1 It is better to be poor but honest than to be a lying fool.
2 Enthusiasm without knowledge is not good; impatience will get you into trouble.
3 Some people ruin themselves by their own stupid actions and then blame the Lord.
4 Rich people are always finding new friends, but the poor cannot keep the few they have.
5 If you tell lies in court, you will be punished—there will be no escape.
6 Everyone tries to gain the favor of important people; everyone claims the friendship of those who give out favors.
7 Even the relatives of a poor person have no use for him; no wonder he has no friends. No matter how hard he tries, he cannot win any.
8 Do yourself a favor and learn all you can; then remember what you learn and you will prosper.
9 No one who tells lies in court can escape punishment; he is doomed.
10 Fools should not live in luxury, and slaves should not rule over noblemen.
11 If you are sensible, you will control your temper. When someone wrongs you, it is a great virtue to ignore it.
12 The king's anger is like the roar of a lion, but his favor is like welcome rain.
13 Stupid children can bring their parents to ruin. A nagging wife is like water going drip-drip-drip.
14 A man can inherit a house and money from his parents, but only the Lord can give him a sensible wife.
15 Go ahead and be lazy; sleep on, but you will go hungry.
16 Keep God's laws and you will live longer; if you ignore them, you will die.
17 When you give to the poor, it is like lending to the Lord, and the Lord will pay you back.
18 Discipline your children while they are young enough to learn. If you don't, you are helping them destroy themselves.
19 If someone has a hot temper, let him take the consequences. If you get him out of trouble once, you will have to do it again.
20 If you listen to advice and are willing to learn, one day you will be wise.
21 People may plan all kinds of things, but the Lord's will is going to be done.
22 It is a disgrace to be greedy; poor people are better off than liars.
23 Obey the Lord and you will live a long life, content and safe from harm.
24 Some people are too lazy to put food in their own mouths.
25 Arrogance should be punished, so that people who don't know any better can learn a lesson. If you are wise, you will learn when you are corrected.
26 Only a shameful, disgraceful person would mistreat his father or turn his mother away from his home.
27 My child, when you stop learning, you will soon neglect what you already know.
28 There is no justice where a witness is determined to hurt someone. Wicked people love the taste of evil.
29 A conceited fool is sure to get a beating.
1 Nabags, kas savā rimtumā staigā, ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām, un kufš pie tam ir bagāts. —
2 Kur cilvēks nerīkojas ar prātu, tur neiet labi, un kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev zaudējumus. —
3 Cilvēka bezprātība sajauc viņa ceļus, tā ka viņa sirds ir nemiera pilna pret to Kungu.
4 Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj.
5 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam.
6 Daudzi izsaka glaimus valdniekam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas.
7 Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek!
8 Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu—
9 Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un kas nekautrīgi stāsta saltus melus, dabūs galu.
10 Vientiesīgam nejēgam neklājas pieredzēt labas dienas, un vēl mazāk vergam pār savu augstāko valdnieku valdīt. —
11 Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt.
12 Ķēniņa bargums ir kā jauna lauvas rūciens, bet viņa žēlastība ir kā rasa uz zāles.
13 Nejēgas dēls ir sava tēva sirdēsti, un nesaticīga sieva ir līdzīga jumta notekai, pa kuņr nepārtraukti plūst un pil ūdens.
14 Namu un mantu manto no vecā-kiem, bet sapratīgu sievu no tā Kunga.
15 Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu. —
16 Kas glabā tā Kunga bauslību, tas saglabā savu dzīvību, bet kas nepiegriež nopietnu vērību savam ceļam, —mirs.
17 Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.
18 Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība, bet neļauj savai dvēselei tevi aizraut tik tālu, ka tu iedomātos savu dēlu nonāvēt. —
19 Lielam un straujam niknumam jācieš zaudējumi, un jo tu gribi to savaldīt, jo lielāks un niknāks tas kļūst.
20 Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs. —
21 Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek tā Kunga padoms.
22 Cilvēkam ir prieks paf otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli. —
23 Tā Kunga bijāšana spēcina cilvēku dzīvībai; tāds būs arvienu paēdis, tā ka nekāds ļaunums viņu nepiemeklēs.
24 Sliņķis paslēpj savu roku podā, un nepieceļ to no jauna pie mutes. —
25 Ja pejkādu zobotājos, tad neprātīgais ķļūst gudrs; ja soda un pārmāca sapratīgo, tad viņš kļūst pavisam prātīgs.
26 Kas posta tēvu un padzen savu māti, tas ir bezkaunīgs un nolādēts bērns. —
27 Mities, mans dēls, klausīties pamācibas, ja tu tomēr, —tiešām, gribi novērsties no sapratīgas mācības! —
28 Liecinieks, kas pats nelietis, apsmej tiesu, un bezdievju mute ar labpatiku norij ikkatru dzirdēto netaisnību.
29 Tiem, kas par visu ņirgājas, ir sagatavota soda tiesa, —un vientiesīgo nejēgu muguras sagaida pēriens.
