A Funeral Song for Tyre
1 The Lord said to me, 2 “Mortal man, sing a funeral song for Tyre, 3 that city which stands at the edge of the sea and does business with the people living on every seacoast. Tell her what the Sovereign Lord is saying:
“Tyre, you boasted of your perfect beauty.
4 Your home is the sea.
Your builders made you like a beautiful ship;
5 They used fir trees from Mount Hermon for timber
And a cedar from Lebanon for your mast.
6 They took oak trees from Bashan to make oars;
They made your deck out of pine from Cyprus
And inlaid it with ivory.
7 Your sails were made of linen,
Embroidered linen from Egypt,
Easily recognized from afar.
Your awnings were made of finest cloth,
Of purple from the island of Cyprus.
8 Your oarsmen were from the cities of Sidon and Arvad.
Your own skillful men were the sailors.
9 The ship's carpenters
Were well-trained men from Byblos.
Sailors from every seagoing ship
Did business in your shops.
10 “Soldiers from Persia, Lydia, and Libya served in your army. They hung their shields and their helmets in your barracks. They are the men who won glory for you. 11 Soldiers from Arvad guarded your walls, and troops from Gamad guarded your towers. They hung their shields on your walls. They are the ones who made you beautiful.
12 “You did business in Spain and took silver, iron, tin, and lead in payment for your abundant goods. 13 You did business in Greece, Tubal, and Meshech and traded your goods for slaves and for articles of bronze. 14 You sold your goods for workhorses, war-horses, and mules from Beth Togarmah. 15 The people of Rhodes traded with you; people of many coastal lands gave you ivory and ebony in exchange for your goods. 16 The people of Syria bought your merchandise and your many products. They gave emeralds, purple cloth, embroidery, fine linen, coral, and rubies in payment for your wares. 17 Judah and Israel paid for your goods with wheat, honey, olive oil, and spices. 18-19 The people of Damascus bought your merchandise and your products, paying for them with wine from Helbon and wool from Sahar. They traded wrought iron and spices for your goods. 20 The people of Dedan traded saddle blankets for your goods. 21 The Arabians and the rulers of the land of Kedar paid for your merchandise with lambs, sheep, and goats. 22 For your goods the merchants of Sheba and Raamah traded jewels, gold, and the finest spices. 23 The cities of Haran, Canneh, and Eden, the merchants of Sheba, the cities of Asshur and Chilmad—they all traded with you. 24 They sold you luxurious clothing, purple cloth, and embroidery, brightly colored carpets, and well-made cords and ropes. 25 Your merchandise was carried in fleets of the largest cargo ships.
“You were like a ship at sea
Loaded with heavy cargo.
26 When your oarsmen brought you out to sea,
An east wind wrecked you far from land.
27 All your wealth of merchandise,
All the sailors in your crew,
Your ship's carpenters and your merchants,
Every soldier on board the ship—
All, all were lost at sea
When your ship was wrecked.
28 The shouts of the drowning sailors
Echoed on the shore.
29 “Every ship is now deserted,
And every sailor has gone ashore.
30 They all mourn bitterly for you,
Throwing dust on their heads and rolling in ashes.
31 They shave their heads for you
And dress themselves in sackcloth.
Their hearts are bitter as they weep.
32 They chant a funeral song for you:
‘Who can be compared to Tyre,
To Tyre now silent in the sea?
33 When your merchandise went overseas,
You filled the needs of every nation.
Kings were made rich
By the wealth of your goods.
34 Now you are wrecked in the sea;
You have sunk to the ocean depths.
Your goods and all who worked for you
Have vanished with you in the sea.’
35 “Everyone who lives along the coast is shocked at your fate. Even their kings are terrified, and fear is written on their faces. 36 You are gone, gone forever, and merchants all over the world are terrified, afraid that they will share your fate.”
1 Mani skāra tālāk tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiru un
3 Saki Tirai: Tu, kas atrodies pie pieejas jūrai un tirgojies ar daudzām jūras salām un jūras piekrastēm, tas Kungs Dievs tev saka: Tira, tu domāji: Es esmu kuģis, kas pilnvērtīgs savā skaistumā!
4 Tavs novads un tavas robežas ir jūras vidū. Tavi cēlēji darījūši tevi brīnumskaistu.
5 Visas tavas koka dajas tie darinājuši no Senīra cipresēm, vienu Libanona ciedru tie izveidojuši tev par masta koku.
6 No Basanas ozoliem tie taisījuši tev airus, tava klāja segumu tie taisījuši no Kitejiešu salu priežu kokiem ar ziloņkaula izgreznojumiem.
7 No smalka un dārga audekla ar Ēģiptes izrotājumiem bija tavas buras, buras, kas tai pašā laikā bija ari tavs karogs, no Elisas piekrastes zilā un sarkanā purpura bija tava jumta pārsegs.
8 Sidonas un Arvadas iedzīvotāji bija tavi airētāji, veiklākie no tava paša vidus bija tavi stūrmaņi.
9 Gebalas vecāji un tās gudrie lietpratēji bija pie tevis, lai izlabotu tavu kuģu bojājumus. Visi jūras kuģi un to apkalpotāji ieradās pie tevis, lai piekoptu ar tevi maiņas tirdzniecību.
10 Persieši, lidieši un libieši bija tavā karaspēkā tavi kareivji, tie glabāja uzkārtus pie tevis savus vairogus un bruņu cepures un vairoja tavu slavu.
11 Arvadas vīri kopā ar tavu karaspēku stāvēja visapkārt uz taviem mūriem un gamadieši uz taviem torņiem; savus vairogus tie uzkāra visapkārt pie taviem mūriem, tie vairoja tavu skaistumu.
12 Taršiša tirgojās ar tevi ar daudz un dažādām precēm, tie maksāja ar sudrabu un dzelzi, ar svinu un alvu par tavām precēm.
13 Javans (jonieši), Tubals (tibarieši) un Mesechs (moscheri) bija tavi veikala biedri, tie tirgojās ar tevi un maksāja tev ar vergiem un ar vara priekšmetiem.
14 Ļaudis no Togarmas Armēnijā maksāja par tavām precēm ar brau-camiem un jājamiem zirgiem un ar zirgēzeļiem.
15 Rosīgi tirgojās ar tevi dedanieši un rodieši; ari daudzām jūras salām bija tirdznieciski sakari ar tevi. Ziloņkaulu un dārgus kokus tās deva kā atlīdzību par tavām mantām.
16 Sirieši tirgojās ar tevi tavu daudzo ražojumu dēļ. Ar sarkaniem granātiem, sarkanu purpuru, krāsainiem audumiem, smalku audeklu, koraļļiem un rubīniem tie maksāja par tavām precēm.
17 Jūda un Israēla zeme arī piedalījās tirdzniecībā ar tevi: Minites kviešus, vasku, medu, eļļu un balzamu tie mainīja pret tavām precēm.
18 Damaska tirgojās ar tevi tavu daudzo un dažādo ražojumu dēļ, piedā-vādama tev Helbonas vīnu un Caharas vilnu.
19 Vedana un Javana veda no Usalas uz tavu tirgu mākslinieciski izstrādātu dzelzi, kasiju un kalmu viņi pie tevis apmainīja pret dažādām sev nepieciešamām precēm.
20 Dedana tirgojās ar īpašām jājamām par segliem lietojamām segām.
21 Arabija un visi Kedaras cilšu vecākie atradās ar tevi tirdznieciskos sakaros: tie tirgojās ar tevi, pārdodami nepārtraukti jērus, aunus un āžus.
22 Sabas un Ragmas tirgoņi tirgojās ar tevi: ar smaržīgām vielām, ar dārgiem akmeņiem un ar zeltu tie maksāja par tavām precēm.
23 Harana, Kane un Edena tirgojās ar tevi; Sabas, Asuras, visas Mēdijas un Kilmadas tirgoņi bija tavi pircēji.
24 Tie tirgojās ar tevi ar dārgiem tērpiem, ar mēteļiem no ziliem purpura audumiem un raibi cauraustām drānām, ar krāsu ziņā bagātām grīdsegām, ar pītām un grodi savītām virvēm tavos tirgos.
25 Taršišas kuģi izvadāja tavu preci apmaiņai, un tā vairojās tava bagatība, un tu tālu izplēti pāri jūgām savu lielo varu.
26 Tavi laivinieki izveda tevi dziļos ūdeņos, bet rīta vēji satrieks tevi jūgas vidū.
27 Tavas bagātības, tavas preces, tavi veikalu krājumi, tavi jūrnieki un kuģu vadītāji, tavi lietpratēji, tavi tirgoņi un visi tavi karavīri, kas pie tevis, ar visu ļaužu daudzumu tevī nogrims jūgas dziļumos tavā krišanas dienā.
28 No tavu kuģu vadītāju kliegšanas satricināsies visa plašā jūgas virsa.
29 Tad visi airētāji un laivinieki un visi, kas šķērso jūgas, izkāps no saviem kuģiem krastā
30 Un liks atskanēt skaļiem vaidu un vaimanu saucieniem par tevi; tie kaisīs pīšļus uz galvas un vārtīsies pelnos.
31 Tie apcirpsies līdz ādai tevis dēļ, apjozīsies ar maisu un raudās par tevi ar dvēseles rūgtumu un gaužām žēlabām.
32 Vaimanādami tie sāks raudu dziesmu par tevi un sacīs: „Kugā vietā ir tāds nāves klusums kā Tirā, kas saggauta jūgas vidū!“
33 „Kamēr tavas preces kāpa pie tevis ārā no jūgas, tu apmierināji daudzu tautu vajadzības, un ar savu mantu un preču pārpilnību tu darīji bagātus ķēniņus virs zemes.
34 Tagad turpretī, kad tu esi iznī-cināta, no jūgas nozudusi, aprakta ūdens dziļumos, kad tava tirdzniecība un visa tava sabiedrība ir aizgājusi bojā,
35 Uztraucas par tevi visi jūgas salu un krastmaļu iedzīvotāji, viņu ķēniņiem mati ceļas stāvus aiz šausmām, viņu vaigi nobāl.
36 Visas pasaules tirgotāji zobgalīgi svelpj par tevi, tev pienācis šausmu pilns gals: tu esi pagalam uz mūžīgiem laikiem.“
