Cases Requiring Sin Offerings
1 Sin offerings are required in the following cases.
If you are officially summoned to give evidence in court and do not give information about something you have seen or heard, you must suffer the consequences.
2 If you unintentionally touch anything ritually unclean, such as a dead animal, you are unclean and guilty as soon as you realize what you have done.
3 If you unintentionally touch anything of human origin that is unclean, whatever it may be, you are guilty as soon as you realize what you have done.
4 If you make a careless vow, no matter what it is about, you are guilty as soon as you realize what you have done.
5 When you are guilty, you must confess the sin, 6 and as the penalty for your sin you must bring to the Lord a female sheep or goat as an offering. The priest shall offer the sacrifice for your sin.
7 If you cannot afford a sheep or a goat, you shall bring to the Lord as the payment for your sin two doves or two pigeons, one for a sin offering and the other for a burnt offering. 8 You shall bring them to the priest, who will first offer the bird for the sin offering. He will break its neck without pulling off its head 9 and sprinkle some of its blood against the side of the altar. The rest of the blood will be drained out at the base of the altar. This is an offering to take away sin. 10 Then he shall offer the second bird as a burnt offering, according to the regulations. In this way the priest shall offer the sacrifice for your sin, and you will be forgiven.
11 If you cannot afford two doves or two pigeons, you shall bring two pounds of flour as a sin offering. You shall not put any olive oil or any incense on it, because it is a sin offering, not a grain offering. 12 You shall bring it to the priest, who will take a handful of it as a token that it has all been offered to the Lord, and he will burn it on the altar as a food offering. It is an offering to take away sin. 13 In this way the priest shall offer the sacrifice for your sin, and you will be forgiven. The rest of the flour belongs to the priest, just as in the case of a grain offering.
Repayment Offerings
14 The Lord gave the following regulations to Moses. 15 If any of you sin unintentionally by failing to hand over the payments that are sacred to the Lord, you shall bring as your repayment offering to the Lord a male sheep or goat without any defects. Its value is to be determined according to the official standard. 16 You must make the payments you have failed to hand over and must pay an additional 20 percent. You shall give it to the priest, and the priest shall offer the animal as a sacrifice for your sin, and you will be forgiven.
17 If any of you sin unintentionally by breaking any of the Lord's commands, you are guilty and must pay the penalty. 18 You must bring to the priest as a repayment offering a male sheep or goat without any defects. Its value is to be determined according to the official standard. The priest shall offer the sacrifice for the sin which you committed unintentionally, and you will be forgiven. 19 It is a repayment offering for the sin you committed against the Lord.
1 „Ja kāds cilvēks apgrēkotos, dzirdēdams lādētāja balsi, vai būtu liecinieks, vai nu ko redzot, vai zinot, un ja tas tad nepaziņo, tad viņš nes savu pārkāpumu vainu.
2 Bet ja kāds cilvēks pieskapas kaut kādai nešķīstai lietai, vai tā ir nešķīsta dzīvnieka maita, vai tā ir nešķīsta liellopa maita, vai nešķīsta rāpuļa maita, un viņš to nav zinājis, un viņš tai netīšām pieskāries, —tomēr viņš ir nešķīsts un vainīgs.
3 Jeb vai tas ir pieskāries cilvēka nešķīstībai, kaut kam nešķīstam, ar ko kļūst nešķīsts, un lai tas būtu tikai netīšām pieskāries, ja viņš to zina, tad viņš, kaut tikai viena pārkāpuma dēļ, ir vainīgs visos.
4 Jeb ja kāds cilvēks ar neapdomīgām lūpām nodod zvērestu, solīdamies darīt labu vai ļaunu, tad, ko vien netīšā kārtā cilvēks ar zvērestu ir solījies, kaut vai arī neapdomīgi, viņam pie atziņas nākot kaut vienā lietā, viņš ir vainīgs.
5 Un kad viņš vienā no pārkā-pumiem ir vainīgs, tad viņam tas jādara zināms, ka viņš ir apgrēkojies.
6 Un viņam tad ir jāpienes par savu grēku, ar kādu viņš ir apgrēkojies, vainas izpirkšanas upuris tam Kungam: kāda sīklopu mātīte, avs vai kaza par grēku upuri; tad lai priesteris salīdzinās viņa labad, to atbrīvojot no grēka.
7 Bet ja viņam nav tikdaudz pie rokas, lai iegūtu kazu, tad lai viņš vainas izpirkšanas upurim nes tam Kungam divas ūbeles vai divus jaunus baložus; vienu par grēku upuri, bet otru par dedzināmo upuri.
8 Un tos lai viņš atnes priesterim; tas lai papriekšu upurē to, kas dots par grēku upuri, un lai nokniebj tā galvu tuvu pie pakauša, nesadalot to gabalos.
9 Un tad lai viņš no šā grēku upuja asinīm daļu slaka uz altāra sienas, bet asiņu atlikušo dalu lai izlej uz altāra grīdas; tas ir grēku upuris.
10 Bet otru lai viņš upurē kā dedzināmo upuri, kā pienākas; tā priesterim būs viņa labā salīdzināties par viņa grēku, ko viņš darījis, tad viņam taps piedots.
11 Bet ja viņam nav tikdaudz pie rokas, kā iegūt divas ūbeles vai divus jaunus baložus upuru dāvanai par grēku, kuru tas izdarījis, tad viņam jāatnes viena desmitā daļa ēfas kviešu miltu par grēku upuri; tiem nav jāuzlej eļļa, nedz jāuzliek virsū vīrāks, jo tas ir grēku upuris.
12 Un lai viņš tos pienes priesterim, un lai priesteris no tiem ņem pilnu sauju kā piemiņas tiesu, un viņš lai tos iededzina uz altāra kā kvēpināmo upuri par uguns upuri tam Kungam; —tas ir grēku upuris.
13 Un lai priesteris salīdzinās viņa labad tā grēka dēļ, ko tas šā vai tā bija darījis, un lai viņam tiek piedots; bet pārējais lai paliek priesterim kā ēdamais upuris.“
14 Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
15 „Ja kāds cilvēks noziedzas un grēko neapzinādamies pret to, kas ir tam Kungam svēts, tad tas lai atved kā savas vainas izpirkšanas upuri tam Kungam no sīklopiem aunu, kas bez vainas, pēc svētnīcas seķeļa svara, divu seķeļu vērtībā, lai vainu izpirktu.
16 Un viņam tas, ko viņš ir sabojājis svētnīcā, ir jāizlabo un jāpieliek ar uzvijām piektdaļa tā vērtības; un tad; tas ir jānodod priesterim, lai priesteris viņa dēļ salīdzinās ar to nozieguma upujra aunu, tad viņam grēki tiek piedoti.
17 Bet ja kāds grēko, pārkāpdams vienu no tā Kunga aizliegumiem, ko nebija darīt, bet pats to nezina, —arī tad viņš ir vainīgs, un tam jānes savs sods.
18 Tad tam jāpienes priesterim nevainojams auns no sīklopiem vainas izpirkšanai, lai priesteris salīdzinās viņa neapzināta grēka dēļ, ko tas nezinādams bija izdarījis, bet viņam lai tiek piedots.
19 Tas ir vainas izpirkšanas upuris, jo viņš ir tiešām noziedzies pret to Kungu.“
20 Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
21 „Ja kāds cilvēks apgrēkojas, lauzdams uzticību tam Kungam, un tas ar viltu savam tautietim liegtu to, kas pie viņa nolikts, vai viņa rokā iedots, vai viņa laupīts, vai ar ko viņš savu tautieti piekrāpis,
22 Vai kad viņš atradis ko pazaudētu un tādēļ melo un apzvērē, pie tam viltīgi, kaut vai tik vienā vien lietā no visām, kur cilvēks var apgrēkoties,
23 Tad pēc tam, kad viņš ir apgrēkojies un sev vainu uzkrāvis, lai viņš atgādā laupījumu, ko tas bija nolaupījis, vai ar viltu iegūto, ko viņš bija izkrāpis, vai glabāšanaj nodoto, kas tam bija uzticēts, vai nozaudēto, ko viņš bija atradis,
24 Vai it visu to, ko viņš ar nepatiesu zvērestu bija ieguvis, lai viņš to atdod, pievienojot klāt ar uzvijām piekto dalu, un atdod to tam, kuram tas piederēja, savas vainas izpirkšanas dienā.
25 Un kā vainas izpirkšanas upuri tam Kungam lai viņš atved priesterim no saviem sīklopiem aunu bez vainas pēc tava novērtējuma par vainas izpirkšanas upuri.
26 Un priesteris lai salīdzinās tā Kunga priekšā, bet lai viņam viss tiek piedots, —piedots tas noziegums, ar kufu viņš krita grēkā.“
