King Josiah of Judah
(2 Chronicles 34.12 2)1 Josiah was eight years old when he became king of Judah, and he ruled in Jerusalem for thirty-one years. His mother was Jedidah, the daughter of Adaiah from the town of Bozkath. 2 Josiah did what was pleasing to the Lord; he followed the example of his ancestor King David, strictly obeying all the laws of God.
The Book of the Law Is Discovered
(2 Chronicles 34.8-28)3 In the eighteenth year of his reign, King Josiah sent the court secretary Shaphan, the son of Azaliah and grandson of Meshullam, to the Temple with the order: 4 “Go to the High Priest Hilkiah and get a report on the amount of money that the priests on duty at the entrance to the Temple have collected from the people. 5 Tell him to give the money to the men who are in charge of the repairs in the Temple. They are to pay 6 the carpenters, the builders, and the masons, and buy the timber and the stones used in the repairs. 7 The men in charge of the work are thoroughly honest, so there is no need to require them to account for the funds.”
8 Shaphan delivered the king's order to Hilkiah, and Hilkiah told him that he had found the book of the Law in the Temple. Hilkiah gave him the book, and Shaphan read it. 9 Then he went back to the king and reported: “Your servants have taken the money that was in the Temple and have handed it over to the men in charge of the repairs.” 10 And then he said, “I have here a book that Hilkiah gave me.” And he read it aloud to the king.
11 When the king heard the book being read, he tore his clothes in dismay, 12 and gave the following order to Hilkiah the priest, to Ahikam son of Shaphan, to Achbor son of Micaiah, to Shaphan, the court secretary, and to Asaiah, the king's attendant: 13 “Go and consult the Lord for me and for all the people of Judah about the teachings of this book. The Lord is angry with us because our ancestors have not done what this book says must be done.”
14 Hilkiah, Ahikam, Achbor, Shaphan, and Asaiah went to consult a woman named Huldah, a prophet who lived in the newer part of Jerusalem. (Her husband Shallum, the son of Tikvah and grandson of Harhas, was in charge of the Temple robes.) They described to her what had happened, 15 and she told them to go back to the king and give him 16 the following message from the Lord: “I am going to punish Jerusalem and all its people, as written in the book that the king has read. 17 They have rejected me and have offered sacrifices to other gods, and so have stirred up my anger by all they have done. My anger is aroused against Jerusalem, and it will not die down. 18 As for the king himself, this is what I, the Lord God of Israel, say: You listened to what is written in the book, 19 and you repented and humbled yourself before me, tearing your clothes and weeping, when you heard how I threatened to punish Jerusalem and its people. I will make it a terrifying sight, a place whose name people will use as a curse. But I have heard your prayer, 20 and the punishment which I am going to bring on Jerusalem will not come until after your death. I will let you die in peace.”
The men returned to King Josiah with this message.
1 Josijam bija astoņi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Jedida, un vina bija Adajas no Bockatas meita.
2 Un viņš darīja to, kas tā Kunga acīs bija taisnīgs, un viņš staigāja visus sava cilts tēva Dāvida ceļus, un viņš nenovērsās ne pa labi, ne pa kreisi.
3 Bet savā astoņpadsmitajā valdīšanas gadā ķēninš Josija sūtīja valsts rakstvedi Safanu, Acaljas dēlu, Mešullāma dēla dēlu, uz tā Kunga namu, sacīdams viņam:
4 „Ej pie augstā priestera Hilkijas saņemt to naudu, kas ir ienākusi tā Kunga namā un kuru sliekšņu sargi savākuši no tautas.
5 Un to tad lai nodod darbu vadītājiem, kas ir iecelti pār tā Kunga namu, un tie lai tad nodod to strādniekiem, kuri ir nodarbināti gar tā Kunga namu, lai izlabotu nama plaisas,
6 Tas ir—galdniekiem, namdariem un mūrniekiem, ar ko pirkt kokus un cirstus akmeņus, lai nostiprinātu namu.
7 Bet par naudu, kas nodota viņu pārvaldīšanā, lai netiek prasīta atbildība, jo tie to dara uz uzticības pamata!“
8 Tad augstais priesteris Hilkija sacīja valsts rakstvedim Safanam: „Es esmu atradis bauslības grāmatu tā Kunga namā.“ Un Hilkija iedeva šo grāmatu Safanam, un tas to lasīja,
9 Kad nu valsts rakstvedis Safans atgriezās pie ķēniņa, viņš atnesa ķēniņam vēsti, sacīdams: „Tavi kalpi ir izbēruši naudu, kas bija atrodama tā Kunga namā, un viņi to ir nodevuši darba kārtotājiem, kas ir iecelti kā uzraugi pār tā Kunga namu.“
10 Tad valsts rakstvedis Safans vēl ziņoja ķēniņam, sacīdams: „Priesteris Hilkija man iedeva kādu grāmatu.“ Un Safans to lasīja ķēniņam priekšā.
11 Un notika, kad ķēniņš dzirdēja bauslības grāmatas vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.
12 Un ķēniņš deva pavēli priesterim Hilkijam un Ahikāmam, Safana dēlam, un Achboram, Michas dēlam, un valsts rakstvedim Safanam, un ķēniņa sulainim Asajam, sacīdams:
13 „Ejiet un izjautājiet to Kungu manis un tautas un visa Jūdas labā sīkāk par šīs grāmatas vārdu saturu, kas ir tikusi atrasta! Jo tā Kunga bardzība ir liela, kas ir pret mums iedegusies par to, ka mūsu tēvi nav klausījuši šīs grāmatas norādījumiem nedz tos izpildī-juši tā, kā tas viss tur mums ir priekšā rakstīts.“
14 Tad priesteris Hilkija un Ahikāms un Achbors un Safans un Asaja nogāja pie pravietes Huldas, drēbju sarga Saluma, Tikvas dēla, Harhas dēla dēla, sievas, kura dzīvoja Jeruzālemes otrā iecirknī, un viņi ar to runāja.
15 Un tā viņiem sacīja: tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Sakiet tam vīram, kas jūs pie Manis ir sūtījis:
16 Tā saka tas Kungs: Redzi, Es likšu nākt nelaimei pār šo vietu un pār tās iedzīvotājiem, proti, —Es likšu pie-pildīties visiem draudiem, kas izteikti šai grāmātā, ko Jūdas ķēniņš ir lasījis,
17 Par sodu, ka tie Mani ir atstājuši un kvēpinājuši citiem svešiem dieviem, un ka tie Man ir aizdevuši dusmas ar visādiem savu roku veidojumiem, —tāpēc mana bardzība ir tagad pret tiem un šo vietu iedegusies un tā nedzisīs!
18 Bet Jūdas ķēniņam, kas jūs ir sūtījis izvaicāt to Kungu, jums tā būs sacīt: tā saka tas Kungs, Israēla Dievs, par tiem vārdiem, kuj-us tu esi dzirdējis:
19 Tāpēc ka tava sirds ir kļuvusi mīksta, un tu esi ceļos meties tā Kunga priekšā, dzirdēdams, ko Es esmu runājis par šo vietu un tās iedzīvotājiem un ar ko Es esmu draudējis, ka tiem būs iet postā un šai vietai kļūt par lāstu vietu, un ka tad tu esi saplēsis savas drēbes un esi raudājis manā priekšā, tad arī Es esmu tevi paklausījis! —Tā skan tā Kunga vārdi.
20 Tāpēc redzi, Es tevi piepulcināšu taviem tēviem, un tu ar mieru tiksi guldīts savā kapā, un tavas acis neredzēs visu to nelaimi, kurai Es likšu nākt pār šo vietu!“ Un tie pastāstīja ķēniņam šos vārdus.
