Blessings for Obedience
(Deuteronomy 7.12-24Deuteronomy 28.1-14)1 The Lord said, “Do not make idols or set up statues, stone pillars, or carved stones to worship. I am the Lord your God. 2 Keep the religious festivals and honor the place where I am worshiped. I am the Lord.
3 “If you live according to my laws and obey my commands, 4 I will send you rain at the right time, so that the land will produce crops and the trees will bear fruit. 5 Your crops will be so plentiful that you will still be harvesting grain when it is time to pick grapes, and you will still be picking grapes when it is time to plant grain. You will have all that you want to eat, and you can live in safety in your land.
6 “I will give you peace in your land, and you can sleep without being afraid of anyone. I will get rid of the dangerous animals in the land, and there will be no more war there. 7 You will be victorious over your enemies; 8 five of you will be able to defeat a hundred, and a hundred will be able to defeat ten thousand. 9 I will bless you and give you many children; I will keep my part of the covenant that I made with you. 10 Your harvests will be so plentiful that they will last for a year, and even then you will have to throw away what is left of the old harvest to make room for the new. 11 I will live among you in my sacred Tent, and I will never turn away from you. 12 I will be with you; I will be your God, and you will be my people. 13 I, the Lord your God, brought you out of Egypt so that you would no longer be slaves. I broke the power that held you down and I let you walk with your head held high.”
Punishment for Disobedience
(Deuteronomy 28.15-68)14 The Lord said, “If you will not obey my commands, you will be punished. 15 If you refuse to obey my laws and commands and break the covenant I have made with you, 16 I will punish you. I will bring disaster on you—incurable diseases and fevers that will make you blind and cause your life to waste away. You will plant your crops, but it will do you no good, because your enemies will conquer you and eat what you have grown. 17 I will turn against you, so that you will be defeated, and those who hate you will rule over you; you will be so terrified that you will run when no one is chasing you.
18 “If even after all of this you still do not obey me, I will increase your punishment seven times. 19 I will break your stubborn pride; there will be no rain, and your land will be dry and as hard as iron. 20 All your hard work will do you no good, because your land will not produce crops and the trees will not bear fruit.
21 “If you still continue to resist me and refuse to obey me, I will again increase your punishment seven times. 22 I will send dangerous animals among you, and they will kill your children, destroy your livestock, and leave so few of you that your roads will be deserted.
23 “If after all of this punishment you still do not listen to me, but continue to defy me, 24 then I will turn on you and punish you seven times harder than before. 25 I will bring war on you to punish you for breaking our covenant, and if you gather in your cities for safety, I will send incurable diseases among you, and you will be forced to surrender to your enemies. 26 I will cut off your food supply, so that ten women will need only one oven to bake all the bread they have. They will ration it out, and when you have eaten it all, you will still be hungry.
27 “If after all of this you still continue to defy me and refuse to obey me, 28 then in my anger I will turn on you and again make your punishment seven times worse than before. 29 Your hunger will be so great that you will eat your own children. 30 I will destroy your places of worship on the hills, tear down your incense altars, and throw your dead bodies on your fallen idols. In utter disgust 31 I will turn your cities into ruins, destroy your places of worship, and refuse to accept your sacrifices. 32 I will destroy your land so completely that the enemies who occupy it will be shocked at the destruction. 33 I will bring war on you and scatter you in foreign lands. Your land will be deserted, and your cities left in ruins. 34-35 Then the land will enjoy the years of complete rest that you would not give it; it will lie abandoned and get its rest while you are in exile in the land of your enemies.
36 “I will make those of you who are in exile so terrified that the sound of a leaf blowing in the wind will make you run. You will run as if you were being pursued in battle, and you will fall when there is no enemy near you. 37 You will stumble over one another when no one is chasing you, and you will be unable to fight against any enemy. 38 You will die in exile, swallowed up by the land of your enemies. 39 The few of you who survive in the land of your enemies will waste away because of your own sin and the sin of your ancestors.
40 “But your descendants will confess their sins and the sins of their ancestors, who resisted me and rebelled against me, 41 and caused me to turn against them and send them into exile in the land of their enemies. At last, when your descendants are humbled and they have paid the penalty for their sin and rebellion, 42 I will remember my covenant with Jacob and with Isaac and with Abraham, and I will renew my promise to give my people the land. 43 First, however, the land must be rid of its people, so that it can enjoy its complete rest, and they must pay the full penalty for having rejected my laws and my commands. 44 But even then, when they are still in the land of their enemies, I will not completely abandon them or destroy them. That would put an end to my covenant with them, and I am the Lord their God. 45 I will renew the covenant that I made with their ancestors when I showed all the nations my power by bringing my people out of Egypt, in order that I, the Lord, might be their God.”
46 All these are the laws and commands that the Lord gave to Moses on Mount Sinai for the people of Israel.
1 „Nedariniet sev elkus vai izgrieztus tēlus, neceliet sevpiemiņas akmeņus ; arī savā zemē neceliet iezīmētus piemiņas akmeņus, lai to priekšā pazemotos līdz zemei, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!
2 Sargait manus sabatus un manus svētos iestādījumus, esiet to priekšā bijīgi; Es esmu tas Kungs!
3 Ja jūs manos likumos staigāsit un manas pavēles turēsit un tās pildīsit,
4 Tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus.
5 Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīna lasīšanai, un vīna novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam; un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē.
6 Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; ļaunos un plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, m zobens arī nepārstaigās jūsu zemi.
7 Un jūs vajāsit savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu acu priekšā.
8 Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā.
9 Un Es griezīšos pie jums, un darīšu jūs auglīgus, un jūs vairošu, un ar jums nodibināšu savu derību.
10 Un jūs ēdīsit no veca padoma, un kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs ie-priekšējā gada ražu liksit pie malas.
11 Un Es uzcelšu savu mājokli jūsu vidū, un mana dvēsele jūs neniecinās.
12 Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu.
13 Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums tur tālāk nebūtu jābūt par kalpiem, un Es esmu salauzis jūsu jūga kokus un esmu licis jums staigāt ar paceltu galvu.
14 Bet ja jūs neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus,
15 Un ja jūs manus likumus nicināsit un jūsu dvēseles manas tiesas niecinās, nepildot visus šos baušļus, tad jūs lauzīsit manu derību.
16 Tad Es jums šādi darīšu: Es likšu nākt pār jums izbailēm ar diloni, ar nemitīgu karstumu, kas acis aptumšo un dvēseli nomāc; un veltīgi jūs sēsit savu sēklu, un jūsu ienaidnieki ēdīs jūsu maizi.
17 Un Es dusmās celšu savu vaigu pret jums, ka jūs tiksit savu ienaidnieku sakauti; un jūsu nīdējiem būs pār jums valdīt no augšas, un jūs bēgsit, kad nebūs neviena, kas jūs vajā.
18 Un ja jūs ir tad vēl Man neklausīsit, tad Es uzlikšu vēl septiņkārt bargāku sodu jums jūsu grēku dēļ.
19 Un Es salauzīšu jūsu spēka lepnumu un darīšu debesis pār jums kā dzelzi un zemi kā varu.
20 Un jūs velti šķiedīsit savu spēku, jo zeme neizdos savu ražu, nedz ari tanī zemē koki nesis savus augļus.“
21 „Un ja tad vēl jus Man turēsities pretim un vēl negribēsit Man paklausīt, tad Es vēl jums uzlikšu septiņus piemeklējumus jūsu grēku dēl.
22 Un Es jums sūtīšu mežonīgus zvērus, kas aprīs jūsu bērnus un saplosīs jūsu lopus un jūsu skaitu samazinās, tā ka jūsu ceļi paliks tukši.
23 Un ja jūs šo pārmācību dēļ vēl neliksit Manis bridināties, bet Man tuvositis ar naidu,
24 Tad ari Es jums nākšu pretī ar naidu, un Es jūs sitīšu septiņkārt jūsu grēku dēļ.
25 Jo tad Es likšu nākt pār jums atriebības zobenam, kas atriebs manu derību; un kad jūs glābsities savās pilsētās, tad Es jūsu vidū sūtīšu mēri un nodošu jūs ienaidnieku rokā.
26 Tad Es jums atņemšu maizi, tikai mazliet jums piešķijrot barībai; tad desmit sievas ceps jums maizi vienā krāsnī, un jums jūsu maize tiks katram ar svaru nodota, jūs gan ēdīsit, bet nebūsit paēduši.
27 Un ja jūs šo pārbaudījumu dēļ vēl Man neklausīsit un tuvosities Man ar naidu,
28 Tad ir Es jums bardzībā turēšos pretī un jūs vēl septiņkārt vairāk pārmācīšu jūsu grēku dēļ.
29 Un jūs ēdīsit savu dēlu miesas un jūs ēdīsit savu meitu miesas.
30 Un Es izpostīšu jūsu augstās svētnīcas un nolauzīšu jūsu elku stabus; jūsu līķus Es izmetīšu uz jūsu sadauzītiem elku tēliem, un jūs būsit riebīgi manai dvēselei.
31 Un Es darīšu jūsu pilsētas par postašām un iznīcināšu jūsu svētnīcas, un neodīšu jūsu upura dūmu patīkamās smaržas.
32 Un Es likšu jūsu zemi tā izpostīt, ka jūsu ienaidnieki, kas tur dzīvos, būs iztrūkušies.
33 Bet jūs Es izkaisīšu starp pagānu tautām, un Es izvilkšu aiz jums zobenu no maksts, un jūsu zeme būs pārvērsta tuksnesī, un jūsu pilsētas būs izpostītas.
34 Tad zemei gan pašai patiksies ieturēt savu sabatu pa visu tās izpostī-šanas laiku, kamēr jūs esat ienaidnieku zemē; tad zeme ievēros tās sabatus, un tad viņai patiksies tos ieturēt.
35 Visā tai posta laikā viņa ieturēs sabatu, jo tā tos tolaik neieturēja, kā tie bija ieturami, kad jūs tur vēl dzīvojāt.
36 Un jūsu tautas atlikušajiem Es iedvesīšu sirdīs bailes viņu ienaidnieku zemē, ka birstoša lapa ar savu čaukstēšanu viņus vajās, un tie bēgs, itin kā kad zobens tos vajātu, kaut ari nebūtu neviena, kas tos īsteni vajā.
37 Un viņi cits pār citu klups, itin kā zobena priekšā, kaut vajātāja īstenībā nebūs, un jums neizdosies piecelties kājās savu ienaidnieku priekšā.
38 Un jūs iznīksit starp pagānu tautām, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs.
39 Un jūsu pārpalicēji, savu grēku dēļ, izplēnēs savu ienaidnieku zemēs un ari savu tēvu grēku dēļ tiem kopīgi ir jāiznīkst.
40 Tad viņi atzīs savus noziegumus un savu tēvu noziegumus, tie atzīsies savā svētuma nonicināšanā, kad viņi pret Mani lauza savu uzticību un dusmās turējās Man pretī.
41 Un arī Es tad gāju pret viņiem ar īgnumu, un Es tos izdzinu viņu ienaidnieku zemē, lai tad reiz viņu neapgraizītā sirds kļūst pazemīga un viņu pārkāpumi tiek atmaksāti.
42 Tad Es pieminēšu savu derību ar Jēkabu un arī savu derību ar īzāku, un Es pieminēšu savu derību ar Ābrahāmu, un Es pieminēšu to zemi.
43 Bet zeme būs no viņiem atstāta, un tā labprāt ieturēs savus sabata laikus , kad tā no viņiem ir kļuvusi tukša, bet tiem viņu noziegumi tiks piemeklēti, tādēļ, —un atkal tādēļ, ka viņi bija atmetuši manas tiesas un ka viņu dvēselēm likās apnikuši mani likumi.
44 Un ari tad vēl, tiem esot ienaidnieku zemē, Es tos neatmetīšu un tie Man tiktāļ neriebj, lai Es tos pilnīgi izdel-dētu, un mana derība būtu ar viņiem pilnīgi jālauž, jo Es esmu tas Kungs, viņu Dievs.
45 Un Es pieminēšu viņiem pirmo derību ar viņu vecajiem, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes visu pagānu tautu acu priekšā, lai Es tiem būtu par Dievu, —Es tas Kungs.“ —
46 Šie ir tie likumi, taisnas tiesas un bauslības likumi, ko tas Kungs uz Sīnaja kalna nolika starp sevi un Israēla bērniem ar Mozus starpniecību.
