EZEKIEL'S FIRST VISION OF GOD (1.1—7.27)
God's Throne
1 On the fifth day of the fourth month of the thirtieth year, I, Ezekiel the priest, son of Buzi, was living with the Jewish exiles by the Chebar River in Babylonia. The sky opened, and I saw a vision of God. ( 2 It was the fifth year since King Jehoiachin had been taken into exile.) 3 There in Babylonia beside the Chebar River, I heard the Lord speak to me, and I felt his power.
4 I looked up and saw a windstorm coming from the north. Lightning was flashing from a huge cloud, and the sky around it was glowing. Where the lightning was flashing, something shone like bronze. 5 At the center of the storm I saw what looked like four living creatures in human form, 6 but each of them had four faces and four wings. 7 Their legs were straight, and they had hoofs like those of a bull. They shone like polished bronze. 8 In addition to their four faces and four wings, they each had four human hands, one under each wing. 9 Two wings of each creature were spread out so that the creatures formed a square, with their wing tips touching. When they moved, they moved as a group without turning their bodies.
10 Each living creature had four different faces: a human face in front, a lion's face at the right, a bull's face at the left, and an eagle's face at the back. 11 Two wings of each creature were raised so that they touched the tips of the wings of the creatures next to it, and their other two wings were folded against their bodies. 12 Each creature faced all four directions, and so the group could go wherever they wished, without having to turn.
13 Among the creatures there was something that looked like a blazing torch, constantly moving. The fire would blaze up and shoot out flashes of lightning. 14 The creatures themselves darted back and forth with the speed of lightning.
15 As I was looking at the four creatures I saw four wheels touching the ground, one beside each of them. 16 All four wheels were alike; each one shone like a precious stone, and each had another wheel intersecting it at right angles, 17 so that the wheels could move in any of the four directions. 18 The rims of the wheels were covered with eyes. 19 Whenever the creatures moved, the wheels moved with them, and if the creatures rose up from the earth, so did the wheels. 20 The creatures went wherever they wished, and the wheels did exactly what the creatures did, because the creatures controlled them. 21 So every time the creatures moved or stopped or rose in the air, the wheels did exactly the same.
22 Above the heads of the creatures there was something that looked like a dome made of dazzling crystal. 23 There under the dome stood the creatures, each stretching out two wings toward the ones next to it and covering its body with the other two wings. 24 I heard the noise their wings made in flight; it sounded like the roar of the sea, like the noise of a huge army, like the voice of Almighty God. When they stopped flying, they folded their wings, 25 but there was still a sound coming from above the dome over their heads.
26 Above the dome there was something that looked like a throne made of sapphire, and sitting on the throne was a figure that looked like a human being. 27 The figure seemed to be shining like bronze in the middle of a fire. It shone all over with a bright light 28 that had in it all the colors of the rainbow. This was the dazzling light which shows the presence of the Lord.
God Calls Ezekiel to Be a Prophet
When I saw this, I fell face downward on the ground. Then I heard a voice
1 Notika tas trīsdesmitā gada ceturtā mēneša piektajā dienā, kad es biju aizvesto gūstekņu starpā pie Ķebaras upes; tad atvērās debesis, un es redzēju dievišķas parādības.
2 Mēneša piektajā dienā, tasbijaķēniņa Jojachina piektais gūstniecības gads,
3 Atklājās tā Kunga vārds priesterim Ecēchiēlam, Busija dēlam, kaldēju zemē pie Ķebaras upes—tur nāca tā Kunga roka pār viņu.
4 Es redzēju: Piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem, pacēlās liels mākonis ar uguni, tam bija spožums visapkārt, un pašā vidū spulgoja kaut kas kā spilgti mirdzošs metalls.
5 Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi: tie bija cilvēkiem līdzīgi tēli.
6 Bet ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni.
7 Viņu kājas bija taisnas, un viņu kāju pēdas bija kā teja nagi un laistījās kā rūpīgi nogludināti vara veidojumi.
8 Zem viņu spārniem bija cilvēka rokas uz visām četrām pusēm. Visiem četriem bija katram sava seja un savi spārni.
9 Visi viena tēla spārni bija salikti kopā cits pie cita. Iedami tēli negrieza seju atpakaļ, bet katrs gāja taisni uz priekšu.
10 Viņu seja bija šāda: priekšpusē tiem bija cilvēka seja, labajā pusē lauvas seja visiem četriem, kreisajā pusē vērša seja visiem četriem un iekšpusē ērgļa seja visiem četriem.
11 Viņu sejas bija vērstas un spārni bija izplēsti uz augšu, katram tēlam divi, kas saskārās ar attiecīgo blakus tēlu spārniem, un divi apsedza katram viņa ķermeni.
12 Tie gāja ikviens taisni uz priekšu, tie gāja neatskatīdamies, kurp gars tos dzina.
13 Šo dzīvo tēlu izskats bija kā kvēlojošas ogles, kā lāpu spožums: to uguns spulgoja dzīvo tēlu starpā. Ugunij bija spilgts spožums, no uguns izšāvās zibeņi.
14 Dzīvie tēli šaudījās šurpu turpu un izskatījās kā zibeņi.
15 Tuvāk aplūkojot dzīvos tēlus, es redzēju četrus riteņus zemē ik pa vienam katra tēla priekšā.
16 Un riteņu izskats un veidojums bija kā no turkisa, un visi četri bija vienādi, un tie bija tā veidoti, it kā ritenis ietilptu ritenī.
17 Tie gāja uz visām četrām pusēm, sāņus nepagriezdamies.
18 Riteņu loki, ārkārtīgi augsti, lieli un briesmīgi, bija acu pilni visiem četriem visapkārt,
19 Un kad dzīvie radījumi iekustējās, tad ritēja tiem līdzi arī riteņi, un kad tie no zemes pacēlās, tad pacēlās tiem līdzi arī riteņi;
20 Tie gāja, kurp gars tos dzina, un riteņi pacēlās un gāja tiem līdz, jo dzīvo radījumu gars mājoja arī riteņos.
21 Kad tie gāja, gāja arī riteņi; kad tie stāvēja, tad stāvēja arī riteņi, kad tie pacēlās no zemes, tad pacēlās līdz arī riteņi, jo dzīvo radījumu gars mājoja riteņos.
22 Pār dzīvo radījumu galvām bija kaut kas, kas izskatījās kā debess izplatī-jums, kā brīnišķīgi mirdzošs kalna kristalls; tas bija augstu izplēsts pāri par viņu galvām.
23 Zem debess izplatījuma viņu spārni bija līmeniski taisni izplēsti viens pret otru, katram divi; ar pārējiem diviem tie apsedza katrs savu ķermeni.
24 Un es dzirdēju viņu spārnu švī-koņu, tā bija kā lielu ūdeņu krākšana, kā Visuvarenā pērkona rūkšana; kad tie kustējās, tā bija kā kara nometnes dunoņa, kad tie apstājās, tad tie ļengani nolaida savus spārnus.
25 Un balss atskanēja no izplatījuma, kas bija virs viņu galvām, no tā bezgalīgās augstienes. Kad tie stāvēja, viņi slābani lika nokarāties saviem spārniem.
26 Un augstu pāri par izplatījumu virs viņu galvām bija saskatāms kaut kas kā safirakmens, kaut kas tronim līdzīgs. Uz šā troņa veidojuma bija redzams sēžam tēls, tam bija cilvēka izskats.
27 Un es redzēju it kā zaigojoša metalla mirdzumu, kā uguni viņam visapkārt un iekšā: no viņa gurniem uz augšu un no viņa gurniem uz leju uguns liesma apklāja viņu. Ari tālāk ap viņu visapkārt bija spilgti starojoša gaisma.
28 Kā varavīksne atspīd pie debesīm lietus laikā, tāds bija starojošais spožums ap viņu. Tāda bija tā Kunga godības parādība. Kad es to redzēju, tad es nokritu uz sava vaiga un dzirdēju kādu runājam.
