīgie neprašas, lieciet manus vārdus sev nopietni pie sirds!
6 Klausaities, jo es gribu jums teikt to, kas tiklab satura kā izteiksmes ziņā ir tiešām valdnieka cienīgs, un mācīt to, kas patiesi ir labs!
7 Jo manai mutei jārunā patiesība, un manām lūpām jāienīst viss bezdievīgais.
8 Visas manas mutes valodas ir taisnas un īstas, —tajās nav nekā viltota nedz nepareiza.
9 Tās ir visas tiešām skaidras tiem, kas tās saprot, un pareizas tiem, kas tās grib pieņemt.
10 Pieņemiet manus pamācījumus labāk nekā sudrabu, un statiet manu mācību augstāki par dārgo un izlasīto zeltu!
11 Jo īstenā atziņa ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai.“
12 „Es, īstenā atziņa, mītu līdzās gudrībai un māku dot labu padomu.
13 Bijība tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augst-prātību un ikvienu ļaunu ceļu, —un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.
14 Manā rīcība ir abi—tiklab padoms kā darbs, man pieder saprāts un vara.
15 Ar manu palīdzību valda ķēniņi, un padomnieki iekārto tiesas un dod likumus.
16 Uz mani balstīdamies īsteno savu varu visi pārējie valdnieki un sadzīves lietu kārtotāji virs zemes.
17 Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani ari atrod.
18 Bagātība un gods ir manās rokās, paliekama manta un taisnība.
19 Mani augļi ir labāki par zeltu, pat par vistīrāko zeltu, un ieguvums no manis ir cienīgāks nekā izlasīts sudrabs.
20 Es virzu savus ceļus pa taisnīgo ceļu, pa tiesību teku,
21 Lai es labi aprūpēju tos, kas mani mīl, un piekrāju jo pilnas viņu mantu krātuves.
22 Es esmu bijusi tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā: īekāms Viņš kaut ko radīja, —es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem.
23 Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija.
24 Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, tad, kad ūdens vēl nebija krājies akās un avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā.
25 Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, —es jau pastāvēju,
26 Iekāms tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū.
27 Kad Viņš darināja debesis, es biju tur klāt, tāpat tad, kad Viņš pāri visiem dziļumiem pārstiepa pāri savu augsto debess jumu.
28 Kad Viņš augšā nostiprināja padebešus, bet zemes dziļumos drošās vietās iestiprināja avotus un akas,
29 Kad Viņš novilka robežas jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu Viņa pavēles un neplūstu šim robežām pāri, kad Viņš nostiprināja pamatus pašai zemei,
30 Tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ikdienas savs prieks, un es it kā rotaļādamās nemitīgi darbojos Viņa priekšā,
31 Un es piekopu savas rotaļas Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem.
32 Tādēļ nu paklausiet man tagad, mani dēli! Jo svētība ir ar tiem, kuri ietur manus ceļus.
33 Uzklausiet manas pamācības, kļūstiet dziļi savā atziņā un neatmetiet tās!
34 Labi ir cilvēkam, kas mani paklausa, būdams cauru dienu nomodā pie manām durvīm un stāvēdams atslējies pret manu durvju balstu stabiem!
35 Kas mam atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku tā Kunga acis.
36 Bet kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi.“
