A Lament of Israelites in Exile
1 By the rivers of Babylon we sat down;
there we wept when we remembered Zion.
2 On the willows near by
we hung up our harps.
3 Those who captured us told us to sing;
they told us to entertain them:
“Sing us a song about Zion.”
4 How can we sing a song to the Lord
in a foreign land?
5 May I never be able to play the harp again
if I forget you, Jerusalem!
6 May I never be able to sing again
if I do not remember you,
if I do not think of you as my greatest joy!
7 Remember, Lord, what the Edomites did
the day Jerusalem was captured.
Remember how they kept saying,
“Tear it down to the ground!”
8 Babylon, you will be destroyed.
Happy are those who pay you back
for what you have done to us—
9 who take your babies
and smash them against a rock.
Jūdu raudu dziesma pie Bābeles upēm.
1 Pie Bābeles upēm—tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
2 Savas kokles mēs tur pakārām vītolos,
3 Jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: „Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!“
4 Kā lai mēs dziedam tā Kunga dziesmas svešā zemē?
5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!
6 Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku!
7 Piemini, Kungs, Ēdoma bērniem Jeruzālemes nelaimes dienu, kad viņi teica: „Noārdiet, noārdiet to līdz pamatiem!“
8 Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi!
9 Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm!
