The Death of Moses
1 Moses went up from the plains of Moab to Mount Nebo, to the top of Mount Pisgah east of Jericho, and there the Lord showed him the whole land: the territory of Gilead as far north as the town of Dan; 2 the entire territory of Naphtali; the territories of Ephraim and Manasseh; the territory of Judah as far west as the Mediterranean Sea; 3 the southern part of Judah; and the plain that reaches from Zoar to Jericho, the city of palm trees. 4 Then the Lord said to Moses, “This is the land that I promised Abraham, Isaac, and Jacob I would give to their descendants. I have let you see it, but I will not let you go there.”
5 So Moses, the Lord's servant, died there in the land of Moab, as the Lord had said he would. 6 The Lord buried him in a valley in Moab, opposite the town of Bethpeor, but to this day no one knows the exact place of his burial. 7 Moses was a hundred and twenty years old when he died; he was as strong as ever, and his eyesight was still good. 8 The people of Israel mourned for him for thirty days in the plains of Moab.
9 Joshua son of Nun was filled with wisdom, because Moses had appointed him to be his successor. The people of Israel obeyed Joshua and kept the commands that the Lord had given them through Moses.
10 There has never been a prophet in Israel like Moses; the Lord spoke with him face-to-face. 11 No other prophet has ever done miracles and wonders like those that the Lord sent Moses to perform against the king of Egypt, his officials, and the entire country. 12 No other prophet has been able to do the great and terrifying things that Moses did in the sight of all Israel.
1 Tad Mozus devās no Moāba klajuma augšup Nebo kalnā, Pizgas kalnāja virsotnē, pretī Jērikai, un tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz pat Dana novadiem,
2 Un visu Naftaļa, Efraima un Manases zemi un visu Jūdas zemi līdz pat vakara jūrai,
3 Ir Negebu , ir Jardānas ieleju un palmu pilsētas Jērikas dziļo leju, —visu apgabalu līdz Coārai.
4 Un tas Kungs sacīja viņam: „Ši ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Izākām un Jēkabam, teikdams: „Taviem pēcnācējiem Es to gribu dot!“ Es tev to esmu lids redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!“
5 Tā nomira Mozus, tā Kunga kalps Moāba zemē pēc tā Kunga pavēles,
6 Un tas Kungs viņu apraka ielejā, Moāba zemē pretī Bet-Peoram; bet neviens nezina viņa kapa vietu līdz pat šai dienai.
7 Un Mozus bija simts divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis.
8 Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas, tad raudu un sēru dienas Mozus dēļ beidzās.
9 Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija savas rokas cieši uzlicis uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja tā, kā tas Kungs Mozum to bija pavēlējis.
10 Bet Israēla necēlās neviens cits tāds pravietis kā Mozus, ko tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā.
11 Neradās arī neviena viņam līdzīga pēc tām zīmēm un brīnumiem, kuŗus tas Kungs viņam kā savam sūtnim Ēģiptē faraona un viņa kalpu un visas viņu zemes priekšā bija pavēlējis rādīt, un
12 Arī ne pēc varenā spēka izpaudumiem un visiem apbrīnojamiem Lieliem darbiem, ko Mozus bija veicis visa Israēla acu priekšā.
