1 Drinking too much makes you loud and foolish. It's stupid to get drunk.
2 Fear an angry king as you would a growling lion; making him angry is suicide.
3 Any fool can start arguments; the honorable thing is to stay out of them.
4 A farmer too lazy to plow his fields at the right time will have nothing to harvest.
5 A person's thoughts are like water in a deep well, but someone with insight can draw them out.
6 Everyone talks about how loyal and faithful he is, but just try to find someone who really is!
7 Children are fortunate if they have a father who is honest and does what is right.
8 The king sits in judgment and knows evil when he sees it.
9 Can anyone really say that his conscience is clear, that he has gotten rid of his sin?
10 The Lord hates people who use dishonest weights and measures.
11 Even children show what they are by what they do; you can tell if they are honest and good.
12 The Lord has given us eyes to see with and ears to listen with.
13 If you spend your time sleeping, you will be poor. Keep busy and you will have plenty to eat.
14 The customer always complains that the price is too high, but then he goes off and brags about the bargain he got.
15 If you know what you are talking about, you have something more valuable than gold or jewels.
16 Anyone stupid enough to promise to be responsible for a stranger's debts ought to have their own property held to guarantee payment.
17 What you get by dishonesty you may enjoy like the finest food, but sooner or later it will be like a mouthful of sand.
18 Get good advice and you will succeed; don't go charging into battle without a plan.
19 A gossip can never keep a secret. Stay away from people who talk too much.
20 If you curse your parents, your life will end like a lamp that goes out in the dark.
21 The more easily you get your wealth, the less good it will do you.
22 Don't take it on yourself to repay a wrong. Trust the Lord and he will make it right.
23 The Lord hates people who use dishonest scales and weights.
24 The Lord has determined our path; how then can anyone understand the direction his own life is taking?
25 Think carefully before you promise an offering to God. You might regret it later.
26 A wise king will find out who is doing wrong, and will punish him without pity.
27 The Lord gave us mind and conscience; we cannot hide from ourselves.
28 A king will remain in power as long as his rule is honest, just, and fair.
29 We admire the strength of youth and respect the gray hair of age.
30 Sometimes it takes a painful experience to make us change our ways.
1 Vīns ir zobgalis, ikviens cits stiprs dzēriens ir trakulis; kas no tiem streipuļo, nav gudrs.
2 Ķēniņa biedinājums ir kā jauna lauvas rūciens; kas aizdod viņam dusmas, tas grēko pats pret savu dzīvību. —
3 Vīrs dara sev godu, izvairīdamies no bāršanās; tie, kas pastāvīgi rājas, arvienu ir vientiesīgi nejēgas.
4 Rudens aukstuma dēj slinkais negrib art; tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt.
5 Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt.
6 Daudzus cilvēkus daudzina rimtus un tiklus esam, bet kas atradīs vīru, kas būtu rimts un taisnīgs?
7 Taisnais staigā savā sirds skaidrībā, un viņa bērniem pēc viņa būs svētība un labi klāsies!
8 Ķēniņš, kad viņš sēž savā goda krēslā, lai tiesu spriestu, jau ar acīm vien atšķir visu labo no ļaunā.
9 Kas drīkst teikt: „Es esmu šķists savā sirdī un tīrs no visiem grēkiem?“ —
10 Divējāds mērs un svars, —abi ir negantība tā Kunga priekšā.
11 Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt rimts un godīgs.
12 Dzirdīgu ausi un redzīgu aci, —abas divas dara tas Kungs. —
13 Nemīli miegu, lai tu nekļūtu nabags; lai tavas acis pastāvīgi būtu modras, tad tev maizes pietiks. —
14 „Nelaba, nelaba!“ saka pircējs par preci, kamēr viņš to iegūst, bet kad tā ir viņa rokās, tad viņš to daudzina.
15 Ja arī zelta un pērļu ir daudz pasaulē, tad sapratīgas lūpas ir cildenā-kais dārgakmens.
16 Atņem drēbes tam, kas galvo par otru, un izķīlā viņu nepazīstama svešinieka dēļ!
17 Zagta maize cilvēkam gan labi garšo, bet pēc tam tās ēdējam mute ir pilna zvirgzdu. —
18 Nodomi īstenojas, ja tos virza ar gudru ziņu; arī kapš jāizkaro ar dziļu prātu un gudru padomu.
19 Mēlnesis apkārt līzdams izpļāpā noslēpumus; tāpēc tu netinies ar to, kas savu muti nesavalda.
20 Kas savu tēvu un savu māti lād, tā gaismeklis apdzisis visdziļākā tum-šuma vidū.
21 Mantojums, pēc kā sākumā cilvēks visai dzenas, beidzot izrādās tomēr ne visai svētīgs.
22 Nesaki: „Es atriebšu ļaunu!“ Cerē uz to Kungu, Viņš tev palīdzēs. —
23 Divējāds svars ir negantība tā Kunga acīs, un viltīgi svaru kausi nav labi.
24 No tā Kunga ir atkarīgi ikviena cilvēka soļi, bet kuj-š cilvēks gan zina un izprot savu ceļu?
25 Cilvēks iekļūst kā valgā, ja viņš ir pārsteidzīgs ar svētumu un sāk pārdomāt par kaut ko tikai tad, kad viņš jau šai lietā Dievu nominējis.
26 Gudrs ķēniņš izklīdina bezdievīgos un liek soda ratam pāriet pār viņiem.
27 Tā Kunga gaismeklis ir cilvēka gars; tas apgaismo pašus visslepenākos cilvēka miesas dziļumus.
28 Žēlastība un taisnīga rīcība no ķēniņa puses pasargā viņu, un viņa goda krēsls balstās uz viņa sirds šķīstuma žēlastības.
29 Jaunekļu gods ir viņu stiprums, un sirmi mati ir vecuma goda rota.
30 Ļaunumam jāpretojas ar bargu sodu un spēcīgiem sitieniem, no kuriem uz ādas paliek asiņainas sloksnes; tā tie iztīrīs no ļaunuma sārņiem visu iekšējo cilvēku.
