God Appears to Solomon Again
(2 Chronicles 7.11-22)1 After King Solomon had finished building the Temple and the palace and everything else he wanted to build, 2 the Lord appeared to him again, as he had in Gibeon. 3 The Lord said to him, “I have heard your prayer. I consecrate this Temple which you have built as the place where I shall be worshiped forever. I will watch over it and protect it for all time. 4 If you will serve me in honesty and integrity, as your father David did, and if you obey my laws and do everything I have commanded you, 5 I will keep the promise I made to your father David when I told him that Israel would always be ruled by his descendants. 6 But if you or your descendants stop following me, disobey the laws and commands I have given you, and worship other gods, 7 then I will remove my people Israel from the land that I have given them. I will also abandon this Temple which I have consecrated as the place where I am to be worshiped. People everywhere will ridicule Israel and treat her with contempt. 8 This Temple will become a pile of ruins, and everyone who passes by will be shocked and amazed. ‘Why did the Lord do this to this land and this Temple?’ they will ask. 9 People will answer, ‘It is because they abandoned the Lord their God, who brought their ancestors out of Egypt. They gave their allegiance to other gods and worshiped them. That is why the Lord has brought this disaster on them.’”
Solomon's Agreement with Hiram
(2 Chronicles 8.12 2)10 It took Solomon twenty years to build the Temple and his palace. 11 King Hiram of Tyre had provided him with all the cedar and pine and with all the gold he wanted for this work. After it was finished, King Solomon gave Hiram twenty towns in the region of Galilee. 12 Hiram went to see them, and he did not like them. 13 So he said to Solomon, “So these, my brother, are the towns you have given me!” For this reason the area is still called Cabul. 14 Hiram had sent Solomon almost five tons of gold.
Further Achievements of Solomon
(2 Chronicles 8.3-18)15 King Solomon used forced labor to build the Temple and the palace, to fill in land on the east side of the city, and to build the city wall. He also used it to rebuild the cities of Hazor, Megiddo, and Gezer. ( 16 The king of Egypt had attacked Gezer and captured it, killing its inhabitants and setting fire to the city. Then he gave it as a wedding present to his daughter when she married Solomon, 17 and Solomon rebuilt it.) Using his forced labor, Solomon also rebuilt Lower Beth Horon, 18 Baalath, Tamar in the wilderness of Judah, 19 the cities where his supplies were kept, the cities for his horses and chariots, and everything else he wanted to build in Jerusalem, in Lebanon, and elsewhere in his kingdom. 20-21 For his forced labor Solomon used the descendants of the people of Canaan whom the Israelites had not killed when they took possession of their land. These included Amorites, Hittites, Perizzites, Hivites, and Jebusites, whose descendants continue to be slaves down to the present time. 22 Solomon did not make slaves of Israelites; they served as his soldiers, officers, commanders, chariot captains, and cavalry.
23 There were 550 officials in charge of the forced labor working on Solomon's various building projects.
24 Solomon filled in the land on the east side of the city, after his wife, the daughter of the king of Egypt, had moved from David's City to the palace Solomon built for her.
25 Three times a year Solomon offered burnt offerings and fellowship offerings on the altar he had built to the Lord. He also burned incense to the Lord. And so he finished building the Temple.
26 King Solomon also built a fleet of ships at Eziongeber, which is near Elath on the shore of the Gulf of Aqaba, in the land of Edom. 27 King Hiram sent some experienced sailors from his fleet to serve with Solomon's men. 28 They sailed to the land of Ophir and brought back to Solomon about sixteen tons of gold.
1 Kad Salamans bija pabeidzis celt tā Kunga namu un ķēniņa namu un itin visu, kas tam patika un ko tas bija nodomājis uzcelt,
2 Tad tas Kungs parādījās Salamanam vēl otru reizi tā, kā Viņš tam bija Gibeonā parādījies.
3 Un tas Kungs sacīja viņam: „Es esmu dzirdējis tavas lūgšanas un arī tavas sauksmes, ar kādām tu žēlastību esi izlūdzies no Manis. Es esmu šo namu svētījis, kādu tu esi uzcēlis, lai mans vārds tanī mistu mūžīgi, un lai manas acis un mana sirds pie tā saistītos mūžīgi.
4 Bet tu pats, ja tu vien staigāsi manos ceļos tāpat, kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, ar sirds vientiesību un ar taisnu prātu pildīdams visu gluži tā, kā Es to tev esmu pavēlējis: lai tu sargā manus nolikumus un manas tiesas, —
5 Tad Es uzcelšu tavas valdības krēslu pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, kā Es tavam tēvam Dāvidam biju apsolījis: neviens pats tavs tiesīgais mantinieks netiks atrauts Israēla tronim.
6 Bet ja tu nogriezīsies un man nesekosi, —vai nu tu pats, vai arī tavi bērni, un jūs nesargāsit manus baušļus un manus nolikumus, kādus Es jums esmu cēlis priekšā, un jūs paši staigāsit un kalposit citiem dieviem, ar savām sejām nomezdamies to priekšā zemē,
7 Tad Es izdeldēšu Israēlu no tās zemes, kujm Es tiem esmu devis, un namu, ko Es savam vārdam esmu svētījis, Es atmetīšu no sava vaiga. Un Israēls būs par palamu un apsmieklu visām tautām.
8 Un šis nams, kas bija tik augsts, būs tāds, par ko katrs garāmgājējs vīpsnās un sacīs: „Kādēļ gan tas Kungs tā ir darījis šai zemei un šim namam?“
9 Un tad tiem atbildēs: „Tāpēc, ka viņi atstāja savu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērās citiem dieviem, ka vini ar saviem vaigiem noliecās to priekšā zemē un tiem kalpoja, tādēļ tas Kungs pār viņiem ir licis nākt šai nelaimei.“
10 Un notika pēc divdesmit gadiem no tā laika, kad Salamans bija pabeidzis uzcelt šos divi namus, —tā Kunga namu un ķēniņa namu, —
11 Un kad toreiz Tiras ķēniņš Hīrāms bija Salamanu apgādājis ar ciedru kokiem un ar ciprešu kokiem un arī ar zeltu, kā arī ar itin visu, ko vien viņš bija vēlējies, —tad Salamans deva Hirāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē.
12 Un Hīrāms devās ceļā no Tiras apskatīt tās pilsētas, kutas Salamans viņam bija nodevis, bet tās nepatika viņa acīm,
13 Un viņš sacīja: „Kas tās tādas par pilsētām, kuras tu, mans brāli, man esi devis?“ Tādēļ tās nosauca par Kabula zemi līdz pat šai dienai vēl.
14 Un Hīrāms bija ķēniņam nosūtījis simts un divdesmit talentus zelta.
15 Bet lieta ar klaušu pildītājiem, kurus ķēniņš Salamans bija savācis, lai uzceltu tā Kunga namu un pats savu namu, Millas pili un Jeruzālemes mūrus, kā arī Hacoru, Megidu un Gezeru, ir šāda:
16 Ēģiptes ķēniņš faraons bija devies uzbrukumā, ieņēmis Gezeru un nodedzinājis to. Viņš bija ari nokāvis pilsētas kānaāniešu iedzīvotājus. Un pēc tam viņš to bija devis savai meitai pūrā, kas bija kļuvusi Salamana sieva.
17 Bet Salamans uzcēla atkal Gezeru, tāpat arī Lejas Bet-Horonu,
18 Viņš uzcēla klajumā Baālatu un Tamāru,
19 Kā arī visas pilsētas ar noliktavām, kādas bija Salamanam, un arī kara ratu novietņu pilsētas un jātnieku novietošanas pilsētas, un visu, ko vien vēl Salamans bija iedomājies uzcelt vai nu Jeruzālemē, vai Libanonā, vai viņa pārvaldītajā zemē.
20 Tad nu visus tos, kas bija atlikušies no amoriešiem, hetiešiem, ferisiešiem, hīviešiem un jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērnu vidus,
21 Un bērnus, kādi šiem palicējiem bija palikuši tanī zemē un kurus israēlieši nebija varējuši pilnīgi iznīcināt, —tos tad Salamans sev izraudzīja par klaušu gaitniekiem, un tādi tie ir līdz pat šai dienai.
22 Bet no Israēla bērniem Salamans neprasīja, lai tie kļūtu vergi, jo tie bija karavīri, bija viņa ierēdņi, viņa virsnieki, viņa tuvākie valdības locekli, viņa kara ratu vadītāji un jātnieki.
23 Pārraugu vien, kas Salamanam bija izraudzīti darbu pārraudzībai, bija pieci simti un piecdesmit; tie pārlūkoja tos ļaudis, kuri pildīja darbus.
24 Arī faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas pati uz savu namu, kuru viņai bija uzcēlis Salamans. Tad viņš uzcēla arī Millu.
25 Un trīs reizes gadā Salamans nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus uz tā altāra, kuru viņš bija uzcēlis tam Kungam, turpat arī kvēpinādams tā Kunga priekšā. Un viņš laimīgi pabeidza visus savus ēku celtniecības darbus.
26 Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Ēdoma zemē, pie Niedru jūras krastiem.
27 Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem.
28 Un tie devās pāri uz Ofīru; un tic atveda no turienes zeltu, četri simti un divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.
