The Religious Festivals
1 The Lord gave Moses 2 the following regulations for the religious festivals, when the people of Israel are to gather for worship. 3 You have six days in which to do your work, but remember that the seventh day, the Sabbath, is a day of rest. On that day do not work, but gather for worship. The Sabbath belongs to the Lord, no matter where you live. 4 Proclaim the following festivals at the appointed times.
Passover and Unleavened Bread
(Numbers 28.16-25)5 The Passover, celebrated to honor the Lord, begins at sunset on the fourteenth day of the first month. 6 On the fifteenth day the Festival of Unleavened Bread begins, and for seven days you must not eat any bread made with yeast. 7 On the first of these days you shall gather for worship and do none of your daily work. 8 Offer your food offerings to the Lord for seven days. On the seventh day you shall again gather for worship, but you shall do none of your daily work.
9-10 When you come into the land that the Lord is giving you and you harvest your grain, take the first sheaf to the priest. 11 He shall present it as a special offering to the Lord, so that you may be accepted. The priest shall present it the day after the Sabbath. 12 On the day you present the offering of grain, also sacrifice as a burnt offering a one-year-old male lamb that has no defects. 13 With it you shall present four pounds of flour mixed with olive oil as a food offering. The odor of this offering is pleasing to the Lord. You shall also present with it an offering of one quart of wine. 14 Do not eat any of the new grain, whether raw, roasted, or baked into bread, until you have brought this offering to God. This regulation is to be observed by all your descendants for all time to come.
The Harvest Festival
(Numbers 28.26-31)15 Count seven full weeks from the day after the Sabbath on which you bring your sheaf of grain to present to the Lord. 16 On the fiftieth day, the day after the seventh Sabbath, present to the Lord another new offering of grain. 17 Each family is to bring two loaves of bread and present them to the Lord as a special gift. Each loaf shall be made of four pounds of flour baked with yeast and shall be presented to the Lord as an offering of the first grain to be harvested. 18 And with the bread the community is to present seven one-year-old lambs, one bull, and two rams, none of which may have any defects. They shall be offered as a burnt offering to the Lord, along with a grain offering and a wine offering. The odor of this offering is pleasing to the Lord. 19 Also offer one male goat as a sin offering and two one-year-old male lambs as a fellowship offering. 20 The priest shall present the bread with the two lambs as a special gift to the Lord for the priests. These offerings are holy. 21 On that day do none of your daily work, but gather for worship. Your descendants are to observe this regulation for all time to come, no matter where they live.
22 When you harvest your fields, do not cut the grain at the edges of the fields, and do not go back to cut the heads of grain that were left; leave them for poor people and foreigners. The Lord is your God.
The New Year Festival
(Numbers 29.1-6)23-24 On the first day of the seventh month observe a special day of rest, and come together for worship when the trumpets sound. 25 Present a food offering to the Lord and do none of your daily work.
The Day of Atonement
(Numbers 29.7-11)26-27 The tenth day of the seventh month is the day when the annual ritual is to be performed to take away the sins of the people. On that day do not eat anything at all; come together for worship, and present a food offering to the Lord. 28 Do no work on that day, because it is the day for performing the ritual to take away sin. 29 Any who eat anything on that day will no longer be considered God's people. 30 And if any do any work on that day, the Lord himself will put them to death. 31 This regulation applies to all your descendants, no matter where they live. 32 From sunset on the ninth day of the month to sunset on the tenth observe this day as a special day of rest, during which nothing may be eaten.
The Festival of Shelters
(Numbers 29.12-40)33-34 The Festival of Shelters begins on the fifteenth day of the seventh month and continues for seven days. 35 On the first of these days come together for worship and do none of your daily work. 36 Each day for seven days you shall present a food offering. On the eighth day come together again for worship and present a food offering. It is a day for worship, and you shall do no work.
( 37 These are the religious festivals on which you honor the Lord by gathering together for worship and presenting food offerings, burnt offerings, grain offerings, sacrifices, and wine offerings, as required day by day. 38 These festivals are in addition to the regular Sabbaths, and these offerings are in addition to your regular gifts, your offerings as fulfillment of vows, and your freewill offerings that you give to the Lord.)
39 When you have harvested your fields, celebrate this festival for seven days, beginning on the fifteenth day of the seventh month. The first day shall be a special day of rest. 40 On that day take some of the best fruit from your trees, take palm branches and limbs from leafy trees, and begin a religious festival to honor the Lord your God. 41 Celebrate it for seven days. This regulation is to be kept by your descendants for all time to come. 42 All the people of Israel shall live in shelters for seven days, 43 so that your descendants may know that the Lord made the people of Israel live in simple shelters when he led them out of Egypt. He is the Lord your God.
44 So in this way Moses gave the people of Israel the regulations for observing the religious festivals to honor the Lord.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
2 „Saki Israēla bērniem un piekodini tiem: Tā Kunga svētki, kuros jūs tiksit sasaukti, ko jums būs saukt par svētiem jūsu svētku vidū, ir šādi mani svētki:
3 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītajā dienā vērot ievēro manu atpūtas dienu sabatu, kura tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena tam Kungam it visos jūsu mājokļos.
4 Šie ir tā Kunga noliktie svētki, svētās sapulces, kurās jums jātiek sasauktiem kopā savos svētku laikos:
5 Pirmajā mēnesī četrpadsmitās dienas pievakarē, tie ir tā Kunga Pasā svētki.
6 Un piecpadsmitajā dienā taī pašā mēnesī ir tā Kunga neraudzētās maizes svētki; septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi.
7 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce; nekādus pienākumus nedz darbus jums nebūs darīt.
8 Un jums būs septiņas dienas upurēt tam Kungam uguns upuri; septītajā dienā būs būt svētai sapulcei, nekāds darbs jums nav darāms.“
9 Un tas Kungs atkārtoti runāja ar Mozu:
10 „Saki Israēla bērniem, tiem piekodinādams: Kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim.
11 Un tam būs līgot šo kūli tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata.
12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri tam Kungam.
13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri tam Kungam par patīkamu smaržu, un pēc tam kā dzefamo upuri ceturtdaļu hina vīna.
14 Un jums nebūs ēst maizi nedz grauzdētas vārpas, arī ne graudu un augļu biezeni līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upura dāvanu; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnākamiem uz cilšu ciltīm visos jūsu dzīvokļos.
15 Tad jums būs skaitīt, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, patiesi septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas.
16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas, un tad pienesiet tam Kungam jaunu ēdamo upuri.
17 No saviem dzīvokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris tam Kungam.
18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas, jērus un vienu jaunu vērsi un divus aunus; tie lai ir tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris tam Kungam par patīkamu smaržu.
19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri.
20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti tam Kungam un pienākas priesterim.
21 Un tai pašā dienā jums būs sasaukt un turēt svētu sapulci, un nekādu darbu jums tad nebūs strādāt; tāds lai ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm it visos jūsu dzīvokļos!
22 Kad jūs nu savu ražu no tīrumiem nopļausit, tad cieši nenopļaujiet visus savu tīrumu stūfus nedz arī sīki salasiet savas pļaujas nobirušās vārpas, bet lai tās paliek nabagam un svešiniekam; Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.“
23 Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
24 „Saki Israēla bērniem, atgādinādams: Septītā mēneša pirmajā dienā jums jātur piemiņas sabats, ar taures skaņām sasaucot svētu sapulci.
25 Lai nekāds darba pienākums netiek veikts, bet jūs nesiet tam Kungam uguns upuri.“
26 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
27 „Bet desmitā diena šai pašā septītajā mēnesī lai jums ir salīdzinā-šanās diena; lai jums tad ir svēta sapulce, un jūs savas dvēseles pakļaujiet nožēlai un tam Kungam pienesiet uguns upuri.
28 Šinī dienā nestrādājiet nekādu darbu, jo tā ir salīdzināšanās diena, lai jūs salīdzinātos tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
29 Un ikviena dvēsele, kas tanī dienā nenožēlo grēkus, lai tiek izdeldēta no savas tautas vidus.
30 Un ikviens, kas tanī dienā darīs kādu darbu, tam Es likšu iet bojā no savas tautas vidus.
31 Nekāds darbs lai netiek strādāts; tāds lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm visos jūsu dzīvokļos.
32 Šī lai jums ir lielā dusēšanas diena (sabatu sabats), un nožēlā pazemojiet savas dvēseles, gavēdami līdz mēneša devītās dienas vakaram; no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu atpūtu sabatā!“
33 Un tas Kungs sacīja Mozum.
34 „Saki Israēla bērniem, teikdams: Piecpadsmitajā šī paša septītā mēneša dienā būs lieveņu svētki, septiņas dienas ilgi, tam Kungam.
35 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; tanī dienā lai neviens neko nestrādā.
36 Septiņas dienas nesiet uguns upuri tam Kungam, bet astotajā dienā lai jums ir vēl reiz sasaukta svēta sapulce, un tam Kungam atnesiet uguns upuri, jo tā ir svētku pēdējā diena, kufā lai neviens nekādu darba pienākumu neveic.
37 Šie ir tā Kunga svētki, ko jums būs nosaukt par svētām sapulcēm, lai varētu pienest uguns upuri tam Kungam, dedzināmo upuri un ēdamo upuri, kaujamo upuri un dzeramos upufus, kā tas iekrīt ikvienai dienai,
38 Atskaitot tā Kunga sabata dienas devas un jūsu dāvanas, tāpat neskaitot visas jūsu solījumu reizes, kā arī neskaitot visas jūsu labprātības dāvanas, ko jums būs dot tam Kungam.
39 Bet piecpadsmitajā dienā septītajā mēnesī, kad jūs būsit ievākuši zemes augļu ražu, jums būs svētīt tā Kunga svētkus septiņas dienas; pirmajā dienā turiet atpūtas dienu un astotajā dienā arī turiet sabatu.
40 Un pirmajā dienā ņemiet augļus no vislabākajiem kokiem, palmu zarus un zarus no kupli noaugušiem kokiem un no Eiftatas apses, un jums būs tā Kunga, sava Dieva, priekšā līksmoties septiņas dienas.
41 Un šos svētkus jums būs svētīt tam Kungam septiņas dienas gadā; tas lai ir mūžīgs nolikums jūsu cilšu ciltīm, septītajā mēnesī ir tie svētīiami.
42 Septiņas dienas jums būs dzīvot būdiņās; visiem, kas dzimuši Israēlā kā iedzimtie, tiem ir jādzīvo būdiņās
43 Tāpēc, lai jūsu pēcnākamās ciltis zinātu, ka Israēla bērni ir dzīvojuši būdiņās, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, Es—tas Kungs, jūsu Dievs.“
44 Un Mozus noteica Israēla bērniem tā Kunga svētku laikus.
