The Sacredness of Blood
1 The Lord commanded Moses 2 to give Aaron and his sons and all the people of Israel the following regulations. 3-4 Any Israelites who kill a cow or a sheep or a goat as an offering to the Lord anywhere except at the entrance of the Tent of the Lord's presence have broken the Law. They have shed blood and shall no longer be considered God's people. 5 The meaning of this command is that the people of Israel shall now bring to the Lord the animals which they used to kill in the open country. They shall now bring them to the priest at the entrance of the Tent and kill them as fellowship offerings. 6 The priest shall throw the blood against the sides of the altar at the entrance of the Tent and burn the fat to produce an odor that is pleasing to the Lord. 7 The people of Israel must no longer be unfaithful to the Lord by killing their animals in the fields as sacrifices to the goat demons. The people of Israel must keep this regulation for all time to come.
8 Any Israelites or any foreigners living in the community who offer a burnt offering or any other sacrifice 9 as an offering to the Lord anywhere except at the entrance of the Tent shall no longer be considered God's people.
10 If any Israelites or any foreigners living in the community eat meat with blood still in it, the Lord will turn against them and no longer consider them his people. 11 The life of every living thing is in the blood, and that is why the Lord has commanded that all blood be poured out on the altar to take away the people's sins. Blood, which is life, takes away sins. 12 That is why the Lord has told the people of Israel that neither they nor any foreigner living among them shall eat any meat with blood still in it.
13 If any Israelites or any foreigners living in the community catch an animal or a bird which is ritually clean, they must pour its blood out on the ground and cover it with dirt. 14 The life of every living thing is in the blood, and that is why the Lord has told the people of Israel that they shall not eat any meat with blood still in it and that anyone who does so will no longer be considered one of his people.
15 Any people, Israelites or foreigners, who eat meat from an animal that has died a natural death or has been killed by wild animals must wash their clothes, take a bath, and wait until evening before they are ritually clean. 16 If they do not, they must suffer the consequences.
1 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2 „Saki Āronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem un runā ar tiem: šis ir tas vārds, ko tas Kungs ir pavēlējis, teikdams:
3 Ikvienu vīrieti no Israēla nama, kas nometnē ir nokāvis vērsi vai jēru, vai kazu, vai arī ko nokāvis ārpus nometnes,
4 Un nav to ienesis saiešanas telts vārtos, lai to kā dāvinājuma upuri pienestu tam Kungam tā Kunga mājokļa priekšā, tādam vīram asinis taps pieskaitītas, it kā viņš būtu asinis izlējis; tāpēc tam vīram būs tapt iznīcinātam no savas tautas vidus.
5 Lai Israēla bērni pienes savus kaujamos upufus, ko tie uz lauka grib upurēt, tos lai viņi pienes tam Kungam saiešanas telts durvīs, atnesot tos priesterim, lai viņš tos kā savus pateicības upurus tādā kārtā upurē tam Kungam.
6 Un priesterim jāslaka asinis uz tā Kunga altāra pie saiešanas telts durvīm, tad viņam jāsadedzina tauki kā kvēpināmais upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.
7 Un viņiem nebūs vairs upurēt kaujamos upurus ļauniem gariem, kuriem viņi dzenas netikli pakaļ; tas lai ir viņiem par mūžīgu likumu uz viņu cilšu ciltīm.
8 Saki viņiem: Ikviens vīrietis no Israēla nama, un ikviens svešinieks, kas kā viesis mīt jūsu vidū, kad tas grib upurēt dedzināmo vai kaujamo upuri,
9 Un to nenonesīs pie saiešanas telts durvīm, lai to sakārtotu kā upuri tam Kungam, tādam būs tapt izdeldētam no savas tautas.
10 Un ikviens vīrietis no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un kas ēd kaut kādas asinis, pret tādu cilvēku Es celšu savu vaigu, un to Es izdeldēšu no viņa tautas vidus.
11 Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūs varētu gūt savām dvēselēm salīdzināšanos, jo asinis salīdzina dvēseli.
12 Tādēļ Es esmu Israēla bērniem sacījis: Neviens jūsu vidū nedrīkst ēst asinis! Arī svešinieks, kas mīt jūsu vidū kā viesis, nedrīkst ēst asinis! —
13 Un ikkatram no Israēla bērniem un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un medī kādu meža zvēru vai putnu, ko var ēst, tam būs viņa asinis izliet un apraust ar zemi.
14 Jo tā ir ar ikvienas miesas dvēseli—viņas asinis ir viņas dvēsele, tāpēc Es arī esmu sacījis Israēla bērniem: jebkuras dzīvas būtnes asinis ir aizliegts ēst, jo ikvienas miesas dvēsele ir viņas asinīs; ikviens, kas tās ēd, tiks iznīcināts.
15 Un ikviens cilvēks, vai tas ir iedzimtais, vai svešinieks, kas ēd maitu vai saplosītu dzīvnieku, tas lai mazgā savas drēbes, un arī lai pats mazgājas ūdenī un lai ir nešķīsts līdz vakaram, pēc tam viņš atkal top šķīsts.
16 Bet ja viņš nemazgā savas drēbes un pats nemazgājas, tad lai viņš pats nes savu vainu.“
