1 Better to eat a dry crust of bread with peace of mind than have a banquet in a house full of trouble.
2 A shrewd servant will gain authority over a master's worthless son and receive a part of the inheritance.
3 Gold and silver are tested by fire, and a person's heart is tested by the Lord.
4 Evil people listen to evil ideas, and liars listen to lies.
5 If you make fun of poor people, you insult the God who made them. You will be punished if you take pleasure in someone's misfortune.
6 Grandparents are proud of their grandchildren, just as children are proud of their parents.
7 Respected people do not tell lies, and fools have nothing worthwhile to say.
8 Some people think a bribe works like magic; they believe it can do anything.
9 If you want people to like you, forgive them when they wrong you. Remembering wrongs can break up a friendship.
10 An intelligent person learns more from one rebuke than a fool learns from being beaten a hundred times.
11 Death will come like a cruel messenger to wicked people who are always stirring up trouble.
12 It is better to meet a mother bear robbed of her cubs than to meet some fool busy with a stupid project.
13 If you repay good with evil, you will never get evil out of your house.
14 The start of an argument is like the first break in a dam; stop it before it goes any further.
15 Condemning the innocent or letting the wicked go—both are hateful to the Lord.
16 It does a fool no good to spend money on an education, because he has no common sense.
17 Friends always show their love. What are relatives for if not to share trouble?
18 Only someone with no sense would promise to be responsible for someone else's debts.
19 To like sin is to like making trouble. If you brag all the time, you are asking for trouble.
20 Anyone who thinks and speaks evil can expect to find nothing good—only disaster.
21 There is nothing but sadness and sorrow for parents whose children do foolish things.
22 Being cheerful keeps you healthy. It is slow death to be gloomy all the time.
23 Corrupt judges accept secret bribes, and then justice is not done.
24 An intelligent person aims at wise action, but a fool starts off in many directions.
25 Foolish children bring grief to their fathers and bitter regrets to their mothers.
26 It is not right to make an innocent person pay a fine; justice is perverted when good people are punished.
27 Those who are sure of themselves do not talk all the time. People who stay calm have real insight. 28 After all, even fools may be thought wise and intelligent if they stay quiet and keep their mouths shut.
1 Sauss kumoss pieticīgā mierā ir labāks nekā pilns nams ar gaļu, bet kopā ar rāšanos un nesaskaņām.
2 Gudrs kalps valdīs pār laiskiem mantiniekiem un sadalīs starp brāļiem mantojumu.
3 Kā uguns sudrabu un kausējamā krāsns zeltu, tā tas Kungs pārbauda sirdis.
4 Ļauns cilvēks uztver mēlnešu tenkas, un nepatiess cilvēks viegli klausa kaitētājām baumām.
5 Kas apsmej nabagu, tas nicina viņa Radītāju, un kas priecājas par cita nelaimi, nepaliks nesodīts.
6 Vecu cilvēku vainagojums ir viņu bērni, un bērnu gods ir viņu tēvi.
7 Vientiesīgam nejēgam neklājas runāt par augstām lietām, un vēl mazāk piederas valdniekam būt tādam, lai labprāt melotu.
8 Ja kam ir kas ko dāvināt, tad tam ir tā, it kā viņam piederētu kāds dārgakmens: lai viņš griežas kur griezdamies, visur viņu godā par gudru.
9 Kas nosedz un noslēpj grēku, tas rada draudzību, bet kas šādu lietu no jauna paceļ, tas rada nesaskaņu draugos.
10 Sapratīgu cilvēku norāšana skar vairāk nekā simts nūju sitienu vientiesīgu neprašu.
11 Dumpīgs cilvēks savā tukšajā pašiedomā tiecas nodarīt tikai ļaunu, bet pret viņu tad ari tiks sūtīts cietsirdīgs ķēniņa sūtnis.
12 Ir labāki sastapt lāča māti, kam nolaupīti viņas mazuļi, nekā vientiesīgu nejēgu viņa neprātībā.
13 Kas labu atlīdzina ar ļaunu, no tā nama Iaunums neatstāsies.
14 Kas uzsāk asu vārdu maiņu, ir līdzīgs tam, kas sagļrau) ūdenim tā aizsprostu. —Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!
15 Kas bezdievi attaisno un taisno nosoda, ir abi negantnieki tā Kunga acīs.
16 Ko palīdz nauda vientiesīga nejēgas rokā, lai pirktu augstāko gudrību, ja viņš tomēr ir un paliek vientiesīgs nepraša. —
17 Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.
18 Vientiesīgs nejēga ir tas, kas savu roku dod apsolījumam par savu tuvāku un kļūst viņam par galvinieku.
19 Kas mīl nesaskaņas, mīl grēku, un kas savas durvis taisa pārmērīgi augstas, tas sagādā iespēju namam sabrukt.
20 Kam nelieša sirds, tas neatrod nekur nekā laba, un kam greizi ievirzīta mēle, tas iekritīs nelaimē.
21 Kas dzemdina vientiesīgu nejēgu, tam ir skumjas, un vientiesīga nejēgas tēvam nav nekāda prieka.
22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.
23 Bezdievis labprāt pieņem slepeni dāvanas, lai apzinīgi izlocītu taisnības ceļus. —
24 Sapratīgais izturas gudri un no-svērti; vientiesīgs nejēga raida uztraukts savus skatus līdz zemes galiem.
25 Nepraša dēls ir sava tēva sēras un mātes, savas dzemdētājas, apbēdinājums.
26 Jau nav labi taisno sodīt, uzliekot tam naudas sodu, ne nu vēl goda vīru sist, kas rīkojas taisnīgi.
27 Sapratīgais savaldās savā nmā, un sapratīgais ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu.
28 Vientiesīgu nejēgu atzītu par gudru, ja viņš klusētu, un par sapratīgu, ja viņš valdītu savu muti.
