The Seals
1 Then I saw the Lamb break open the first of the seven seals, and I heard one of the four living creatures say in a voice that sounded like thunder, “Come!” 2 I looked, and there was a white horse. Its rider held a bow, and he was given a crown. He rode out as a conqueror to conquer.
3 Then the Lamb broke open the second seal; and I heard the second living creature say, “Come!” 4 Another horse came out, a red one. Its rider was given the power to bring war on the earth, so that people should kill each other. He was given a large sword.
5 Then the Lamb broke open the third seal; and I heard the third living creature say, “Come!” I looked, and there was a black horse. Its rider held a pair of scales in his hand. 6 I heard what sounded like a voice coming from among the four living creatures, which said, “A quart of wheat for a day's wages, and three quarts of barley for a day's wages. But do not damage the olive trees and the vineyards!”
7 Then the Lamb broke open the fourth seal; and I heard the fourth living creature say, “Come!” 8 I looked, and there was a pale-colored horse. Its rider was named Death, and Hades followed close behind. They were given authority over one fourth of the earth, to kill by means of war, famine, disease, and wild animals.
9 Then the Lamb broke open the fifth seal. I saw underneath the altar the souls of those who had been killed because they had proclaimed God's word and had been faithful in their witnessing. 10 They shouted in a loud voice, “Almighty Lord, holy and true! How long will it be until you judge the people on earth and punish them for killing us?” 11 Each of them was given a white robe, and they were told to rest a little while longer, until the complete number of other servants and believers were killed, as they had been.
12 And I saw the Lamb break open the sixth seal. There was a violent earthquake, and the sun became black like coarse black cloth, and the moon turned completely red like blood. 13 The stars fell down to the earth, like unripe figs falling from the tree when a strong wind shakes it. 14 The sky disappeared like a scroll being rolled up, and every mountain and island was moved from its place. 15 Then the kings of the earth, the rulers and the military chiefs, the rich and the powerful, and all other people, slave and free, hid themselves in caves and under rocks on the mountains. 16 They called out to the mountains and to the rocks, “Fall on us and hide us from the eyes of the one who sits on the throne and from the anger of the Lamb! 17 The terrible day of their anger is here, and who can stand up against it?”
1 Tad es redzēju, ka Jērs atdarīja pirmo no septiņiem zīmogiem un dzirdēju piimo no četrām dzīvām būtnēm sakām kā pērkona balsī: „Nāc!“
2 Es redzēju, un raugi: balts zirgs, un tam, kas sēdēja uz tā, bija šaujamais stops: viņam tika dots vainags, un viņš izgāja uzvarēdams un lai uzvarētu.
3 Kad viņš atdarīja otru zīmogu, es dzirdēju otru dzīvo būtni sakām: „Nāc!“
4 Izgāja cits zirgs, ugunssārts, un tam, kas sēdēja zirgā, tika dots atņemt zemei mieru, lai cilvēki nokautu cits citu. Pēc tam viņam tika dots liels zobens.
5 Kad viņš atdarīja trešo zīmogu, es dzirdēju trešo dzīvo būtni sakām: „Nāc!“ es redzēju, un raugi—melns zirgs, un tam, kas sēdēja zirgā, bija svari rokā!
6 Es dzirdēju kā balsi četru dzīvo būtņu vidū sakām: „Mērs kviešu par denāriju un trīs mēri miežu par denāriju. Eļļu un vīnu tu nesamaitā!“
7 Kad viņš atdarīja ceturto zīmogu, tad es dzirdēju ceturtās dzīvās būtnes balsi sakām: „Nāc!“
8 Es redzēju, un raugi: pelēks zirgs, un tam, kas sēdēja zirgā, bija vārds—nāve, tai sekoja elle, un tika dota vara pār ceturto tiesu zemes nokaut ar zobenu, ar badu, ar mēri un ar zemes zvēriem.
9 Kad viņš atdarīja piekto zīmogu, es redzēju zem altāra to dvēseles, kas nokauti Dieva vārda un liecības dēļ, kas bija viņiem.
10 Tad viņi brēca stiprā balsī, sacīdami: „Cik ilgi, svētais, patiesīgais valdītāj, tu netiesāsi un neatriebsi mūsu asinis pie tiem, kas dzīvo virs zemes?“
11 Un viņiem katram tika dotas baltas drēbes un sacīts, lai atdusas vēl īsu laiku, kamēr pilns būs darba biedru uri viņu brāļu skaits, kas vēl tiks nokauti kā viņi paši.
12 Un es redzēju, kad viņš atdarīja sesto zīmogu, tad notika liela zemes trīce, saule tapa melna kā saru maiss, viss mēness tapa kā asinis,
13 Debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes kokam, stipra vēja kratītam, krīt augļi.
14 Un debess savēlās kā grāmata, ko satin, un visi kalni un visas salas tika izkustinātas no savām vietām.
15 Zemes ķēniņi, varenie, virsnieki un bagātie, stiprie un katrs vergs un brīvais paslēpās alās un klinšu aizās,
16 Sacīdami kalniem un klintīm: „Krītiet uz mums, apslēpiet mūs no tā vaiga, kas sēd goda krēslā, un no Jēra dusmām.
17 Jo atnākusi viņu lielā dusmu dienā! Kas varētu pastāvēt?“
